Kopš nemieru sākšanās Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, daudzu valstu līdzšinējiem režīmiem krītot gluži vai pēc domino kauliņu principa, pasaulē valda bažas vai netiks samazinātās naftas piegādes. Turklāt nevienam nav lielas pārliecības, ka Lībija ir pēdējā no reģiona valstīm, kurā grūst līdzšinējā valsts pārvalde. Līdz ar to krietni ir pieaugusi arī naftas cena. Jau vairākas nedēļas Ņujorkas biržā nafta maksā virs 100 ASV dolāriem par barelu. Arī Latvijā vairāki tranzīta nozares uzņēmumi tieši vai pastarpināti ir saistīti ar naftas un tās produktu transportēšanu. Vai un kāda var būt it kā tālo notikumu ietekme uz tādiem uzņēmumiem kā „Ventspils nafta”, „LatRosTrans”, „Latvijas kuģniecība” vai „Ventspils nafta termināls”, vērtē „Citadele Asset Management” Portfeļa pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis:
- Kā Latvijas uzņēmumus, kas nodarbojas ar naftas un tās produktu transportēšanu, var ietekmēt problēmas ar naftas ieguvi un eksportu nemieru pārņemtajā Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos?
- Mūsu uzņēmumi pamatā apkalpo naftas plūsmas, kas nāk no Krievijas. Savukārt naftas ieguves apmēru samazinājums vai vispār pārtraukums Lībijā vai jebkurā citā no arābu valstīm, būs jākompensē ar naftu no citiem pasaules reģioniem, tostarp no tās pašas Krievijas. Līdz ar to nopietnu problēmu gadījumā mūsu uzņēmumu biznesa apjomi pat teorētiski varētu palielināties.
Mēs esam tranzīta punkts starp NVS un Rietumeiropu, nevis starp Ziemeļāfriku un Eiropu, un līdz ar to šis kanāls pat varētu aktivizēties. Ziemeļāfrika ir liels naftas piegādātājs tieši Eiropai un tieši par Eiropu tādēļ ir bažas, ka negatīva attīstības scenārija gadījumā naftas var sākt trūkt.
- Vai un kā naftas patēriņu tajā pašā Eiropā var ietekmēt naftas cenas celšanās?
- Pagaidām tādēļ naftu mazāk nepērk. Naftas tirgus tomēr nav īpaši elastīgs. Cena patēriņu, protams, kaut kādā brīdī sāk ietekmēt, taču nafta ir pirmās nepieciešamības prece. Tāpat kā pārtiku to vienkārši vajag. Līdz ar to iznākums ir tāds, ka tiek celtas cenas un to visu mēģina „nogrūst” uz patērētāju. Kaut kādā brīdī, protams, tas sāk strādāt pretēji – ja dārgi ir jāmaksā par naftu un tās produktiem, tad patērētāji sāk nemaksāt par kaut ko citu un sākas vispārēja ekonomikas bremzēšanās. Tas jau ir bijis vairākas reizes, tostarp pēdējais šāds gadījums bija 2008.gads. Tomēr cena naftas pieprasījumu kā tādu būtiski neietekmē. Pagaidām nav arī dzirdēts, ka tieši Eiropā augošo cenu dēļ samazinātos pieprasījums.
