● Eiropas finanšu ministru tikšanās nav produktīva
Polijas pilsētā Vroclavā šajā nedēļas nogalē notika Eiropas finanšu ministru tikšanās, uz kuru bija uzaicināts arī ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners. Diemžēl tikšanās vēlreiz pierādīja, ka eiropiešu starpā nav vienprātības par labāko veidu, kā risināt samilzušo Eiropas suverēno parādsaistību krīzi. Geitners mēģināja izdarīt spiedienu uz eiropiešiem, lai tie palielinātu Eiropas Finanšu Stabilitātes Fondu (EFSF) – glābšanas programmu, kas ir paredzēta grūtībās nonākušo dalībvalstu atbalstam, jo ar pašlaik iedalītajiem 440 miljardiem eiro nepietiektu, ja palīdzību lūgtu tādas valstis kā Spānija vai Itālija. Luksemburgas premjers paziņoja, ka neredz iespēju veikt papildus fiskālo stimulēšanu, bet Austrijas finanšu ministre izteicās, ka ir dīvaini uzklausīt ieteikumus no ASV – valsts, kuras kopējās parādsaistības ir vēl lielākas nekā Eiropas Savienības valstīm.
● ECB aizdod ASV dolārus divām Eiropas bankām
Eiropas Centrālā Banka 15.septembrī aizdeva 575 miljonus ASV dolāru divām Eirozonas bankām, taču to nosaukumi netika atklāti. ASV naudas tirgus fondi ir samazinājuši to dolāru apjomu, ko tie aizdod Eiropā bāzētām bankām, bažījoties par to spēju pārdzīvot Eiropas parādu krīzi. Reitingu aģentūra Moody’s tikko pazemināja divu Francijas banku – Credit Agricole un Societe Generale – kredītreitingus, kamēr trešās lielās franču bankas BNP Paribas reitings vēl tiek pārskatīts, un ir gaidāms arī tā samazinājums. Francijas bankas apgalvo, ka to likviditātes rādītāji ir pietiekami, un tām ir plašas iespējas piesaistīt nepieciešamos finanšu resursus.
● Grieķijas defolta varbūtība – 98%
Investori obligāciju tirgū vērtē Grieķijas valdības obligācijas ar 98% varbūtību, ka šī valsts defoltēs nākamo 5 gadu laikā. Vairums sagaida defoltu jau tuvākā gada laikā, par ko liecina Grieķijas 1 gada obligāciju cenas kritums zem 50% no nominālvērtības. Grieķijas 10-gadīgo valsts obligāciju cenas jau ir paslīdējušas zem 40% atzīmes no nominālvērtības. Investori sagaida, ka defolta gadījumā Grieķija būs spējīga segt 40% vai pat nedaudz mazāk no emitēto obligāciju nominālvērtības. Vācijas kanclere Angela Merkele gan ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka nepieļaus haotisku Grieķijas maksātnespēju, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz pārējām Eirozonas dalībvalstīm.
● Ķīna ir gatava ieguldīt grūtībās nonākušo valstu obligācijās
Augsta Ķīnas amatpersona ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīna ir gatava zināmā daudzumā iegādāties grūtībās nonākušu valstu parāda vērtspapīrus. Paziņojums izskanēja diskusijā Ķīnā notiekošā Pasaules Ekonomikas Foruma ietvaros. Tajā pat laikā tika paziņots, ka pārējais pasaulei nevajadzētu cerēt uz to, ka Ķīna viena pati spēs virzīt uz priekšu globālo ekonomiku. Tika dots skaidrs mājiens, ka Eiropai, ASV un Japānai vajadzētu spert nepieciešamos soļus, lai pašu spēkiem atrastu risinājumu budžeta deficīta un valsts parāda problēmām.