Latvijas pievienošanās eirozonai ir fundamentāli svarīgs nosacījums investoru piesaistīšanai, turklāt ne tikai finanšu, bet arī stratēģisko investoru, biznesa portālam “Nozare.lv” uzsvēra biržas “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja vietnieks Indars Aščuks.

Tāpēc birža atbalstot Latvijas Banku, kas stingri iestājusies, ka jāizdara pilnīgi viss, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus un pievienotos eiro. “Investoriem valūtas jautājums ir svarīgs biznesa analīzē, izvērtējot investīcijas. Tagad redzam, ka investori pagriezās uz Igauniju un priecīgi investē tur,” teica Aščuks.  Viņš atzina, ka viens no galvenajiem riskiem eiro ieviešanai ir strauji augošā inflācija, kuras ierobežošana noteiks to, vai spēsim izpildīt Māstrihtas kritērijos noteikto līmeni, kas ir mainīgs mērķis.  “Mums ir grūts ceļš ejams, lai nodokļu politiku sakārtotu tā, lai izpildīto grūto inflācijas kritēriju, ko diemžēl paši līdz galam nekontrolēsim. Mērķis ir kustīgs, un, pat izdarot visu iespējamo no savas puses, varam to nesasniegt. Bet tad vismaz būsim ar tīru sirdsapziņu, ka esam izpildījuši savu mājasdarbu,” norādīja biržas valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Uz jautājumu, vai pašreizējā situācija eirozonā rāda, ka tā tiešām ir vieta, kur jābūt arī Latvijai, viņš atbildēja, ka par to var runāt plaši, bet būtu jauki, ja mēs nonāktu situācijā, ka tas jau ir mūsu izvēles jautājums.  Aščuks atzina, ka, protams, būs eiro skeptiķi un piekritēji. Tomēr no tā vajadzētu mazliet abstrahēties un darīt to, kas jādara, lai nacionālā ekonomika un finanšu stāvoklis valstī ir tādā kārtībā, lai, ja vēlamies, varam pievienoties eiro. Tad jau tā būs mūsu izvēle.  “Es personīgi uzskatu, ka Latvijai vajag eiro. Apliecinājums tam ir Igaunijas veiksmīgā pieredze. Viņi ir ieguvēji jau šodien, bet mēs tikai varam skatīties no malas un spriedelēt, kā būtu, ja būtu,” sprieda biržas pārstāvis.

Kā ziņots, tā sauktie Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.