Pēdējās nedēļās vērojamā histērija fondu tirgos ir tikai vēl viens piliens ekonomikas problēmu kausā, ko jau labu laiku pilda sliktas ziņas no eirozonas, ASV un arī citām ekonomikām. Kas ir globālās problēmas, kuras jau labu laiku ir rūgušas pasaules ekonomikā un vai tās ātri un vienkārši izdosies atrisināt, skaidro “Finasta Asset Management” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko:

-  Vai, ņemot vērā nestabilitāti, kas pēdējā laikā valda pasaules tirgos, mainās arī Latvijas aktīvu pārvaldītāju ieguldījumu struktūra?

-  Ieguldījumu fondu, bet it īpaši pensiju fondu pārvaldnieki iegulda līdzekļus ar ilgtermiņa darbības perspektīvu. Tādēļ, ja mēs uzskatām, ka pēdējā mēneša vai nedēļu satricinājumi ir īstermiņa, tad nevajadzētu būt tā, ka visi pēkšņisāk mainīt savus ieguldījumu portfeļus. Cita lieta – vai tas, ko mēs varam vērot, ir īstermiņa process vai arī turpinājums tam, kas sākās jau 2008.gadā. Es pieļauju, ka, vērojot pēdēja mēneša notikumus, pārvaldnieki tomēr daļēji samazināja riskanto aktīvu – tādu kā akcijas – īpatsvaru savos portfeļos.

Līdz ar to galvenokārt jautājums ir par to, kādu stratēģiju pārvaldnieks pielieto un kādas bija pārvaldnieka sākotnējās prognozes uz šo gadu kopumā.

- Vai pašlaik ir pārliecība, ka tās ir īstermiņa svārstības, vai arī tiesa ir tiem, kas runā par jaunu un lielu krīzes vilni?

- Man ir diezgan liela pārliecība, ka jau tuvākajā nākotnē mūs (pasaules ekonomiku) var gaidīt nopietnas problēmas. Ja mēs paskatīsimies uz pēdējo gadu notikumiem, tad 2008.gadā bija banku krīze. Bankas līdz ar to nekreditēja ekonomiku un problēmas sākās arī uzņēmumiem. Tādēļ var teikt, ka problēmas bija tieši uzņēmumu sektorā. Savukārt valdības ar dažādām metodēm – ar nodokļu atlaidēm, drukājot naudu, pazeminot procentu likmes – darīja visu, lai stimulētu ekonomiku un grūtā brīdī atbalstītu uzņēmumus.

Protams, var teikt, ka tagad ir jauna krīze, taču, ja mēs uz visu paskatāmies globāli, tad tas ir turpinājums tam, kas sākās 2008.gadā. Es drīzāk teiktu, ka šis ir krīzes otrais vilnis – toreiz problēmas bija uzņēmumiem un bankām, tagad problēmas ir valdībām. Valdības, glābjot uzņēmumus, 2008. un 2009.gadā uzņēmās tik lielas saistības, ka šobrīd tām jau ir grūti. Dažām pat tik grūti, ka tās pat nespēj apkalpot savu kārtējo parādu – piemēram, Grieķija, Portugāle, Īrija.

Tas pats attiecas uz ASV. Tagad rit diskusijas – bija vai nebija pareizi samazināt ASV reitingu – taču, ja valsts vairākus gadus no vietas ģenerē budžeta deficītu 10% apmērā no IKP, tad tā nav gluži normāla situācija. Latviju par to pašu starptautiskās institūcijas ļoti stingri notiesāja. ASV parāds pašlaik jau tuvojas 100% no IKP un tādēļ var teikt, ka viņi vienkārši ir saņēmuši to, ko pelnījuši. Ja parāds aug tik ļoti, tad investoriem rodas šaubas par to vai šī ekonomika patiesi ir stabila.

Ja mēs skatāmies uz pasauli, tad var teikt, ka problēmas tomēr visur ir vienādas. Tādēļ var teikt, ka šī ir globāla, nevis lokāla krīze. Turklāt problēmas velkas līdzi jau no 2008.gada un pašlaik es neredzu neko, kas liecinātu, ka situācija fundamentāli uzlabosies. No vienas puses ir valsts parādu krīze Eiropā, no otras – liels parāds ASV, no trešās – nav redzama pārliecinoša ekonomikas attīstība. Izaugsmes tempi pēc krituma nonāca „plusa” zonā, bet tagad gan Eiropā, gan ASV atkal palēninās. Bezdarba līmeņi jau ilgstoši ir diezgan lieli – ap 8-10%, kas Rietumu ekonomikām ir ļoti augsts rādītājs. Tas savukārt nozīmē, ka mājsaimniecību pieprasījuma līmenis saglabāsies zems, jo, kad daudz cilvēku ir bez darba, tad sabiedrība nevar daudz tērēt, un līdz ar to ekonomikas attīstībai lielu stimulu no šīs puses nevajadzētu gaidīt. Papildus tam visam ir valdību apņemšanās gandrīz visās pasaules malās samazināt tēriņus, lai sabalansētu budžetus. Tas nozīmē, ka arī no valdību puses atbalsts ekonomikai un pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem būs izteikti zemāks.

Tāpat, neraugoties uz to, ka procentu likmes ir ļoti zemas un naudas drukāšanas process turpinās, bankas caurmērā ekonomiku nekreditē. Ja runājam par plašo naudu, tad ASV, salīdzinot ar 2007., 2008.gadu, naudas apmēru ir četrkāršojusi, arī Anglijā naudas bāze ir augusi gandrīz četras reizes. Eiropas Centrālā banka naudu drukāja tikai 2008.gadā, kad bija likviditātes krīze, un pēc tam šis apmērs palika gandrīz nemainīgs. Tomēr kopumā pēdējos gados naudas bāze ir pieaugusi un visi gaidīja, ka šī nauda aizies ekonomikā, atsāksies kreditēšana un attiecīgi ekonomikas sāks attīstīties. Taču, ja mēs paskatāmies uz to pašu ASV, tad var redzēt, ka laikā, kad naudas piedāvājums ir strauji audzis, banku kreditēšanas un līzinga darījumos faktiski ir vērojams kritums salīdzinot ar pirmskrīzes laiku. Tas nozīmē, ka visa piedrukātā nauda līdz reālajai ekonomikai tā arī nav nonākusi. Daļēji tā tika izmantota lai dzēstu lielo slikto kredītu apmēru, daļēji īstermiņa spekulācijām finanšu tirgos. Savukārt reālajā ekonomikā šī nauda tikpat kā nenonāca.

Atgriežoties pie tā, ka pasaulē ir lieli valsts parādi, augsts naudas drukāšanas līmenis, augsts bezdarbs un ekonomika neattīstās, šobrīd īsti nav redzami faktori, kas ekonomikai palīdzētu iziet no šīs situācijas. Visi tie ieroči, kas ir valdību un centrālo banku arsenālā, lielā mērā ir izmantoti. Samazināt procentu likmes zem nulles nevar tīri fiziski, drukāt bezgalīgi daudz naudu var, bet kā mēs redzam, tad tas nepalīdz, arī nodokļu atlaides nav devušas gaidīto rezultātu un tikai pasliktināja valdību finanšu situāciju. Tādēļ pašlaik nav neviena faktora, pamatojoties uz kuru varētu teikt, ka pēc pusgada situācija uzlabosies un var droši pirkt riskantos aktīvus (piem. akcijas), jo cenas tiem pieaugs. Visdrīzāk mūs tuvākajā laikā gaida otra recesija un tādēļ ir jādomā par piesardzīgu politiku.

No ekonomikas viedokļa diezgan nesenā vēsturē arī ir bijis gadījums, kad bija divas recesijas pēc kārtas. 1980.gadā recesija ASV ilga sešus mēnešus, bet pēc tam precīzi pēc gada sākās otrs recesijas vilnis, kas jau ilga pusotru gadu. Tādēļ nav tā, ja viena recesija ir bijusi, tad nekas tamlīdzīgs nenotiks nākamos piecus desmit gadus.

- Vai tas viss nozīmē, ka otrs recesijas vilnis pašlaik var būt gan ilgāks, gan smagāks?

- Mes jau šajā otrajā vilnī faktiski esam un man pašam sev ir jautājums – cik tas būs ilgs un stiprs. To ir ļoti grūti prognozēt. Arī 2008. gadā bija ļoti grūti prognozēt cik stipri kritīsies IKP, finanšu aktīvu cenas, nekustamo īpašumu cenas. Tas ir atklāts jautājums, bet iespēja, ka šis otrais vilnis būs stiprāks nekā pirmais, pastāv.

-  Ko tas var nozīmēt Latvijas ekonomikai?

- Ir jāsaprot, ka mēs esam maza un atvērta ekonomika, kurā liela loma ir eksporta un importa darījumiem. Ņemot vērā augsto bezdarbu un slikto demogrāfisko situāciju, galvenais ekonomikas atkopšanās dzinējspēks pašlaik ir eksports. Tādēļ, ja sākas otrs recesijas vilnis, daudz kas būs atkarīgs no tā, kāda situācija būs ar eksportu. Visdrīzāk pieprasījums ārzemēs pēc mūsu produkcijas samazināsies kā tas jau bija 2008.gadā, kad pat pēc labām precēm par labu cenu nebija pieprasījuma. Ja īstenosies sliktākais scenārijs, tad tas pats varētu notikt arī šobrīd. Tādēļ jau pašlaik būtu jādomā kādi pasākumi var palīdzēt eksportējošajām nozarēm attīstīties vai vismaz nesaņemt tik lielu triecienu, kas jau apraud to darbību.

BNS