Naudas Lietas

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad daļēji vai pilnībā ir pārdevusi kapitāldaļas astoņos uzņēmumos, tostarp biržā kotētās “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas”, “Grobiņas” un “Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas” akcijas, kā arī pārdota daļa valsts akciju “Siguldas ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacijā” un “Tosmares kuģubūvētavā”. Valsts kapitāldaļu pārdošanas nolūks ir papildināt speciālā pensiju budžeta līdzekļus, kas nepieciešami pensiju izmaksai. Kā vērtēt līdzšinējās VSAA aktivitātes un ko gaidīt nākamgad vērtē „Finasta Asset Management Latvia” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un „Swedbank” akciju brokeris Juris Jankovskis.

- VSAA gada beigās pārdeva savas akcijas virknē uzņēmumu, tostarp vairākās biržā kotētās kompānijās. Vai var prognozēt VSAA akciju pakešu pārdošanas turpināšanos arī nākamajā gadā?

- A. Martinovs: Jā, visticamāk VSAA turpinās pārdot akcijas arī nākošgad, līdz brīdim, kad iepriekš pieņemtais lēmums būs izpildīts. Neredzu iemeslu mainīt šo lēmumu arī no tirgus viedokļa, jo kopumā cenas biržā 2010. gadā pieauga.

Juris Jankovskis

- J.Jankovskis: Manuprāt, arī nākamgad varētu turpināties VSAA īpašumā esošo biržā kotēto uzņēmumu akciju pakešu pārdošana, jo lielākā daļa uzņēmumu dividendes iepriekšējos gadus nav maksājušas vai arī to maksātās dividendes bijušas mazas vai neregulāras. Kā mazākuma akcionāram VSAA bija ierobežotas iespējas ietekmēt uzņēmumos notiekošo, tāpat VSAA vēlas papildināt valsts pensiju speciālo budžetu, kurā nonāk no akciju pārdošanas saņemtie naudas līdzekļi.

VSAA līdz šim ir pārdevis galvenokārt salīdzinoši mazas kapitalizācijas uzņēmumu akciju paketes, taču VSAA īpašumā vēl joprojām atrodas nozīmīgas akciju paketes tādos uzņēmumos kā „Valmieras Stikla Šķiedra”, „Liepājas Metalurgs”, „Grindeks”, un tās lielākā investīcija – 10% jeb 20 miljoni „Latvijas kuģniecības” akciju. Lai varētu pārdot šo uzņēmumu akciju paketes, Ministru Kabinetam ir jāizdod atsevišķs rīkojums.

Pieļauju, ka nākamajā gadā kādas no šo uzņēmumu akciju paketēm tiks pilnībā vai daļēji realizētas. Šo uzņēmumu akciju paketes varētu būt vieglāk pārdot, nekā akcijas mazajos uzņēmumos, un par atsevišķu uzņēmumu, piemēram, „Grindeks” akcijām varētu būt arī visai liela investoru interese.

VSAA ir izdevies pārdot lielāko daļu no 2007. gada 26. aprīlī izdotajā valdības rīkojumā minētajām uzņēmumu kapitāla daļām, un, domājams, ka nākamgad tā mēģinās pārdot atlikušās akcijas.

- Vai par minētajām akcijām valsts pašlaik ir saņēmusi labu cenu? Vai pašlaik kopumā ir piemērots brīdis akciju pārdošanai?

- A.Martinovs: Ja mēs runājām par akcijām, kas ir iekļautas regulētajā tirgū (Nasdaq OMX Riga), tad viennozīmīgi varu apgalvot to, ka valsts saņēma tirgus cenu un tas ir ļoti pozitīvi. Jā, var oponēt, ka pārdodamās akcijas ir nelikvīdas, darījumi ar tām notiek reti un ar lielām svārstībām. Bet akciju pārdošanas cenas noteikšanas mehānisms paredz ņemt vērā pēdējā gada laikā noslēgtos darījumus biržā un šādā veidā risks pārdot akcijas ārpus tirgus cenas apgabala tiek minimizēts.

Protams, ja VSAA piederošu akciju pakešu pārdošana būtu notikusi pirms krīzes, tad ienākumi no pārdošanas būtu lielāki. Bet vērtspapīru tirgū viss ir relatīvi: tas, kas šodien izskatās lēti, rītdien izskatīsies dārgi- un otrādāk. Ir tāds tirgotāju teiciens : „The cash is King”, jeb labs latviešu sakāmvārds -„Labāk zīle rokā nekā mednis kokā”.

- J.Jankovskis: Nevarētu teikt, ka VSAA būtu pārdevusi akcijas par ļoti labām cenām, jo lielākā daļa noslēgto darījumu bija par cenām, kas tobrīd bija aptuveni biržā esošās tirgus cenas līmenī vai arī par zemākām cenām. Tomēr lielā mērā var teikt, ka akcijas bija pārdotas par tādām cenām, par kādām tobrīd objektīvu iemeslu bija iespējams to izdarīt. Pārdot VSAA īpašumā esošās akciju paketes biržas tekošajā tirdzniecībā nebija iespējams, jo šo akciju likviditāte ir ļoti maza, akciju pieprasījums un tirdzniecība arī ir ļoti ierobežota. Līdz ar to vienīgā iespēja pārdot akcijas bija atrast pircējus, kas vēlētos nopirkt vai nu visu akciju paketi vai vismaz ievērojamu daudzumu akciju.

Tā kā lielākā daļa šo uzņēmumu ir mazi, tad institucionālo investoru interese praktiski nebija novērojama, un arī vietējo investoru interese par tādu akciju pakešu iegādi nebija redzama. Tādējādi gandrīz vienīgā iespēja bija pārdot akcijas jau esošajiem uzņēmumu akcionāriem vai ar uzņēmumu vadību saistītiem investoriem. To apstiprina arī līdz šim pārdoto VSAA akciju pakešu jaunie īpašnieki, kuri lielākoties ir no uzņēmumu esošo akcionāru vidus. Tā kā citu investoru interese par šīm akciju paketēm nebija vērojama, tad droši vien VSAA atlika vien piekrist ar uzņēmumu akcionāriem saistīto investoru piedāvātajai akcijas cenai, mēģināt vienoties par labāku cenu vai arī akciju pārdošanu atlikt.

Iespējams, lielākus līdzekļus VSAA varēja iegūt, ja tā nesteigtos ar šo akciju pakešu pārdošanu, pārdodot tās tikai tad, ja rodas izdevīgs piedāvājums. Šādu nelikvīdu akciju pirkšanas un pārdošanas cena lielā mērā ir atkarīga no tā, cik liela nepieciešamība un steidzamība ir vai nu pircējam vai pārdevējam. Ja pārdevējs vēlas pēc iespējas ātrāk pārdot savu akciju paketi, tad viņam varētu būt jāsamierinās ar zemākām cenām, un pircējs šeit varētu diktēt noteikumus un otrādi. VSAA rīcībā bija pietiekami būtiskas šo uzņēmumu akciju paketes, kuras investori tik viegli nevarētu iegādāties tirgū, tāpēc, ja no pircēju puses pēc kāda laika parādītos interese, tad arī VSAA varētu prasīt savu cenu, kas varētu būtu ar prēmiju pret tobrīd esošo akcijas cenu biržā.

- Vai šīs VSAA darbības kaut kā var ietekmēt tirgu?

Andrejs Martinovs

- A.Martinovs: Jebkurā investora darbība tirgū (pirkšana vai pārdošana) ietekmē situāciju. No vairākām šādam darbībām tirgus arī veidojas. Vienā investora darbība ietekmē tirgu vairāk, cita – mazāk – viss ir atkarīgs no tirgus un darbības apmēra, termiņiem, agresivitātes un mērķiem.

Neteikšu, ka pārdodamās paketes ir nenozīmīgas, jo VSAA piederošo akciju paketes vidēji veido ap 5% no emitentu kapitāla, kas varētu būt liela daļa no brīvā apgrozījumā esošo akciju apmēra (free float). Tomēr, ņemot vērā to, ka ar akciju pārdošanu nodarbojas profesionāls starpnieks, pieņemu, ka šī iespējamā negatīvā ietekme tiek kontrolēta un minimizēta, jo tā arī ir laba brokera māksla un viņa uzdevums – maksimāli efektīvi izpildīt sava klienta rīkojumus, sasniedzot labu rezultātu.

- J.Jankovskis: Līdz šim VSAA akciju pakešu pārdošana nav ietekmējusi tirgu, jo VSAA akcijas lielākoties tiek pārdotas ar tiešo darījumu palīdzību jau iepriekš atrastam pircējam.

- Vai ir uzņēmumi, no kuriem VSAA nebūtu prātīgi pašlaik iet ārā?

- A.Martinovs: Neredzu jēgas VSAA saglabāt savā īpašumā šīs akcijas. Naudas līdzekļi ir nepieciešami šodien. Cerības, ka VSAA gūs ienākumus no emitentu darbības, nav attaisnojušās, un neredzu šobrīd iemeslus situācijas maiņai pārskatāmā nākotnē.

- J.Jankovskis: VSAA īpašumā esošie 10% jeb 20 miljoni „Latvijas kuģniecības” akciju vērtspapīru portfelī ir tās lielāka pozīcija un, diemžēl jāsaka arī neveiksmīgākā. Ja kopumā gan biržu raksturojošais indekss „Nasdaq OMX Riga” ir pieaudzis par aptuveni 34% šogad, gan lielākā daļa akciju cenas gada laikā ir piedzīvojušas strauju kāpumu, tad pavisam pretējas tendences ir vērojamas ar „Latvijas kuģniecību”, kuras akcijas vērtība šī gada laikā ir sarukusi par aptuveni 11%.

Šķiet, nebeidzamais publiskais konflikts starp tās lielāko akcionāru „Ventspils naftu” un uzņēmuma vadību ir aizbaidījis lielu daļu investoru un nedara godu ne pašam uzņēmumam, ne vērtspapīru tirgum un Latvijas valstij kopumā.

Manuprāt, patreizējā akcijas cena neparāda to akcijas vērtību, kāda tā varētu būt, ja nebūtu bijusi visa šī asā cīņa par ietekmi un varu uzņēmumā. Ja mēs pieņemam, ka veselais saprāts tomēr gūs virsroku un visas domstarpības tiks atrisinātas, tad pēc kāda laika, domājams VSAA izdotos pārdot akciju paketi par daudz labāku cenu nekā patreizējā akcijas cena biržā.