LMT un Lattelecom akciju daļēja pārdošana caur biržu būtu viens no labākajiem pārdošanas variantiem, jo valstij ir svarīgs stiprs kapitāla tirgus. Bet šobrīd tajā trūkst lielo un likvīdo kompāniju. Arī būtu jāpariet uz kotēšanu eiro, jo tad mūsu tirgus būtu integrēts Baltijas līmenī, arī vieglāk reklamējams, tā finānšu ministrs Andris Vilks portālam „Naudaslietas.lv”.

– Vēl nesen bija plāns pārdot LMT un Lattelecom valsts kapitāldaļas līdz gada beigām. Tagad process atkal apturēts. Šogad pārdot atkal neizdosies?

– Dēļ vēlēšanām tagad šis process, visticamāk, varētu aizkavēties. Bet domāju, ka viņš ies uz priekšu, tur nav šaubu. Te ir skaidri redzams, ka ir vēlme pircējam. Ir redzams risinājums, kāds ir bijis Baltijas līmenī. Jautājums drīzāk ir par to, kā Latvijā beigsies velēšanas, kādi būs kredītreitingi, un kāds būs kopējais ekonomikas attīstības fons.

– Swedbank vadītajs Maikls Volfs nesen intervijā teica: tā bija liela krīzes laika kļūda, ka Latvijā neattīstījās kapitāla tirgus. Un viņuprāt, tagad par to jādomā arī valsts līmenī – iespējams, arī ar LMT un Lattelecom akciju kotēšanu regulētā kapitāla tirgū. Ārvalstu investoru padomes vadība nesen arī izteicās līdzīgi. Ko Jūs par to visu domājat: tā ir svarīga lieta, vai ne tik svarīga?

– Ir svarīga. Birža tiešām mums zināmā mērā stagnē uz kaut kāda līmeņa, kas sasniegts daudzus gadus atpakaļ. Mēs lieliski atceramies, kāds bija bums pašā sākumā: tur bija daudz kompāniju, bija liela interese, cilvēki un uzņēmumi iepazina to, ko nozīme strādāt caur biržu… Un tad nāca krīze. Katrā ziņā mums ir jāsasniedz kaut kāds līmenis, nu vismaz tāds, lai to varētu adekvāti salīdzināt ar Igaunijas un Lietuvas līmeni. Uzņēmumiem ir jāatrod motivācija (iet uz biržu – S.P.). Viennozīmīgi, es to atbalstītu. Nezinu, kā ies ar to privatizāciju, vai lielie uzņēmumi ies daļēji caur birzu, vai nē, bet katrā ziņā uzņēmumiem būtu jāiet. Tas ir papildus finansēšanas resurss, viennozīmīgi. Tas arī daudz pozitīva var liecināt ekonomiku.

– Domājat, valdībai kaut kas jādara, lai Latvijā būtu attīstīts kapitāla tirgus?

– Patiesībā, šeit ir jautājums. Var pieļaut… Mums (tirdzniecībai – S.P.) biržā būtu jāpariet uz eiro. Patlaban šeit notiek diskusijas, kamēr kaimiņvalstīs tas jau ir izdarīts. Tas ir svarīgi. Mums jābūt integrētiem arī ar valūtu Baltijas biržu līmenī. Un tad, ja ekonomikai priekšā atkal ir jauns cikls, es domāju, būtu daudz vieglāk biržu reklamēt. Jo tehnoloģiski Rīgas birža ir kļuvusi par starptautiski lielas biržu grupas – NASDAQ OMX – daļu. Situācija ir daudz vienkāršāka nekā tā bija 5-7 gadus atpakaļ.

– Jau ne vienu reizi vien ir izskanējusi ideja par LMT un Lattelecom daļēju pārdošanu caur biržu – vai, Jūsuprāt, tas varētu būt labākais scenārijs?

– Viens no. Un šo variantu izslēgt nevajag. Kad situācija nonāks tuvāk pārdošanai, šo variantu ir jāpavērtē. Bet katrā ziņā mums biržā trūkst lielo kompāniju, likvīdo kompāniju, kurās būtu vērojama liela interese investoriem piedalīties. Tas ir skaidrs. Ja nebūs kaut pāris lielās kompānijas – investoriem nebūs īstas intereses ielūkoties arī pārējos sarakstos, un tur piedalīties. Un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs attīstīts kapitāla tirgus.

– V.Dombrovska kungs nesen teica par airBaltic sekojošo: ja kompānija būtu biržā, valstij nebūtu problēmu ar vadības necaurspīdīgumu, un nebūtu nepieciešamības pēc atsevišķiem auditiem, lai uzzinātu, kas tur notiek…

–  Tiešām, ja airBaltic būtu Rīgas biržā, tur nebūtu jautājumu par kaut kādiem pārskatiem, par auditiem, par padomes vai valdes darbību – tur visi rādītāji būtu pārraugāmi. Šis tiešām ir gadījums, kad valstij stratēģiski ļoti svarīgs uzņēmums, un kurā valstij ir liels īpatsvars akciju kapitālā, vienlaikus rada problēmas. Tas ir nepiedodami. Un (privatizācijas – S.P.) risinājums, ja viņš būtu bijis caur biržu būtu darījis situāciju vieglāku – nav iedomājams, ka biržā būtu kotēta šāda kompānija, kurā valsts, vai akcionāri, vai masu mēdiji nezin, kas notiek.