Rīga, 16.sept., NOZARE.LV. Investoru interese par Lietuvas lielākā elektroenerģijas ražotāja “Lietuvos Energija” akcijām biržā nav bijusi liela, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “SEB Wealth Management” Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.
Viņš pieļāva, ka viens no iemesliem zemajai investoru interesei par “Lietuvos Energija” akcijām, kas no 1.septembra tiek kotētas “NASDAQ OMX” Baltijas oficiālajā sarakstā, varētu būt visai negatīvais pašreizējais noskaņojums pasaules akciju tirgos, kas atstāj iespaidu arī uz Baltijas valstu biržām.
Otrs iemesls, viņaprāt, varētu būt visai nelielais “Lietuvos Energija” akciju daudzums, kas atrodas privāto investoru rokās. Neskatoties uz to, ka “Lietuvos Energija” kopējā tirgus kapitalizācija ir aptuveni 285 miljoni eiro (200,3 miljoni latu), faktiski tirgū esot pieejams relatīvi neliels akciju skaits – mazāk nekā 4% no kopējā emisijas apjoma.
“Protams, ka liela enerģētikas nozares uzņēmuma akciju kotācija publiskajā tirgū ir apsveicama. Rezultātā uzņēmums kļūst caurspīdīgāks, atvērtāks investoriem. Kļūst pieejami plašāki dati par tā darbību,” uzsver Rozenfelds, tiesa, piebilstot, ka “Lietuvos Energija” gadījumā notika divu elektroenerģētikas nozares uzņēmumu (“Lietuvos Elektrine” un iepriekšējās “Lietuvos Energija”) apvienošana, tāpēc “nevaram runāt par pilnīgi jauna spēlētāja uznākšanu uz biržas skatuves”.
Taujāts, vai arī “Latvenergo” gadījumā nebūtu jāiet līdzīgs ceļš un tā akcijas jākotē biržā, Rozenfelds saka, ka gadījumā, ja Latvijas valsts nolemtu nodot “Latvenergo” privatizācijai, tad, neapšaubāmi, akciju sākotnējais piedāvājums un to turpmāka kotācija biržā būtu pareizākais solis no darījuma caurspīdīguma viedokļa un valstij būtu iespēja piesaistīt nozīmīgus finanšu resursus.
Eksperta vērtējumā, lai darījumu sauktu par veiksmīgu, investoriem būtu jāpiedāvā lielāks akciju bloks nekā tikai daži procenti no kopējā kapitāla, lai rastos priekšnosacījumi arī aktīvam otrreizējam tirgum ar tām.
Viņš gan uzsver, ka, runājot par “Latvenergo”, tie ir tikai teorētiski apsvērumi, jo Latvijas valsts pieeja atšķiras no Lietuvas valsts pieejas jautājumā par īpašuma tiesībām uz stratēģisku nozaru uzņēmumu kapitāldaļām, proti, “Latvenergo” ir iekļauts to uzņēmumu skaitā, ko Latvijas valsts uzskata par stratēģiski nozīmīgiem un kuru privatizācija nav atļauta.
Rozenfelds gan atzīsts – ja “Latvenergo” emitētu un biržā kotētu nevis akcijas, bet gan obligācijas, iespējams, ka investoru interese un pieprasījums pēc šādiem finanšu instrumentiem būtu visai nozīmīgs.
Jau vēstīts, ka “Lietuvos energija AB” tika izveidota 2011.gada 20.jūlijā, apvienojoties “Lietuvos energija AB” un “Lietuvos elektrine AB”, – abu uzņēmumu akcijas iepriekš tika kotētas Baltijas Otrajā sarakstā, Viļņas biržā.
Pēc reorganizācijas abi uzņēmumi beidza pastāvēt kā juridiskas personas un nodeva īpašumus, tiesības un pienākumus jaunizveidotajai “Lietuvos Energija AB”.
“Lietuvos energija AB” ir Lietuvas lielākais elektroenerģijas ražotājs, kas apvieno visas valsts īpašumā esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas, proti, Lietuvas elektrostaciju, “Kruonis” sūkņu staciju un Kauņas hidroelektrostaciju.
“Lietuvos energija AB” pamatkapitāls ir 183,9 miljoni eiro (128,7 miljoni latu).
