● ASV centrālās bankas operācija „Pagrieziens” izgāžas
ASV centrālā banka 21.septembrī paziņoja par operāciju „Pagrieziens”, jeb plānu pārdot īstermiņa valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu līdz 3 gadiem un to vietā iegādāties valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu no 6 līdz 30 gadiem. Šādas rīcības mērķis ir pazemināt ilgtermiņa procentu likmes, lai padarītu pieejamākus hipotekāros kredītus, kam vajadzētu stimulēt ekonomikas izaugsmi. Jāsaka, ka hipotekāro kredītu likmes ASV jau pirms šī soļa atradās vēsturiski ļoti zemā līmenī. Investori daudz lielāku uzmanību pievērsa nevis mēģinājumiem manipulēt ar obligāciju ienesīguma likmēm, bet gan paziņojumam, ka ASV centrālā banka uzskata, ka ekonomikas nākotnes attīstību apdraud nozīmīgi riski, tajā skaitā nestabilitāte finanšu tirgos. Rezultātā būtiski kritās riskanto aktīvu cenas. Pagājusī nedēļa ir bijusi viena no visu laiku sliktākajām nedēļām akciju tirgū.
● Riskanto aktīvu cenas pazeminās
Nedēļas laikā centrālās bankas un politiķi nespēja viest investoru vidū pārliecību, ka situācija ekonomikā stabilizējas vai tiek kontrolēta. Pieauga bažas par gaidāmu globālās ekonomikas stagnāciju. Tajā pat laikā likviditāte riskanto aktīvu tirgos bija zema. Rezultātā vairāki riska aktīvi pieredzēja būtiskus cenu kritumus. Piemēram, sudraba cenai tika novērots straujākais 2 dienu kritums pēdējo 30 gadu laikā. Cieta arī par relatīvi drošo uzskatītais zelts – tā cena nedēļas laikā saruka par vairāk nekā 13%. Valūtu tirgū dominēja t.s. izejvielu valūtu (Austrālijas un Kanādas dolāru) pārdevēji un ASV dolāra pircēji. ASV dolāra indekss nedēļas laikā pieauga par vairāk nekā 2%.
● SVF ikgadējā sanāksme aicina eiropiešus uz ātru rīcību
Starptautiskā Valūtas Fonda un Pasaules Bankas ikgadējā sanāksmē, kas notika Vašingtonā ASV un citu valstu līderi aicināja Eiropas valstu vadītājus palielināt Eiropas Finanšu Stabilizācijas Fonda apjomu no 440 miljardiem eiro līdz vairākiem triljoniem eiro, izmantojot EFSF aktīvus, lai aizņemtos pret tiem papildus līdzekļus. Vācija principā neiebilst pret šādu soli, taču saskata veselu rindu praktiskas dabas problēmu, kas nav viegli atrisināmas. Būtiska problēma ir tāda, ka Eiropas Centrālā Banka pretojas šim plānam. Diemžēl jāsaka, ka eiropiešu starpā nav vienprātības par to, kāds risinājums būtu optimālākais, lai izbeigtu Eiropas valstu parādu krīzi. Vienotības nav arī vadošo Volstrītas baņķieru vidu, kuri arī piedalījās šajā SVF pasākumā.
● Grieķijas defolta gadījumā investori varētu saņemt 50%
Nedēļas nogalē izskanēja neoficiāla informācija, ka Vācija varētu piekrist Grieķijas maksātnespējai, ja tiktu norakstīti 50% no Grieķijas valsts parāda. Grieķijas finanšu ministrs apstiprināja, ka tas esot viens no trim Grieķijas parāda problēmas atrisināšanas scenārijiem. Tajā pat laikā SVF vadītāja paziņoja, ka fonda līdzekļi var izrādīties nepietiekami, ja Eiropas parādu krīze padziļināsies.
