Aizvadītais gads gan Latvijas, gan pasaules ieguldījumu tirgos nāca ar daudzām būtiskām izmaiņām, ko veicināja gan parādu krīze vairākās eirozonas valstīs, gan ekonomikas glābšanas pasākumi, gan izaugsmes atsākšanās. Kāds varētu būt šis gads un kā varētu uzvesties Baltijas akciju tirgi, prognozē ieguldījumu pārvaldes sabiedrības „SEB Wealth Management” Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.
- Kāds ieguldījumu jomā varētu būt šis gads? Tostarp kādas tendences gaidāmas akciju tirgos?
- Arī šogad uz akcijām mēs skatāmies diezgan pozitīvi. It īpaši ņemot vērā to, ka naudas procentu likmes ir tik zemas, ka investori visā pasaulē ir spiesti meklēt riskantākas alternatīvas par depozītiem un līdzīgiem ieguldījumiem. Noteikti būs arī kāds ceturksnis, kurš akciju tirgos būs negatīvs, bet visā gadā kopumā akcijas varētu dot pieklājīgu rezultātu.
- Kā šajā kontekstā izskatās Baltijas akcijas?
- Baltija diezgan labi seko līdzi pasaules tendencēm. Ja mūsu reģionā nebūs kādi specifiski negatīvi notikumi un viss attīstīsies tā kā vajadzētu, tad Baltija uzrādīs to pašu tendenci, ko pasaules tirgi, tikai vēl lielākā mērā. Mazāk attīstītajos tirgos vienkārši ir lielākas galējības. Ja nav specifiski notikumu, kas ietekmē konkrēto tirgu, tad parasti tie atspoguļo to pašu tendenci, kas ir pasaulē, tikai vēl izteiktāku. Tas pats attiecas uz visu Austrumeiropu un it īpaši Krieviju.
- Gads kopumā ieguldījumiem pašlaik izskatās ar plusa zīmi?
- Jā. Tiesa, vai mēs uzskatām, ka viss pašlaik ir tik rožaini? Nē. Joprojām ir eiro zonas perifērijas problēmas, kas mums bojās nervus obligāciju tirgū. Tur ir jāmeklē politiski risinājumi, kas līdz galam vēl nav atrasti. Vienkārši Eiropas Centrālā banka pašlaik masveidā ir uzpirkusi Grieķijas, Portugāles, Spānijas obligācijas, līdz ar to dzenot uz leju likmes un it kā radot pretsvaru tiem, kas cenšas tās pārdot. Tas ir moments, kas turpinās radīt nestabilitāti. Tomēr, ja mēs skatāmies plašāk, tad gan Amerikā, gan daudz klusāk Eiropā turpinās naudas drukāšanas programma, lai stimulētu ekonomiku, un kamēr tas turpinās, daļa no šīs liekās likviditātes nonāk arī finanšu tirgos un tas atbalsta riskantos aktīvus.
- Igaunijā šogad ir ieviests eiro. Vai jūs un citi investori līdz ar to uz Igaunijas aktīviem skatāties pozitīvāk, nekā, piemēram, uz Latvijas un Lietuvas aktīviem?
- Tas jau notika pagājušā gada laikā, kad kļuva skaidrs, ka Igaunijā ieviesīs eiro. Tas parādās kaut vai tajā, ka Igaunijā akciju indekss pieauga daudz straujāk nekā Latvijā un Lietuvā. Te gan jāatzīst, ka Igaunijā ir arī lielāki uzņēmumi, kuru akcijām ir lielāka likviditāte, nekā Rīgas biržā kotētajiem. Līdz ar to domāju, ka eiro kārts ir izspēlēta jau pagājušajā gadā. Tie, kam par Baltiju bija interese, Igaunijai lielāku uzmanību pievērsa jau pagājušajā gadā. Šogad atšķirības vairs varētu nebūt tik lielas.
