“Finanšu instrumentu tirgus likums” nosaka:
66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums
(1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās:
[...]
2) akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi “par”. Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums. Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši “par”, pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.74.pants. Akcijas cenas noteikšana obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā
74.pants. Akcijas cenas noteikšana obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā
(1) Izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, vienas atpērkamās akcijas cena nedrīkst būt zemāka par:
1) cenu, par kādu piedāvātājs vai personas, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, pēdējo 12 mēnešu laikā ir ieguvušas mērķa sabiedrības akcijas. Ja akcijas iegādātas par dažādām cenām, atpirkšanas cena ir augstākā akciju iegādes cena pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;
2) akcijas vidējo svērto cenu regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kurā ar attiecīgo akciju ir bijis vislielākais apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā. Akcijas vidējo svērto cenu aprēķina par pēdējiem 12 mēnešiem pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;
3) akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu. Tīros aktīvus aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības. Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, aprēķinot akcijas vērtību, tīros aktīvus sadala proporcionāli katras nominālvērtības akciju īpatsvaram pamatkapitālā.
(2) Nosakot vienas atpērkamās akcijas vērtību saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā akcionāru sapulcē apstiprinātā mērķa sabiedrības gada pārskata, par kuru sniegts zvērināta revidenta ziņojums. Laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 16 mēnešiem. Ja atbilstoši normatīvajiem aktiem mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 19 mēnešiem. Akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā mērķa sabiedrības ceturkšņa pārskata, ja akciju vērtība, kas aprēķināta, izmantojot ceturkšņa pārskata datus, ir vismaz par 10 procentiem lielāka nekā akcijas vērtība, kas noteikta, izmantojot pārskata gada datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo arī konsolidēto gada pārskatu, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto konsolidētā pārskata datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatus gan saskaņā ar reģistrācijas valsts likumiem, gan saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotā pārskata datus.
(3) Ja obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izsaka pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā norādīto apstākļu iestāšanās, piedāvājuma cenas noteikšanā netiek piemērots šā panta pirmās daļas 1.punkts.
(4) Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, vienas atpērkamās akcijas cenu nosaka katras nominālvērtības akcijām atsevišķi.
(5) Ja piedāvātājs no dienas, kad iestājušies apstākļi, kuros viņam jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, līdz piedāvājuma termiņa beigu dienai noslēdz darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka nekā piedāvājumā noteiktā cena, šā darījuma cena kļūst par piedāvājuma cenu.
(6) Sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies piedāvājuma termiņš, piedāvātājs ir tiesīgs slēgt darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka, nekā noteikts piedāvājumā, tikai tad, ja tas izmaksā cenu starpību visām personām, kuras tam pārdevušas akcijas, atsaucoties uz akciju atpirkšanas piedāvājumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 15.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

Tas viss ir jauki, bet vai kāds var sarēķināt, kādai būtu jābūt Krājbankas atpirkšanas cenai pie šiem kritērijiem?
Kurš izlemj to, kuru no 3 variantiem 74. -> (1) –> 1) vai 2) vai 3) izvēlas piedāvātājs?
Kas īsti ir “mērķa sabiedrība” 74. (1). 3) ?
Juristi, palīdziet :/ ?
Tas variants, kur sanāk augstākā cena.
Tas uzņēmums, par kuru iet runa.
Man sanāk, ka Krājbankas akciju atpirkšanas cenai jābūt ne zemākai par Ls 2,58.
Varbūt vēl kāds varētu sarēķināt un apstiprināt?
Augstāko cenu var dabūt skatoties trešo kritēriju – dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu (Tīros aktīvus aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības.)
Ja izmantojam 2009. gada konsolid. pārskatu, redza, ka kopējie aktīvi ir 566,768 milj. LVL, saistības 517,295 milj LVL. Pašu kapitāls paliek 49,473 milj LVL.
Uzņēmumam saskaņā ar biržas lapa publicēto informāciju ir 25 821 414 akciju http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?pg=details&instrument=LV0000100683&list=3&tab=news&news_id=244522
http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?instrument=LV0000100683&list=3¤cy=LVL&pg=details&tab=security
(2009. gada pārskatā minēts mazāks akciju skaits, jo pamatkapitāla palielinšāna notika nesen)
Dalot pašu kapitālu ar šo akciju skaitu sanāk Ls 1, 92 par akciju.
Vai pareizi rēkināts?
Tedi, kā tu rēkināji?
Nedaudz mulsina, ka itkā jāizmanto 2009. gada bilance, bet, ja izmantos jaunāku, pašu kapitāls tur ir par 10% zemāks un arī atpirkšanas cena tad būs vēl zemāka.
2009.gada pārskatā:
kopējais akciju skaits – 19 324 248;
grupas pašu kapitāls kopā Ls 49,473 miljoni;
bankas pašu kapitāls kopā Ls 49,918 miljoni.
Izdalot bankas pašu kapitālu ar akciju skaitu sanāk, ka 1 akcijas bilances vērtība ir Ls 2,58.
Pēc 2010.gada oktobra bilances datiem:
kopējais akciju skaits – 25 824 248;
bankas pašu kapitāls un rezerves Ls 52 012 454.
1 akcijas bilances vērtība – Ls 2,01.
Pēc pēdējās 6,5 miljonu akciju emisijas par Ls 1,50 gabalā pašu kapitāls pieauga, bet akcijas bilances vērtība samazinājas, šādā veidā ievērojami samazinot mazākuma akcionāru daļu.
Ja ņemtu vērā pēdējo bilanci, LKB varētu apvainot, ka 2010.gada emisija notika ekskluzīvi lielākā akcionāra interesēs.
“Ja mērķa sabiedrība sagatavo arī konsolidēto gada pārskatu, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto konsolidētā pārskata datus.”
Tedi, ko vēl te vainot, kas par muļķībām, kapitāla palielināšana vienmēr ir tā interesēs, kurš palielina un veic ieguldījumus. Tā tik trūka, lai būtu otrādi.