Janvāra beigās Lietuvas banka “Snoras” izteica “Latvijas Krājbankas” akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kuru krājbankas akcionāri varēs pieņemt līdz 28.februārim. Parastās uzrādītāja akcijas atpirkšanas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikta 2,56 lati, bet A kategorijas priekšrocību uzrādītāja akcijai 8,01 lats. Kā vērtēt atpirkšanas cenu un cik liela būs aktivitāte atpirkšanas gaitā, vērtē „Swedbank” akciju brokeris Juris Jankovskis un „Hipo fondu” aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs.
- Cik interesanta ir piedāvātā “Latvijas Krājbankas” akciju atpirkšanas cena?
- J.Jankovskis: Manuprāt, piedāvātā cena ir taisnīga un atbilstoša pašreizējai situācijai. Jāatzīmē, ka tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka kā akcijas cena biržā pirms informācijas publiskošanas par gaidāmo akciju izslēgšanu no biržas. Mazākuma akcionāriem par labu nāk tas, ka saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu aprēķinot atpirkšanas cenu par pamatu tika ņemta dati no 2009. gada pārskata. 2010. gada pirmajos 9 mēnešos banka ir cietusi zaudējumus un līdz ar to arī vienas akcijas bilances vērtība uz 2010. 31. septembri ir mazāka nekā tā bija 2009. gada nogalē.
- S.Kapitonovs: Brīdī starp krājbankas akciju atpirkšanas piedāvājuma projekta izskatīšanu un atpirkšanas cenas nosaukšanu, „Latvijas krājbankas” tirgus novērtējums bija starp 1,8 un 2 latiem. 2,56 lati, ko apstiprināja FKTK, ir uzskatāma par labu cenu, kas ir augstāka nekā tirgus dalībnieki bija cerējuši.
- Kāda ir prognoze – vai līdz februāra beigām izdosies atpirkt visas “Latvijas Krājbankas” akcijas?
- S.Kapitonovs: Kopš akciju atpirkšanas izteikuma, krājbankas akcijas nav tirgotas augstāk par 2,56 latiem, kas nozīmē, ka kopējais tirgus noskaņojums ir pozitīvs attiecībā uz šo piedāvājumu. Gadījumā ja „Snoras” izdosies atpirkt 95% vai vairāk no kopējā krājbankas akciju skaita, ļoti iespējams, var gaidīt galējo akciju atpirkšanas izteikšanu, kas nozīmē, ka mazākuma akcionāriem būs obligāti jāpārdod savas akcijas.
- J.Jankovskis: Droši vien „Snoras” bankai visas krājbankas akcijas neizdosies atpirkt, jo, kā rāda līdzšinējie Latvijas biržās tirgoto uzņēmumu obligātie akciju atpirkšanas piedāvājumu rezultāti, tad parasti daļa akcionāru dažādu iemeslu dēļ tomēr nepiesakās izteiktajiem piedāvājumiem. Jāņem vērā, ka daļa „Latvijas Krājbankas” akciju, kas savulaik tika pirktas par sertifikātiem, vēl joprojām atrodas Latvijas Centrālā Depozitārija Sākotnējā reģistrā, un pieļauju, ka šo akciju īpašnieki aktīvi neseko līdzi visiem notikumiem finanšu tirgos attiecībā uz „Latvijas Krājbanku”. Tomēr, tā kā jau tagad „Snoras” pieder 88,92% no „Latvijas Krājbankas” akcijām un „Snoras” piedāvātā cena krietni pārsniedza tirgus cenu biržā, tad, domāju, kopumā atpirkšanas piedāvājums gūs lielu atsaucību no investoru puses, un pēc atpirkšanas piedāvājumu noslēgšanās „Snoras” banka varētu palielināt savu līdzdalību „Latvijas Krājbankā” krietni virs 90%.
- Vai var būt tā, ka banka tiek uzskatīta par pietiekami interesantu, lai zināma daļa mazākuma akcionāru nemaz negribētu pārdot savas akcijas?
- J.Jankovskis: Pieļauju, ka daļa investoru, it īpaši tie, kuri pirka „Latvijas Krājbankas” akcijas 2007.gadā par daudz augstāku cenu, varētu nepieteikties izteiktajam atpirkšanas piedāvājumam, cerot, ka kaut kad nākotnē akcijas vērtība varētu pieaugt. Šeit gan ir jāņem vērā, ka banka plāno izslēgt savas akcijas no biržas, un, kad tas notiks, tad tiem investoriem, kuri nebūs pieteikušies atpirkšanas piedāvājumam, būs pašiem jāmeklē akciju pircēji. To, protams, būtu daudz grūtāk izdarīt nekā realizēt akcijas biržā.
Pieļauju, ka „Snoras” bankas mērķis varētu būt ar šī atpirkšanas piedāvājuma palīdzību iegūt virs 95% no krājbankas akcijām, kas „Snoras” bankai dotu iespēju vēlāk izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un pārņemt „Latvijas Krājbanku” pilnībā.
- S.Kapitonovs: Tas nebūtu labs lēmums, jo krājbanka reizē ar obligāto atpirkšanas piedāvājumu ir nolēmusi atstāt Rīgas biržu. Tie, kas izlems paturēt savas akcijas, vienā variantā kļūs par ļoti nelikvīdu vērtspapīru īpašniekiem, otrā variantā, iespējams, saskarsies ar galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.
- Kā vērtēt to, ka “Latvijas Krājbankas” lielākā akcionāra „Snoras” akcijas tagad būs pieejamas arī Frankfurtes un Berlīnes biržu atvērtajos sarakstos (Open market)? Vai tas nozīmē, ka „Snoras” pārgrupējas uz tirgiem, kur ir plašākas iespējas piesaistīt investorus?
- S.Kapitonovs: Šādu lēmumu vērtēju pozitīvi, jo Frankfurtes un Berlīnes biržas ir krietni pieejamākas starptautiskajiem investoriem, kuri vēlēsies iegādāties „Snoras” akcijas. Tas būs krietni vienkāršāks un lētāks process nekā pirkt caur Viļņas biržu.
Tas ir arī pluss bankai, ka tās akcijas tiek kotētas vairākās lielās biržās, banka no tā iegūst atpazīstamību, palielina uzticamību un spodrina sava veida prestižu. Nākotnē tas var atvieglot jauna kapitāla piesaisti emitējot jaunas akcijas.
- J.Jankovskis: Es nedomāju, ka „Snoras” akciju kotācijas uzsākšana Frankfurtes un Berlīnes biržu atvērtajos sarakstos būtu bijis ļoti mērķtiecīgi un stratēģiski veikts „Snoras” bankas lēmums. Manuprāt, tā ir vairāk vienas Vācijas bankas iniciatīva, par ko liecina tas, ka arī dažu citu Lietuvas uzņēmumu akcijas pēc šīs Vācijas bankas iniciatīvas ir pieejamas tirdzniecībai Berlīnes un Frankfurtes atvērtajos sarakstos. Pagaidām gan Vācijas biržās ar bankas akcijām nekāda būtiska tirdzniecības aktivitāte nav redzama.
