Grieķijas problēmas, Osamas bin Ladena nogalināšana, naftas cenu svārstības – tie ir tikai daži notikumiem, kas pēdējā laikā minēti, lai skaidrotu svārstības pasaules biržās. Savukārt Latvijā un Baltijā ekonomikai līdzvērtīgi svarīgi notikumi biržās parasti neizraisa ne vismazāko kustību. Kādēļ tā un vai tomēr ir notikumi, kuriem investoriem vajadzētu pievērst uzmanību skaidro LHV Latvijas brokeru nodaļas vadītājs Māris Rambaks un „Swedbank” akciju brokeris Juris Jankovskis:
- Ir ierasts, ka pasaules lielās biržas strauji reaģē uz visdažādākā veida notikumiem, bet Latvijā un Baltijā tas nav tik izteikti. Kādēļ tā?
- M. Rambaks: Ar investoru reakciju uz dažādām ziņām, paziņojumiem un ekonomikas datiem ir tā, ka, jo lielāka ir likviditāte, jo biežāk būs novērojama reakcija. Tas ir normāli un tā tam jābūt, jo likvīdā tirgū ir daudz dalībnieku ar dažādiem viedokļiem par nākotni. Savādāk akciju tirgus nemaz nevarētu pastāvēt.
Latvijā un Baltijā reakcija uz dažādiem paziņojumiem, reizēm pat paša uzņēmuma finanšu rezultātiem, izpaliek vairāku iemeslu dēļ. Viens iemesls, protams, ir jau pieminētā likviditāte. Otrs iemesls ir salīdzinoši jaunais tirgus, kurā investoriem varbūt vēl nav pieredzes. Trešais iemesls ir nelielais uzņēmumu skaits biržā, kā rezultātā netiek pārstāvētas visas svarīgākās tautsaimniecības nozares.
- J. Jankovskis: Domājams tas ir saistāms ar to, ka gan Latvijā, gan Baltijā tirgū kopumā likviditāte un apjomi ir nesalīdzināmi mazāki nekā citās pasaules biržās. Jo lielāka valsts un tirgus, kā arī valsts ietekme uz globālo ekonomiku, jo būtiskāka ir tirgus dalībnieku, tai skaitā ārvalstu investoru, reakcija uz makroekonomikas datiem. Baltijā daudziem uzņēmumiem lielu daļu no apgrozījuma veido eksports un līdz ar to Baltijas makroekonomikas dati varbūt nav tik svarīgi un tik ļoti uzņēmuma darbību neiespaido.
- Kas ir ekonomikas notikumi (ja neskaita pašu uzņēmumu ziņas), uz ko Baltijas biržās tomēr reaģē?
- J. Jankovskis: Baltijā nav vērojama tāda tūlītēja un strauja reakcija uz ekonomikas notikumiem un datiem, tomēr neapšaubāmi makroekonomikas dati atstāj ietekmi gan kopumā uz investoru noskaņojumu, gan arī akciju cenām ilgākā termiņā. Tā, piemēram, pasliktinoties ekonomikas rādītājiem Baltijā 2008. gadā, daudzi investori izvērtēja savus ieguldījumus un baidoties no sliktākā scenārija piepildīšanās, izņēma savu naudu no Baltijas akcijām, kas arī noveda pie strauja akciju tirgus krituma. Pozitīvi vai negatīvi ekonomiskie dati var ietekmēt arī ārvalstu institucionālo investoru lēmumu ieguldīt vai neieguldīt Baltijas akcijās un tā kā šo investoru darījumi parasti ir visai lieli, tad tie var būtiski ietekmēt akciju tirgus virzību.
- Vai ir kādi sociālpolitiski notikumi, uz ko biržas reaģē?
- J. Jankovskis: Tādu strauju un būtisku investoru reakciju uz sociālpolitiskiem notikumiem neesmu manījis, bet domāju, ka tāda varētu būt, ja rastos tādi notikumi, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz ekonomiku ilgtermiņā. Piemēram, ja vēlēšanās uzvarētu kāda populistiska partija, kas atteiktos no esošo saistību pildīšanas vai mainītu līdzšinējo politikas kursu.
Domājams nākotnē pozitīvu iespaidu uz akciju tirgu atstās ziņas par eiro ieviešanu, kā tas bija vērojams Igaunijā, kur iepriekšējā gada un šī gada janvāra lielais akciju tirgus kāpums lielā mērā bija saistīts tieši ar eiro ieviešanas radīto optimismu.
