Pēdējo nedēļu notikumi Ziemeļāfrikā, kā arī dabas katastrofa un tai sekojošās lielās problēmas vienā no Japānas atomelektrostacijām, būtiski svārstījušas arī Baltijas uzņēmumu akciju cenas. Kā Baltijas akciju tirgus reaģē uz notikumiem pasaulē un kurš no triju Baltijas valstu tirgiem ir jutīgāks pret ārējiem notikumiem – vērtē investīciju konsultants bankā „Finasta” Deniss Makedonskis un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības „Hipo fondi” aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs.
- Cik izteikta ir Baltijas akciju tirgus korelācija ar to, kas citos fondu tirgos pasaulē?
– D.Makedonskis: Ja paskatāmies uz vēsturiskajiem datiem, tad varam secināt, ka visu Baltijas akciju cenu indeksa „OMX BALTIC All-shares price index” korelācija gan ar Pasaules akciju indeksu „MSCI World”, gan ar Rietumeiropas lielāko uzņēmumu akciju indeksu „DJ STOXX 600” ir nozīmīga, bet nav tik izteikta kā pārējiem attīstības tirgiem – tādiem kā Krievijas, Brazīlijas vai Indijas.
Tas, pirmkārt, ir saistīts ar to, ka no vienas puses Baltijas tirgi ļoti labi integrējas Eiropas fondu tirgū, bet no otras puses, salīdzinot ar pārējiem attīstības tirgiem, Baltijas tirgi vēl nav tik attīstīti un ir nelikvīdi, ar relatīvi mazu ārvalstu investoru īpatsvaru.
Arī krasās izmaiņas sakarā ar pēdējiem notikumiem Japānā vēlreiz apliecināja, ka tirgus likviditāte Baltijas tirgos nav tik augstā līmenī, un investoru attieksmes maiņa par turpmāko tirgus attīstību no pozitīvas uz negatīvu, un otrādi, noved pie ļoti lielām svārstībām.
- S.Kapitonovs: Baltijas akciju tirgi visai daudz korelē ar notikumiem globālajos finanšu tirgos, sevišķi tas ir attiecināms uz akciju tirgiem. Investēt globāli šodien ir ļoti vienkārši – privātie akciju investori visas darbības ar nelielām komisijas maksām var veikt no sava datora. Tas nozīmē, ja cilvēkam ir nopirktas akcijas gan ASV un Eiropas biržās, kā arī Baltijas, tad sekojot notikumiem, ieguldītājs visbiežāk, redzot, ka akcijas krīt kādā no pasaules vadošajiem finanšu tirgiem, piesardzības pēc pārdos arī savas Baltijas uzņēmumu akcijas, ar domu – sliktākajā gadījumā vēlāk varēs nopirkt atpakaļ lētāk.
Līdzīgi varētu būt ar tiem ieguldītājiem, kuriem ir tikai Baltijas uzņēmumu akcijas, arī viņi, visbiežāk seko notikumiem pasaulē, un redzot kādus lielus satricinājumus, pieņem lēmumu likvidēt savas akciju pozīcijas. Dažreiz šī korelācija liekas pašsaprotama, citreiz – smieklīga.
- Ko visvairāk ietekmē norises globālajos tirgos – cenas vai tirdzniecības apjomus? Vai kādā no Baltijas tirgiem šī korelācija ir izteiktāka?
- D.Makedonskis: Katrā atsevišķā gadījumā tirgus reakcija var būt dažāda. Pēc notikumiem Japānā pieauga gan tirdzniecības apjomi, gan būtiski samazinājās akciju cenas. Kad pagājušajā gadā aprīlī bija problēmas ar Grieķijas parādiem un parādījās bažas, ka Grieķija varētu neizpildīt savas saistības, tad Baltijas akciju tirgū notika dziļa korekcija, bet tirdzniecības apjomi palika vidējā līmenī.
Izteiktākā korelācija ar „MSCI World” fondu indeksu ir Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akciju tirgiem, kas varētu būt izskaidrojams ar lielāku tirgus likviditāti, lielāku investoru skaitu un ārvalstu investoru ietekmi.
- S.Kapitonovs: Baltijas akciju tirgus ir krietni nelikvīdāks un „seklāks” nekā ārvalstu akciju tirgi, tādēļ šeit iespējamas lielākas cenas nobīdes ar salīdzinoši niecīgu akciju daudzumu. Izteikts līderis šeit ir Latvijas akciju tirgus, kur pie negatīviem notikumiem vispār pazūd iespēja tikt vaļā no dažām akcijām, un iespējams sašūpot cenu pat mazāk nekā ar 100 latiem, kas, protams, nav normāla situācija.
Rietumu tirgos šādas manipulācijas veikt ir praktiski neiespējami.
