Darbības nozare: starptautiskie jūras pārvadājumi
Plusi: pieaug pasažieru skaits un kravu apjomi
Riski: negatīvu ietekmi atstāj degvielas cenu kāpums
Akcijas cena: 0.85 EUR
Risks: augsts, ieguldījums piemērots investoriem, kuri vēlas izaugsmi
Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Baltijā un Skandināvijas valstīs ir pieaudzis pasažieru skaits, pasažieru tēriņu lielums un kravu apjoms. Līdz ar to sagaidāms, ka Tallink finanšu rezultāti turpinās uzlaboties. Tā kā uzņēmumam ir salīdzinoši stabilas izmaksas, ienākumu pieaugumam vajadzētu atspoguļoties arī peļņas pieaugumā.
Pēdējie pārvadājumu statistikas dati liecina, ka novembrī un decembrī pasažieru skaits Somijas – Zviedrijas maršrutā, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ir pieaudzis attiecīgi par 11% un 6.2%. Īpaša uzmanība tieši šim maršrutam tiek pievērsta tādēļ, ka aizvadītajā gadā tieši šī maršruta īpatsvars kopējā ienākumu sadalījumā bija 44%. Arī Igaunijas – Somijas maršrutā, kurā Tallink nākas saskarties ar vislielāko konkurenci, ir vērojams pasažieru skaita pieaugums.

Pozitīvas tendences ir vērojamas arī kravu pārvadājumu statistikas datos:

Tallink finanšu gada pirmā ceturkšņa rezultāti bija vājāki nekā tika gaidīts, taču jāpatur prātā, ka pirmais ceturksnis uzņēmumam ir sezonāli vājāks. Pirmajā ceturksnī Tallink ir strādājis ar 203 milj. EUR lielu apgrozījumu, kas, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ir par 12% labāks rezultāts. Aizvadītajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, apgrozījums uz vienu pasažieri ir pieaudzis par 1.6%.
Sliktāks nekā gaidīts aizvadītajā ceturksnī bija bruto rentabilitātes rādītājs, kas saruka līdz 17.5%. Rentabilitātes samazināšanās pamatā ir skaidrojama ar degvielas cenas un pārdotās produkcijas izmaksu pieaugumu. Tāpat apskates perioda uzņēmums salīdzinoši daudz ir investējis mārketinga aktivitātēs. Rezultātā peļņa EBITDA līmenī aizvadītajā ceturksnī bija vien 27.5 milj. EUR, savukārt neto peļņa sasniedza tikai 1.1 milj. EUR.
Lai gan lielākā daļa Tallink izmaksu ir fiksētas, peļņas rezultātu apdraud degvielas cenu pieauguma risks. Aizvadītajā gadā degvielas izmaksas veidoja 17% no kopējām izmaksām. Līdz ar to var teikt, ka šis šobrīd ir lielākais risks, ar ko jārēķinās investoriem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās Baltijā un Skandināvijā nozīmē, ka pieaug arī līdzekļi, ko iedzīvotāji ir gatavi tērēt brīvdienu ceļojumiem. Tajā pašā laikā ekonomikas izaugsme nozīmē arī kravu pārvadājumu pieaugumu. Līdz ar to saglabājam pozitīvu skatījumu attiecībā uz Tallink.

Vareni turpina uzlaboties.
Tikko ienāca dati http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?pg=details&instrument=EE3100004466&list=2&tab=news&news_id=247903
Pasažieru samazinājums martā -11.6% pret martu 2010.
Parēķinot degvielas cenu pieaugumu, ieguldījumus marketingā un citu Tallink izmaksu pieaugumu, var prognozēt kvartāla peļņas radītājus, par kuriem jau tā Tallink brīdināja, ka tie nebūs labi. Pie tam nafta tikai uz augšu.
LHV rullē, pērciet Tallink, cena augs! Kaut kad, kad būs kādi -30% no esošās.
LSC jau arī nekur no naftas pieaugumu un Baltic Dry Index krituma neaizmuks. Tas mums spītīgi dodas uz leju – http://www.bloomberg.com/apps/quote?ticker=BDIY:IND