Naudas Lietas

Iedzīvotāji joprojām lāgā nesaprot kā darbojas pensiju 2.līmeņa sistēma, kā konkrētās situācijās būtu jārīkojas, lai savu kapitālu ne tikai nosargātu, bet arī vairotu.

Lai arī pensiju 2.līmenis Latvijā darbojas jau kopš 2001.gada un šajā līmenī uzkrātais kapitāls būs būtiska nākotnes pensijas sastāvdaļa, par to kā rīkoties, lai neizbēgamās vecumdienas pavadīt pārtikušāk un kapitālu uzkrātu vairāk, zina salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits – tādu secinājumu var izdarīt pētot vairāku gadu likumsakarības par Latvijas iedzīvotāju izvēlētajiem pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem un to reālo ienesīgumu, kā arī apskatot datus par iedzīvotāju migrāciju no viena plāna uz citu.

Staigāšana pa pensiju plāniem

Izvēlas drīzāk emocionāli

Tā vien šķiet, ka pat tie minimālie lēmumi, ko pašiem iedzīvotājiem atļauj pieņemt pensiju 2.līmenis – izvēlēties vai mainīt līdzekļu pārvaldītāju vai arī ieguldījumu plānu – tiek izdarīti vairāk emocionāli un nevis racionāli, bieži vien neņemot vērā pat ieguldījumu plānu vēsturisko ienesīgumu, un vēl mazāk – laika faktoru. Lai arī pēdējos gados savus pensiju plānus vai pārvaldniekus mainījuši daudzi iedzīvotāji, tomēr šāda „skraidīšana”, nu jau atskatoties atpakaļ, pa labu būs nākusi vien nedaudziem. Daudz vairāk būs tādi, kuriem plānu maiņa būs nesusi tikai zaudējumus, jo vienkārši izdarīta nepareizā laikā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Fondēto pensijas shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe nepiekrīt tiem, kuri saka, ka tikai ap 5% seko līdzi tam, kas notiek ar viņu pensiju kapitālu. Viņa drīzāk pieļauj, ka tieši pēdējos gados notikusī migrācija no viena plāna uz citu, liecina, ka aktīvi notiekošajamam līdzi seko aptuveni 15 līdz 20%. „Daudzi pēdējos gados, jau redzot lielos mīnusus, mainīja aktīvos plānus uz konservatīvajiem, diemžēl tieši tajā brīdī tas nebija pareizs lēmums,” piebilst I.Deģe.

Ja salīdzina, tad 2007.gadā pensiju plānu mainīja vien 7188 dalībnieki, bet 2008.gadā, kad strauji sāka sarukt visu, bet jo īpaši aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums, pensiju plānus un pārvaldītājus steidza mainīt jau 194 tūkstoši dalībnieku, bet 2009.gadā – mainītāju skaits bija vēl lielāks, proti, gandrīz ceturtā daļa no visiem 2.līmeņa dalībniekiem jeb 248 tūkstoši. 2010.gada pirmajos piecos mēnešos, stabilizējoties arī situācijai pašos ieguldījumu plānos, tos mainījuši vien nepilni 16 tūkstoši, kas ļauj prognozēt, ka visdrīzāk aktīvais „staigāšanas” laiks un labākas „dzīves” meklējumi tomēr ir jau aiz muguras.

I.Deģe gan vēl piebilst, ka diemžēl, bet nospiedošais vairākums iedzīvotāju par fondēto pensijas daļu vispār nedomā. „Iespējams, ka tas daļēji ir tāpēc, ka iemaksas ir jāveic nevis pašam, bet tas notiek automātiski,” piebilst I.Deģe. Viņa atzīst, ka bieži vien cilvēku izvēli nosaka reklāma vai arī uzticība kādai konkrētai bankai.

Lielās staigāšanas galvenie iemesli

„Lielo” staigāšanu 2008.un 2009.gadā ietekmēja divas būtiskas lietas. Pirmā – pasaules finanšu krīze, kas atstāja lielus robus arī Latvijas pensiju plānu ienesīgumos. Pēc tam, kad mediji satraukti sāka par to stāstīt, slūžas tika parautas vaļā. Daudziem neizturēja nervi, ieraugot, ka uzkrātā kapitāla vērtība sarukusi pat gandrīz par ceturtdaļu. Visvairāk cilvēku „bēga” no aktīvajiem plāniem, taču, kas paradoksāli, par savu nākamo izvēli bieži vien atkal izvēloties kādu citu aktīvo plānu, tikai pie cita pārvaldītāja.

Tikai 2009.gada vidū un nogalē parādījās tendence, ka aktīvo plānu vietā fondēto pensiju dalībnieki vairāk sāka izvēlēties konservatīvos vai sabalansētos plānus, atsevišķos šāda veida plānos pat dubultojās dalībnieku skaits, kaut arī to ienesīgums, salīdzinot ar aktīvajiem plāniem, bija jau kļuvis mazāk pievilcīgs un arī lielās finanšu tirgus svārstību vētras, kas parasti tiek pārlaistas šādās „miera ostās”, jau bija garām.

„Swedbank” aktīvais pensiju plāns „Dinamika” 2008.gadā (šī gada laikā plāna ienesīgums samazinājās par 24,47%) piedzīvoja vislielāko dalībnieku aiziešanu – to pameta 43,7 tūkstoši dalībnieku un viņi, atskatoties pagātnē, to izdarīja sev visnepiemērotākajā laikā, jo fiksēja šos lielos zaudējumus. Būtiski arī piebilst, ka vienlaicīgi šim plānam šajā gadā nebaidījās pievienoties 32,8 tūkstoši. Šie cilvēkiem risks attaisnojās, jo jau 2009.gada laikā šī plāna gada ienesīgums bija 20,84%. Patlaban šis plāns praktiski jau ir „izlīdis” laukā no lielajiem 2008.gada mīnusiem un jaunie dalībnieki līdz ar to ir labi nopelnījuši.

Otrā lieta, kas nenoliedzami atstāja savu ietekmi uz „staigāšanas” aktivitāti, bija „Parex” bankas glābšanas pasākumi 2008.gadā un tālākā sāga, kas turpinās vēl tagad. Proti, „Parex” izveidotie pensiju plāni daudzus klientus zaudēja 2008.gadā, kad sākās problēmas ar banku. Tad kopumā no „Parex” pensiju plāniem aizgāja prom 47 tūkstoši dalībnieku (pienāca klāt vairāk nekā 41 tūkstotis), savukārt, 2009.gadā, „Parex” ieguldījumu plānus pameta jau 70 tūkstoši (klāt pienāca vairs tikai 24,7 tūkstoši). Klienti skrēja prom, neskatoties uz to, ka pensiju nauda atrodās absolūtā drošībā, jo tā nav bankas īpašums, un līdz ar to no tās nebūtu zaudēts ne santīms pat tad, ja banka būtu bankrotējusi. Turklāt „aizgājējiem” šķiet bija pilnīgi vienaldzīgi arī vēsturiskā ienesīguma dati, kas rādīja, ka kopš darbības sākuma abiem „Parex” ieguldījuma plāniem ir vieni no labākajiem rezultātiem.

Kā mainīt pensiju pārvaldnieku vai ieguldījumu plānu

• Katrs pensiju 2. līmeņa dalībnieks drīkst mainīt līdzekļu pārvaldītāju vienu reizi gadā, bet ieguldījumu plānus viena līdzekļu pārvaldītāja ietvaros – divas reizes gadā.
• Plāna maiņa ir tikai un vienīgi paša dalībnieka izvēle.
• Ja nolemts mainīt līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu, tad jebkurā VSAA nodaļā vai pie izvēlētā VSAA sadarbības partnera (internetbankā, bankas filiālē) jāiesniedz iesniegums par valsts fondētās pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēli/maiņu.
• Portālā www.manapensija.lv, var uzzināt visu par pensijām, kā arī par pensiju plānu vēsturisko un pašreizējo ienesīgumu.