● Grieķijas valdība apstiprina taupības plānu
Grieķijas valdība nedēļas vidū apstiprināja likumprojektu par taupības plāna ieviešanu, kas samazinās valsts budžeta deficītu, kā arī uzsāks valsts piederošo aktīvu privatizāciju. Šie bija obligāto Eiropas Savienības izstrādāti priekšnoteikumi, lai Grieķija turpināt saņemt finansiālās palīdzības paketi. Šī paziņojuma rezultātā eiro vērtība relatīvi pret citām valūtām pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējo 3 nedēļu laikā. Līdz ar to bija paredzams, ka Eiro zonas finanšu ministri tuvākajā laikā apstiprinās iepriekš atlikto maksājumu parādos iestigušajai valstij. Lēmums par naudas piešķiršanu arī tika pieņemts sestdien, 2. jūlijā.

● Grieķijai paredzētās palīdzības pakete vērtībā 85 miljardi eiro
Austrijas finanšu ministrijas pārstāvis piektdien, 1. jūlijā, paziņoja, ka jaunā palīdzības pakete no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) varētu būt līdz 85 miljardiem eiro. Paketes galvenais mērķis ir paglābt Grieķiju no valsts maksātnespējas un nepieļaut situācijas no tālāku pasliktināšanos eiro zonā. Eiro zonas valstis un privātie investori nodrošinās 70 procentus no palīdzības paketes, kamēr atlikušos 30 procentus nodrošinās SVF. Jaunās programmas pirmais maksājums Grieķijai visticamāk tiks veikts šā gada septembrī, kura apjoms varētu būt apmēram 12 miljardu eiro vērtībā.

● Akciju un naftas cenas pieaug
Akciju cenas piedzīvojušas straujāko nedēļas kāpumu pēdējo 2 gadu laikā un naftas cenas sasniedza pēdējo divu nedēļu augstākos rādītājus. Grieķijas valdības apstiprinātais taupības plāns, kā arī Vācijas valdības un banku sektora piekrišana pārfinansēt un līdz ar to pagarināt esošo parādu dzēšanas termiņus līdz 2014. gadam, būtiski ietekmēja investoru optimismu. Piemēram, S&P 500 indekss piedzīvoja 5,6% pieaugumu šīs nedēļas laikā. Tajā pašā laikā naftas cenas nedēļas beigās sasniedza 94,94 ASV dolārus par barelu naftas, piedzīvojot 4,15% kāpumu nedēļas laikā.

● Eiropas Centrālā Banka plāno paaugstināt procentu likmes
Eiropas Centrālās Bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē paziņoja, ka tuvākajā laikā, iespējams pat nākamnedēļ, ECB varētu paaugstināt procentu pamatlikmi. Tādā veidā ECB cenšas pazemināt paredzēto inflācijas līmeni Eiro zonas valstīs. Jāatgādina, ka jau aprīlī ECB paaugstināja procentu pamatlikmi līdz tagad spēkā esošajam 1,25% līmenim. Tomēr likmes varētu arī netikt paaugstinātas, ja līdz ECB nākamajai sanāksmei notiks negaidītas pārmaiņas Grieķijas krīzes sakarā. Nākama ECB sanāksme ir paredzēta ceturtdien, 7.jūlijā.

● Kredītreitinga aģentūras ir gatavas samazināt ASV valsts kredītreitingu
Divas no prestižākajām kredītreitinga aģentūrām ir gatavas samazināt ASV valsts kredītreitingu, ja ASV valdība nespēs vienoties par likumā iestrādāto parāda „griestu” paaugstināšanu. Ja tas neizdosies, tad ASV valsts kase pēc likuma nedrīkstēs piesaistīt jaunus līdzekļus, kas principā nozīmēs ASV valsts defoltu. Standard&Poor’s aģentūra ir gatava samazināt kredītreitingu līdz D, kas ir pats zemākais aģentūras skalā, bet Moody’s līdz Aa, kas ir trīs līmeņus zemāk kā tagadējais līmenis. Tagadējie parāda „griesti” ir noteikti 14,3 triljonu ASV dolāru apmērā, bet tie ir paaugstināti 78 reizes kopš 1960. gada. Līdz ar to ir paredzams, ka arī šogad parāda „griesti” tiks paaugstināti.

● Morgan Stanley piedzīvo zaudējumus vairāku desmitu miljonu dolāru apmērā
ASV bāzētās investīciju bankas Morgan Stanley fiksēto ienākumu divīzija ir zaudējusi vismaz vairākus desmitus miljonus ASV dēļ nepareizām prognozēm par ASV inflācijas rādītājiem. Divīzijas brokeri spekulēja, ka nākamo piecu gadu inflācijas prognozes ASV tirgū paaugstināsies, kamēr prognozes par 30 gadu inflācijas rādītājiem pazemināsies. Kopumā šajā gadā bankas akciju vērtība ir sarukusi par 14%.

● Visa un MasterCard akcijas piedzīvo strauju kāpumu
ASV bāzētās kredītkaršu maksājumu kompānijas Visa un MasterCard piedzīvoja vairāk kā 10% kāpumu pēc ASV Centrālās Bankas lēmuma paaugstināt maksimāli atļauto maksu par debetkaršu lietošanu. Pēc šī lēmuma maksa, ko veic tirgotāji kredītkaršu maksājumu kompānijām, par vienu transakciju var sastādīt 0,21 ASV dolārus iepriekšējo 0,12 ASV dolāru vietā. Visa akciju vērtība šogad kopumā ir pieaugusi par 23%, kamēr MasterCard 38%.

© SEB Wealth Management, 2011.
Šim pārskatam ir informatīvs raksturs, tas nav patstāvīgi veikts SEB Wealth Management pētījums un tas nav uzskatāms par ieteikumu vai piedāvājumu pirkt, pārdot vai paturēt finanšu instrumentus. SEB Wealth Management neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām un nav atbildīga par zaudējumiem, kas var rasties, daļēji vai pilnībā izmantojot vai plānojot izmantot pārskatā minēto informāciju.
Pārskatā ietvertā informācija iegūta no publiskiem, par ticamiem uzskatāmiem avotiem: www.nasdaqomxbaltic.com, Reuters, Bloomberg, LETA, BNS, Latvijas Banka (www.bank.lv) u.c. SEB Wealth Management negarantē minētās informācijas pilnību un precizitāti; minētā informācija var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz SEB Wealth Management vai attiecīgajiem avotiem obligāta.
Pilns saistību atrunas teksts atrodams http://www.seb.lv/lv/private/services/investments/securities/disclaimer2.