Ne reizi vien un ne vienā vien bankā, kārtojot rēķinus vai veicot darījumus ar savu naudas kontu, nākas dzirdēt arī jautājumu: „Pie mums neatrodas jūsu 2.līmeņa pensija, varbūt vēlaties pārnākt pie mums?” Vai tiešām banka zina, kur atrodas katra konkrētā cilvēka pensiju 2.līmeņa kapitāls un nekas no tās nav noslēpjams?
konfidencialitāte pensiju otrais līmenis
Izrādās, ka nē. Bankai nebūt nav pieejami dati par to, kuru pensiju plānu un kuru līdzekļu pārvaldnieku ir izvēlējies katrs konkrētais pensiju 2.līmeņa dalībnieks. Šie dati ir konfidenciāli un par konkrētā cilvēka izvēli un uzkrājumu lielumu ir informēta tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Turklāt banka pat var nezināt, ka jūs tieši pie viņiem glabājat savu fondētās pensijas kapitālu.
Starp VSAA un deviņām bankām Latvijā – Swedbank”, „SEB banka”, „Norvik banka”, „Citadele banka”, „DnB NORD” Banka, „GE Money Bank”, „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, „Latvijas Krājbanka” un „Nordea Bank Finland Plc” – ir noslēgts līgums, kurš nosaka, ka bankai, kura ir iesaistīta valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku apkalpošanā ir jāpieņem iesniegums no jebkura dalībnieka par jebkādu izvēli un to nedrīkst nekādā veidā kavēt vai ierobežot. Turklāt tas, ka bankas pilnībā nezina savus klientus, ļauj jebkuram pensiju 2.līmeņa dalībniekam brīvi izvēlēties gan pensiju pārvaldnieku, gan ieguldījumu plānu. „Šis lēmums ir jāpieņem neatkarīgi,” norāda VSAA fondēto pensijas shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.
Deģe paskaidro – „Piemēram, cilvēks var aiziet ar iesniegumu uz SEB banku un veikt līdzekļu pārvaldnieka maiņu no naudas apsaimniekotāja „GE Money Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu plāna uz kādu no „Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pārvaldīto ieguldījumu plānu, vai arī iesniegt iesniegumu ieguldījumu plānu maiņai no „Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pensiju plāna „Dinamika” uz „Stabilitāte”. Līdz ar to šo iesaistīto banku rīcībā nemaz nebūs dati par to, ka konkrēts cilvēks ir veicis izmaiņas. To zinās tikai SEB banka, jo tajā būs pieņemts šis iesniegums,” skaidro VSAA fondēto pensijas shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.
Bankas var mēģināt apkopot informāciju, kas tām ir pieejama, un to izmantot saviem mārketinga mērķiem. Ja kāds iedzīvotājs nav apmierināts ar šādu bankas rīcību un uzskata, ka bankas personāls ir spiedis izvēlēties noteiktu pensiju plānu pārvaldnieku vai arī ieguldījumu plānu, ar iesniegumu ir jāvēršas VSAA. Pērn aģentūra ir saņēmusi ap 40 iesniegumu un informējusi arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par atsevišķu banku nelikumīgu rīcību un spiediena izdarīšanu uz klientu.
Pirms pakļauties bankas klerku ieteikumiem mainīt pensiju pārvaldnieku vai plānu, svarīgi būtu pašam iepazīties ar fonda pārvaldnieka darbību, ieguldījuma plāna vēsturisko ienesīgumu un darbības stratēģiju. Tikai tad, ja ieguldījumu plāna darbība ir pieņemama, mainīt.
Vispārīgu informāciju par valsts fondēto pensiju shēmu var uzzināt interneta lapās www.vsaa.lv un www.manapensija.lv.