Šī gada pašās beigās – 29.decembrī, notiks “Latvijas Krājbankas” (LKB) ārkārtas akcionāru sapulce, kurā lems par bankas akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. No šīs ziņas parādīšanās tirgū līdz novembra beigām vienas nedēļas laikā krājbankas akcijas cena palecās par 39,3% līdz 1,7 latiem. Kā vērtēt potenciālo bankas aiziešanu no biržas otrā saraksta un kāda būs bankas akciju obligātā atpirkšanas cena vērtē „Hipo fondu” aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs un „Citadele Asset Management” akciju analītiķis Jānis Stukuls.
-Kā biržu var ietekmēt potenciālā „Latvijas krājbankas” akciju aiziešana no tās?
Sandis Kapitonovs
- S. Kapitonovs: „Latvijas krājbanka” (LKB) akcijas ir nelikvīdas akcijas, kas tiek kotētas Baltijas biržu Otrajā sarakstā. Pēc “NASDAQ OMX” Baltijas tirgus mājas lapā pieejamās informācijas diviem lielākajiem akcionāriem „Snoras” bankai un „Ratto Holdings Limited” pieder attiecīgi 85,19% un 6,28%, tātad brīvajā apgrozībā ir aptuveni 8,53% akciju, kas ir ļoti mazs apjoms. Domāju, ka krājbankas akcionāri pieņem pareizu lēmumu aiziet no akciju regulētā tirgus, jo iepriekš situācija ar pamatkapitāla palielināšanu, emitējot jaunas kapitāldaļas (akcijas), cieta neveiksmi un tās visas iegādājās viens no „Snoras” lielākajiem akcionāriem. Tātad caur publisko piedāvājumu parakstīties uz jaunajām akcijām nepieteicās neviens jauns topošais akcionārs. Krājbankai rodas papildus izdevumi kotējot akcijas regulētā tirgū. Rīgas biržu šī aiziešana īpaši neietekmēs, LKB akcijas nav no populārākajām tirgotajām akcijām. Nākotnē gan būs par vienu biržas biedru mazāk, līdz ar to birža saņems nedaudz mazāk komisijas maksu.
- J.Stukuls: Nav sagaidāms, ka „Latvijas Krājbankas” potenciālā aiziešana no Rīgas biržas varētu atstāt būtisku ietekmi uz biržas tirdzniecības aktivitāti, jo šī gada pirmajos 9 mēnešos kopā LKB akciju apgrozījums bijis tikai 64 tūkstoši latu, kas veido vien nieka 0,4% no Rīgas fondu biržas šī perioda apgrozījuma. Kā mīnusu varētu minēt to, ka tā bija vienīgā Rīgas biržā kotētā banka. Taču šeit vērts piezīmēt, ka investoriem joprojām būs iespēja iegūt ekspozīciju uz LKB, jo tās 85% īpašniece ir „Snoras” banka, kas ir kotēta Viļņas biržā. Kā pēdējo faktu vērts minēt, ka „Latvijas Krājbanka” sastāda nedaudz vairāk kā 5% no Rīgas akciju tirgus indeksa, kas nozīmē, ka pārējo Latvijā kotēto uzņēmumu īpatsvars indeksā palielināsies.
-Kāda varētu būt akciju obligātās atpirkšanas cena? Vai tagadējā bankas akcijas cena biržā tai ir pietuvojusies?
-S.Kapitonovs: Publisko akciju sabiedrību akciju atpirkšanas procedūru nosaka Finanšu Instrumentu tirgus likuma 66. pants. Un pēc likuma nosacījumiem atpirkšanas cenai būtu jābūt aptuveni 2,50 lati, kas ir Krājbankas akciju bilances vērtība 2009. gada pārskatā. Uz novembra beigām LKB akcijas cena bija 1,80 lati, kas pamazām tuvojas iespējamai atpirkšanas cenai. Jāatzīmē, ka uz novembra beigām LKB akcionāri vēl nav lēmuši par bankas aiziešanu no regulētā tirgus līdz ar to pastāv neliels risks, ka akcijas var netikt atpirktas, kas parādās patreizējā tirgus cenā, kas ir zemāka par iespējamo atpirkšanas cenu.
Jānis Stukuls
- J.Stukuls: Tā kā „Latvijas Krājbankas” akcijas pēdējā gada laikā tirgojušās zem to bilances vērtības, tad saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, akciju obligātās atpirkšanas cenai jābūt ne mazākai kā tīro aktīvu vērtībai uz vienu akciju pēdējā akcionāru sapulcē apstiprinātā gada pārskatā. Pēc mūsu aprēķiniem, obligātās atpirkšanas cenai parastajām akcijām vajadzētu būt ne mazākai kā 1,92 lati. Kopš paziņojuma par ārkārtas sapulces sasaukšanu akcijas cena ir būtiski pietuvojusies šai atzīmei un sagaidāms, ka līdz pat reālai atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai tā saglabāsies pāris procentus zem aprēķinātās minimālās atpirkšanas cenas.
Salīdzinot Baltijā publiski kotēto banku tirgus vērtības un pašu kapitala bilances vērtības attiecības (P/B), redzam, ka mūsu aprēķinātā minimālā atpirkšanas piedāvājuma cena būtu virs Baltijas banku sektora vidējā rādītāja, taču zemāka kā mātes uzņēmuma cena. Ņemot vērā, ka vēsturiski pēc Tirgus/Bilances vērtību attiecības rādītāja LKB ir tirgojusies lētāk kā vidēji pārējās Baltijā publiski listētās bankas, uzskatām, ka šī atpirkšanas piedāvājuma cena būs adekvāta pret mazākuma akcionāriem.
-Vai cenu varētu ietekmēt mazākuma akcionāri?
-S.Kapitonovs: Domāju, ka atpirkšanas cenu mazākuma akcionāri nevarēs iespaidot, jo viss notiks likuma paredzētajā kārtībā, turklāt publiskais akciju atpirkšanas process ir ļoti caurspīdīgs, viegli kontrolējams no uzraugošo institūciju puses un pārredzams no mazākuma akcionāru skatpunkta. Turklāt šis būs brīvprātīgs akciju atpirkšanas piedāvājums, sakarā ar Krājbankas aiziešanu no regulēta akciju tirgus.
- J.Stukuls: Šobrīd mazākuma akcionāriem nav būtiskas iespējas ietekmēt obligātās atpirkšanas piedāvājuma cenu, toties mazākuma akcionāriem ir iespēja nepārdot savas akcijas, ja tie uzskata izteikto piedāvājumu par neatbilstošu akciju vērtībai. Šeit gan jāņem vērā, ka piedāvātājam sasniedzot vai pārsniedzot 95% no mērķa sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, tas var izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kad mazākuma akcionāriem būs pienākums pārdot savas akcijas. Šādā gadījumā piedāvātājs ir tiesīgs izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par cenu, kāda bija noteikta brīvprātīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā. Atgādināsim, ka šobrīd „Snoras” banka ir 85% LKB īpašnieks.
Inguna Ukenābale, “BNS”
interesanti buutu uzzinaat Stukula kunga apreekinus kaa vinsh nonaaca liidz cenai 1.92?
man pec 2009. gada paarskata datiem sanaak ap 2.50 taa kaa mineeja Hipo fondu paarstaavis…
Šis kopuma ir ļoti interesants akciju atpirkšanas gadījums, jo ka jau augstāk minēts, kopš pēdējā gada (un ceturkšņa) pārskata ir notikusi papildus akciju emisija. Likums skaidri nepasaka kuri bilances dati un kāds akciju skaits jāizmanto akciju cenas aprēķināšanā šādā gadījumā, tādēļ publicējām konservatīvo akcijas cenas variantu. Viss atkarīgs no tā kā tiks interpretēts likums. Pēc mūsu aprēķiniem akciju atpirkšanas cenai nevajadzētu būt zemākai par Ls 1.92, taču nav izslēgts, ka tā varētu būt augstāka.
Uzņēmumam kopš 2009. G. pārskata ir palielināts pamatkapitāls un attiecīgi akciju skaits
likumā ir teikts ” Nosakot vienas atpērkamās akcijas vērtību saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā akcionāru sapulcē apstiprinātā mērķa sabiedrības gada pārskata, par kuru sniegts zvērināta revidenta ziņojums”
manuprāt ar vārdu dati ir domāts gan pārskatā minētie tīrie aktīvi , gan arī akciju skaits…nu vismaz tā būtu loģiski
bet nu jā būs interesanti paskatīties kāda tad tā cena būs beigu beigās būs
Nepiekrītu, ka būtu loģiski izmantot novecojušu informāciju par akciju skaitu. Tad arī atpirkšanai būtu jāatiecas uz veco akciju skaitu, ne visām akcijām.
To Aris
Jaunas emisijas akcijas jau sen pieder Snoras bankai, taa ka shis akcijas nevajag atpirkt, ja kas :))
Nepiekrītu Ārim.
Manuprāt, nav korekti izmantot datus no dažādiem periodiem. Jo izlaižot akcijas tiek palielināts pamatkapitāls un līdz ar to pašu kapitāls ir jau lielāks.Nenemot to vērā un dalot iepriekšējo bilances vērtību pret jauno akciju skaits bilances vērtība neatspoguļo patieso situāciju uzņēmumumā un tiktu noteikta mazāka nekā tai reāli būtu jābūt.
Lai juristi no Snoras un FKTK spriež, personīgi es domāju, ka loģiski būtu izmantot gan jaunāko info par akciju skaitu, gan jaunākos finanšu datus. Par to, kāpēc būtu pareizāk aprēkinos ņemt vērā jaunāko akcijus skaitu labi komentēja Jānis Praņēvičs twitterī: “Likums par [aprēķinos izmantojamo] akciju skaitu ir neskaidrs,bet loģiski ir ņemt pēdējos.Savādāk varētu izputināt firmu, kas tikko veikusi 1:10 splitu.”
Neredzu jeegas te runat par kaut kadu splitu. Tada veidaa var uz Marsu aizlidot :))