Baltijas valstis vienmēr ir mīlējušas savstarpēji salīdzināties. Otrais pensiju līmenis liecina, lai arī rezultāti dažādos periodos atšķiras, kopumā neviena valsts uz pārējo fona būtiski neizceļas.
Fondēto pensiju sistēma darbojas visās Baltijas valstīs un arī tās struktūra ir visai līdzīga. Tomēr ir viena atšķirība – Igaunijas un it īpaši Lietuvas likumi fondēto pensiju līdzekļu pārvaldniekiem sniedz lielāku brīvību ieguldīt riskantākajos aktīvos, piemēram, akcijās. Pensiju plānu rezultāti liecina – krīzes laikā, kad tirgos valda kritumi, izdevīgākā situācijā ir bijuši Latvijas pensiju fondi. Savukārt izaugsmes mirkļus veiksmīgāk izmantojuši daudzi Lietuvas un Igaunijas pensiju pārvaldnieki.
Baltijas pensiju pārvaldnieki
Baltijas pensiju pārvaldnieki
Kopīgais un atšķirīgais
Ilgākā laika periodā būtisku atšķirību, kas īpaši izceltu vienas vai otras valsts pensiju plānus, nav. Tomēr vēsturiski Latvijas otrā līmeņa pensiju plānos ienesīguma svārstību amplitūda ir mazāka nekā kaimiņvalstīs. Tā, ja Latvijas aktīvajos pensiju plānos kopš to darbības sākuma ienesīgumi dažādiem pārvaldniekiem ir svārstījušies no 1,78% līdz 6,45% gadā (dati jūlija sākumā), tad Lietuvā pensiju plāniem ar vidēju akciju daļu, ienesīgums dažādiem plāniem no 2004.gada ir šūpojies daudz pamatīgākā amplitūdā – no -7,84% līdz 7,37%.
Pensiju plānu rezultāti pēdējā gada laikā liecina par to, ka Latvija ar savu konservatīvāko pieeju labāk darbojas laikā, kad tirgos valda negatīvs noskaņojums. Tā šā gada otrajā ceturksnī, kad finanšu tirgos cenas kritās, ar retiem izņēmumiem visos Igaunijas un Lietuvas aktīvajos un sabalansētajos pensiju plānos ir negatīvs ienesīguma rādītājs. Savukārt Latvijā no 17 aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem „mīnusos” otrajā ceturksnī bijuši tikai četri.
Savukārt dati par pēdējo gadu (no 2009. līdz 2010.gada jūnija) rāda nedaudz citu ainu – neraugoties uz pēdējā laika kritumu, 2009. bija izteikts izaugsmes gads, kad daudz kur valdīja optimisms un sajūsma par to, ka sliktākais finanšu krīzē jau ir aiz muguras. Šajā periodā gan Lietuvā, gan Igaunijā vairāki aktīvie un sabalansētie pensiju fondi uzrāda ienesīgumu pat virs 20%, savukārt Latvijā pats labākais sniegums ir nedaudz virs 16%.
„Tagad, kad situācija stabilizējas, ienesīgumi ir vairāk vai mazāk līdzīgi. Protams, ienesīgums var atšķirties, jo kaimiņvalstīs var vairāk līdzekļu ieguldīt akcijās, bet tās nav lielas atšķirības. Ņemot vērā, ka mums atļautais ieguldījumu līmenis akcijās ir zemāks, Latvijas pensiju fondi pelna salīdzinoši labi,” uzskata „LKB Krājfondi” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko.
Likme uz risku
Viedokļi par to, vai ieguldījumi pensijās ir tas, ar ko peļņas vārdā ir vērts riskēt, tomēr dalās. Pēc tam, kad atklājās, ka Igaunijas pensiju fondu pārvaldnieki konservatīvo jeb visdrošāko pensiju plānu līdzekļus ir ieguldījuši Eiropas melnās avs Grieķijas obligācijās, arī kaimiņvalstī ir sākušās diskusijas. Igaunijas Finanšu uzraudzības pārvaldes valdes priekšsēdētājs Rauls Malmsteins, piemēram, uzskata, ka krīze ir parādījusi fondēto pensiju sistēmas „šaurās vietas” un tādēļ ir jādomā par lielāku valsts iejaukšanos fondu darbībā, nosakot kur var un kur tomēr nevar ieguldīt.
Arī Latvijā vienotas nostājas pensiju fondu pārvaldnieku vidū nav – visi nebūt neizmanto maksimālo limitu ieguldījumiem akcijās, tā vietā variējot ar mazāk riskantiem aktīviem. Tomēr Latvijas pensiju pārvaldnieki sāk runāt arī par to, ka būtu laiks vairāk pielīdzināties kaimiņvalstu nosacījumiem. „Cilvēki vairāk sāk sekot līdzi situācijai un sāk saprast riskus, kas ir saistīti ar vienu vai otru ieguldījumu veidu. Domāju, ka izpratne par ieguldījumu veikšanu ir sasniegusi tādu līmeni, ka mēs varam atļauties palielināt riskantāko daļu, paturot prātā, ka ilgtermiņā tas dos labāku rezultātu,” uzsver A.Makijenko.
Savukārt ekonomists Uldis Osis norāda, ka viņš aizstāv iespēju Latvijā saglabāt vairāk konservatīvu pieeju fondēto pensiju sistēmai. „Mūsdienās viss ir saistīts un praktiski jebkuru aktīvu vērtības kāpumi un kritumi ir atkarīgi no ekonomiskās situācijas pasaulē. Tagad un arī tuvākajos gados situācija pasaules ekonomikā joprojām ir jāvērtē kā nestabila. Tādēļ es domāju, ka Latvijas fondēto pensiju sistēmā pieeja ir adekvāta,” norāda ekonomists.