Mobilo sakaru operatora “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un elektronisko sakaru operatora “Lattelecom” kotācija biržā radītu priekšnoteikumus Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas ir fundamentāli svarīgi arī valsts kopējai labklājībai, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja vietnieks Indars Aščuks.
Biržas pārstāvis atgādināja, ka LMT un “Lattelecom” ir uzņēmumi, par kuriem valsts paudusi gatavību savas daļas pārdot. Tas esot pozitīvi, bet negatīvi, ka bijuši jau pieci vai seši mēģinājumi pielikt tam punktu, bet līdz šim nesekmīgi, jo bijusi politiska mazspēja to izdarīt. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vispirms valstij ir jāatbild uz jautājumu, kāpēc tai pieder konkrēti īpašumi un ko ar tiem tā vēlas sasniegt. Ja valstij kaut kas pieder, un, zinot, ka ir aizdomas, ka tā tomēr nav labākais iespējamais saimnieks un pārvaldnieks, tai būtu jāpierāda un jāpamato, kāpēc šis aktīvs ir jāsaglabā valsts īpašumā. Pašlaik tādas politikas nav, lai gan pozitīvi, ka pie tās patlaban tiek strādāts.
Indars Aščuks, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētājas vietnieks
“Ja runājam, ka valsts šos uzņēmumus varētu pārdot, tad jautājums ir par formu. Viennozīmīgi valsts būtu ieguvēja, ja šos uzņēmumus vismaz daļēji kotētu biržā,” pārliecināts ir biržas pārstāvis. Viņa skatījumā, ja biržā būs lieli uzņēmumi, būs attīstītāks kapitāla tirgus. Savukārt attīstīts kapitāla tirgus vajadzīgs jebkurai valstij, jo ir ļoti liela korelācija starp to, cik pārtikusi ir valsts un cik attīstīts ir kapitāla tirgus. “Nezinu nevienu valsti, kura būtu pārtikusi un ar augstu labklājību, bet kapitāla tirgus vāji attīstīts,” teica Aščuks.
Kapitāla tirgus attīstību bieži vien mēra kā biržas tirgus kapitalizāciju pret iekšzemes kopproduktu, un Latvijā šis rādītājs ir zem 10%. Labs rādītājs būtu 30%-50%, bet ir valstis, kur tas pārsniedz 100%. Klasiski attīstītākās valstis kapitāla tirgus ziņā ir ASV un Lielbritānija, bet Austrumeiropā izcils piemērs esot Polija, kas darījusi visu, lai attīstītu savu kapitāla tirgu.
“Kapitāla tirgu var attīstīt ar lieliem uzņēmumiem, bet pēc tam naudu tajā vieglāk var piesaistīt arī mazāki vai vidēja izmēra uzņēmumi. Ja ir lieli uzņēmumi, nāk arī lieli investori. Ja lielais investors jau ir atnācis, tad ir lielāka iespējamība, ka viņš paskatīties arī uz mazajiem uzņēmumiem,” skaidrojumu, kāpēc valstij būtu jādomā par savu daļu pārdošanu telekomunikāciju uzņēmumos caur biržu, sniedza Aščuks.
Otrs ieguvums ir, ka, izsolot uzņēmumu biržā, notiek pilnīgi atklāta izsole, aktīvi tiek pārdoti par naudu, piesakās pretendenti, ir konkurence par cenu. “Kur vēl atklātāks un godīgāks process?” vaicāja Aščuks, kurš uzskata, ka šādā gadījumā nevarētu arī valstij pārmest, ka uzņēmums pārdots pārāk lēti, jo katram bija iespēja piedalīties.
Kā vēl vienu pozitīvo aspektu viņš minēja otrā līmeņa pensiju fondus, kuros patlaban jau uzkrāts vairāk nekā miljards eiro (0,7 miljardi latu), kas tiek ieguldīts ļoti vienkāršos finanšu instrumentos ar ļoti zemu ienesīgumu, piemēram, valsts vērtspapīros un depozītos, vai arī nauda aizceļo uz ārzemēm.
“Būtu labi, ja Latvijas izpildītu mājasdarbu un dotu iespēju pensiju fondiem ieguldīt vietējos uzņēmumos. Latvija, tāpat kā jebkura valsts, cenšas piesaistīt ārvalstu investīcijas, bet neizpilda pat minimumu un nedod iespēju, lai tā nauda, kas jau ir šeit, kaut daļēji tiktu ieguldīta vietējā ekonomikā,” uzsvēra Aščuks.
