● Stagnācija ASV darba tirgū
Pārskata nedēļas beigās ASV valdība publicēja datus par situāciju valsts darba tirgū. Augustā jaunas darba vietas netika radītas, lai gan analītiķi prognozēja darba vietu skaita pieaugumu par 68 000. Rezultātā akciju cenas piektdienas tirdzniecības sesijas laikā ASV pazeminājās par 2,5%, bet ASV valdības 10-gadīgo obligāciju ienesīguma likme paslīdēja zem 2,00% līmeņa. Riska apetītes zuduma iemesls bija pieaugošās bažas, ka vājie nodarbinātības dati ir recesijas priekšvēstnesis.
● ASV valdības aģentūra sāk tiesvedību pret 17 bankām
Finanšu sektora akcijas uzrādīja lielākos cenu kritumus pagājušās nedēļas laikā. ASV valdības aģentūra, kas uzrauga mājokļu tirgu, iesniedza prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no 17 bankām, kas tiek apsūdzētas hipotekāro kredītu izsniegšanā, ignorējot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju no kredītņēmējiem. Pazīstamākās no apsūdzētajām bankām ir tādi finanšu pasaules milži kā Bank of America, Citigroup, JP Morgan Chase un Barclays plc. ASV valdība pieprasa no bankām kompensācijas par nekvalitatīvajiem kredītiem, kas radījuši milzu zaudējumus valsts atbalstītajām hipotekārās kreditēšanas aģentūrām.
● Berluskoni pārbauda ECB apņēmību
Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni un viņa politiskie partneri ir nolēmuši pārbaudīt, vai Eiropas Centrālā Banka turpinās atbalstīt Itālijas valsts obligāciju tirgu. Pretēji iepriekš dotajiem solījumiem Itālijas valdība ir nolēmusi mīkstināt plānotos taupības pasākumus, atsakoties no papildus nodokļa cilvēkiem ar augstiem ienākumiem, no mazākiem tēriņiem atsevišķu valsts reģionu atbalstam un no pensiju reformas. Itālijas valdības obligāciju ienesīguma likmes ir sākušas pieaugt pēc krituma, ko tās piedzīvoja, kad ECB augustā sāka tās masveidā uzpirkt otrreizējā tirgū. Ja Itālijas valdība turpinās rīkoties nekonsekventi, ECB atbalsts var tikt pārtraukts.
● Šveices centrālā banka gatavojas pielietot „atmoieročus”
Šveices franka kurss pret eiro turpina strauji pieaugt, tādējādi graujot Šveices uzņēmumu konkurētspēju. Pagaidām Šveices centrālā banka nav izmantojusi tiešas intervences valūtu tirgū, taču iespējams, ka tai nāksies ķerties pie šādas radikālas metodes, lai mēģinātu apturēt Šveices franka augšupeju. Augstais franka kurss var izraisīt dziļu recesiju Šveicē. Ja kāds Šveices uzņēmums nolemtu pārvietot ražotni uz Eirozonu, tad, iespējams, ka neatgriezeniski tiktu pazaudētas daudzas darba vietas. Pēc OECD pirktspējas paritātes modeļa Šveices franks ir par 39% pārvērtēts attiecībā pret eiro.
