Pagājušās nedēļas nogales ārkārtas Saeimas vēlēšanu rezultāts ir piecas partijas, kuras turpmāk noteiks Latvijas politikas virzienu. Tostarp daži politiskie spēki savu ietekmi ir palielinājuši, dažiem tā ir vājinājusies, bet daži pirmo reizi sēdīsies Saeimas krēslos. Kādi ir vēlēšanu rezultāti un vai tie atstās ietekmi uz finanšu tirgu, vērtē LHV Latvijas brokeru nodaļas vadītājs Māris Rambaks un „Finasta Asset Management” valdes loceklis Andrejs Martinovs:
- Kā Latvijas finanšu tirgu ietekmēs vēlēšanu rezultāti?
- M. Rambaks: Domāju, ka finanšu tirgiem vēlēšanu rezultāts ir labvēlīgs. Skatīsimies kā viss notiks tālāk un kāda veidosies koalīcija. Tomēr, ja tā veidosies starp „Vienotību”, Zatlera reformu partiju un Nacionālo apvienību, tad labi ir tas, ka šie politiskie spēki neizslēdz privatizāciju, kurai varētu nodot valsts uzņēmumus, kuriem, ja ne gluži ir pēdējais laiks, tad vienalga labāk būtu atrasties privātās rokās. Ja mēs atceramies, tad, piemēram, Igaunijai pirms iestāšanās eiro zonā ļoti palīdzēja lēmums pieņemt „TeliaSonera” priekšlikumu atpirkt „Eesti Telekom” valsts daļas. Tas Igaunijas valsts budžetā ienesa daudz naudas un palīdzēja izpildīt Māstrihtas kritēriju par budžeta deficītu. Tas bija pareizs un laicīgs lēmums.
Arī koalīcijas modelis, ko es minēju, visdrīzāk turpinās virzīties uz eiro ieviešanu un saglabās līdzšinējo kursu. Arī ekonomikas attīstības un konsolidācijas jautājumos visdrīzāk turpināsies līdzšinējā politika. Atšķirībā no minētā Igaunijas piemēra, tagad gan tirgos ir nelabvēlīga situācija. Ja mēs runājam tieši par „Lattelecom”, tad to būtu grūtāk pārdot, jo pircējs jau arī mēģinās izmantot situāciju un nosist cenu.
Tomēr kopumā situācija pēc vēlēšanām domāju ir pozitīva, jo iepriekšējā Saeimā atsevišķi indivīdi bija spēcīgāki un varēja daudzus lēmumus bloķēt personīgo interešu dēļ, jo gardi kumosiņi jau ir. Tagad viens no viņiem vairs nav iekļuvis Saeimā, otrs ir vājāks, bet trešais ir aizgājis no politikas. Līdz ar to pie mums eventuāli varētu īstenoties šis Igaunijas piemērs. Tas palīdzēs mūsu budžetam un palīdzēs pietuvoties eiro zonai. Tomēr jāatceras, ka tas noteikti nenotiks tuvākā gada laikā, jo, ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad vismaz pusgads paiet, kamēr kaut kas reāli var sākties.
- A. Martinovs: Ja koalīciju veidos trīs labējās partijas – „Vienotība”, Zatlera reformu partija un Nacionālā apvienība – tad vienīgais jautājums ir par to, kurš šajā koalīcijā noteiks toni. Ja tā būs Zatlera reformu partija, kura var sākt īstenot savas pieteiktās reformas, tad jāatceras, ka jebkura kursa maiņa ietekmē investorus. Investoriem vislabāk patīk situācija, kad ir konkrēti plāni un mērķi, kas tiek sasniegti. Jo stabilāks ir valdības sociālais un ekonomiskais kurss, jo apmierinātāki ir investori.
Ja koalīcija būs plašāka un tajā būs arī „Saskaņas centrs” un būs pazīmes, ka līdzšinējais kurss mainās, tad gan tas varētu ietekmēt investoru noskaņojumu un līdz ar to finanšu tirgu. Tomēr tieši pašlaik nekādu ietekmi uz finanšu tirgu es nesaskatu.
Kas attiecas uz valsts uzņēmumu privatizāciju, tad visi ir izteikušies, ka kaut kādiem soļiem ir jābūt. Ja tā nav pilna privatizācija, tad iekļaušana biržas tirdzniecībā. Tiesa gan, cik esmu dzirdējis – trīs gadu laikā. Ja pieņemam, ka kungi tomēr domā valstiski un Latvijas labā, tad uzņēmumu pārdošana un akciju iekļaušana biržā, būtu labs impulss Latvijas vērtspapīru tirgus attīstībai. Savukārt labi attīstīts vērtspapīru tirgus tikai palīdz ekonomikas attīstībai. Ja mēs skatāmies uz ilgtermiņa perspektīvām, tad svarīgāk pat ir nevis aizlāpīt caurumus budžetā, bet tieši attīstīt vērtspapīru tirgu.
- Vai vēlēšanu rezultāts var ietekmēt arī Latvijas eiroobligāciju tirdzniecību starptautiskajos tirgos?
- A. Martinovs: Te ir jāatkārtojas. Ja valdības kurss nemainīsies, ja netiks mainīti Latvijas solījumi starptautiskajiem tirgiem, ja nemainīsies informācija par Latvijas situāciju un attīstību, tad vēlēšanu dēļ nekādām izmaiņām nevajadzētu būt. Ir vienalga, kurš nodrošinās Latvijas attīstību, galvenais, lai nemainās virziens. Ja koalīciju izdosies izveidot ātri, tad vēlēšanu faktoram nekādai nozīmei nevajadzētu būt. Tomēr, ja koalīcijas veidošanas process ievilksies un parādīsies neskaidrība, tad tas atspoguļosies gan tagadējo obligāciju cenā, gan atstās ietekmi uz nākamajiem laidieniem.
- M. Rambraks: Jau referendums par Saeimas atlaišanu parādīja, ka nekādas lielas ietekmes šādiem lēmumiem nav. Starptautiskajos tirgos lielākā daļa uzmanības ir pievērsta Grieķijai un līdzīgām valstīm, tādēļ uz kopējā fona vēlēšanas Latvijā ir sīkums, par ko neviens īpaši neuztraucas.
- Vai viedoklis varētu mainīties, ja koalīcijā nonāks „Saskaņas centrs”?
- M. Rambaks: Šāda varbūtība pastāv vienmēr. Var mainīties līdzšinējā politika un līdz ar to investoru nostāja, bet tas drīzāk būs jāvērtē, kad kaut kas tāds tiešām notiks. Mēs starptautiskajos tirgos atkal sākām aizņemties visnotaļ nesen, turklāt emisijas nav lielas, tādēļ mans personīgais viedoklis ir, ka tur nekas īpaši nemainīsies. Parādzīmju investorus parasti galvenokārt satrauc valsts maksātspēja. Līdz ar to nedomāju, ka viņu viedokli ietekmēs politiskā kursa izmaiņas.
