Ar interesi iepazinos ar 6.septembrī publicēto rakstu Zelta mānīgais mirdzums. Vairāki rakstā minētie apgalvojumi šķita neprecīzi un tādēļ nolēmu izteikt savu viedokli par tajā paustajām atziņām.
Rakstā minēts piemērs, ka investors, ieguldot 1 USD 1928.gadā akcijās, 2010.gadā saņemtu 244 USD, bet zeltā tikai 5.62 USD. Diemžēl, autors nav norādījis kādas tieši akcijas bija jāpērk 1928.gadā, lai saņemt atdevi 244 USD. Iespējams, ka veiksmīgas investīciju stratēģijas rezultātā, šī atdeve varēja būt krietni augstāka. Tikpat iespējams, ka tā varēja būt krietni zemāka vai nesusi pat pilnīgu 100% zaudējumu. Cik uzņēmumu no 1928.gada līdz 2010.gadam ir izdzīvojuši un cik no tiem ir strādājuši ar peļņu ? To noteikt 1928.gadā, tāpat kā pieņemot lēmumus par investīcijām akcijām šodien, tajā laikā bija ļoti grūti. Investīcijas uzņēmumos prasa lielu profesionalitāti un zināšanas, kā arī informāciju, tās apstrādes un interpretācijas iemaņas, arī zināmu veiksmes faktoru.
Korektāk būtu salīdzināt datus nevis par abstraktām, vārdā nenosauktām akcijām, bet, piemēram, ASV akciju tirgu raksturojošo DJI. 1928.gadā zelts maksāja 20.66 USD/oz , bet 2010.gadā 1224 USD/oz (dati: http://www.nma.org/pdf/gold/his_gold_prices.pdf). Cenas pieaugums ir vairāk kā 5800 %. Savukārt, DJI indeksa vērtība 1928.gadā bija 270 USD, bet 2010.gadā 11 300 USD (dati: http://finance.yahoo.com/q/hp?s=%5EDJI&a=09&b=1&c=1928&d=11&e=9&f=1928&g=d). Cenas pieaugums ir nedaudz virs 4000%.
Svarīgs raksturlielums ir arī zelta pirktspējas salīdzinājums ar dolāra pirktspēju. Viena dolāra pirktspēja 1928.gadā ir vienāda ar 12.70 USD 2010.gadā (dati: http://www.measuringworth.com/ppowerus/result.php). Tātad, dolāra pirktspēja gandrīz simts gados, samazinājusies par vairāk nekā 1150 %.
Tas nozīmē, ka reālā ieguldījumu vērtība, salīdzinājumā ar 1928.gadu, 2010.gadā būtu mazāka par 1150% un DJI ieguldītā dolāra efektīvā, jeb reālā, atdeve būtu mazāka par 3000%, bet zeltā-tuvu pie 5000%. Var izrēķināt, ka investīcijas šo 82 gadu laikā DJI nesušas ap 36%, bet zeltā -ap 60% gadā reālās pirktspējas.
Apstrīdams ir arī apgalvojums par to, ka zelta pieejamais apjoms visu laiku pieaug. Tas nav pareizi. Zelta pieejamais apjoms, rēķinot uz pasaules vienu iedzīvotāju ir ne vairāk kā 1 oz. Tas nozīmē, ka zelta pieejamais daudzums ir mazāka par 31 gramu uz katru pasaules iedzīvotāju. Zelta vērtība vēsturiski veidojās apstāklī, ka viņa ir ļoti maz, to nevar drukāt kā naudu, tas nebojājās, viegli dalās un transportējas. Šis īpašību kopums nosaka zelta kā monetārā instrumenta vērtību un tādēļ tas pielīdzināms naudai.
Protams, šādi aprēķini ir nedaudz spekulatīvi, jo šo 82 gadu laikā ir bijuši zelta cenu kāpumi un kritumi, tāpat kā akciju tirgus izmaiņas. Atkarībā no izvēlētās investīciju stratēģijas un ieejas/izejas tirgū, augstākminētie aprēķini var ievērojami mainīties. Taču tie uzskatāmi parāda zelta, kā investīciju un ilgtermiņa ieguldījuma aktīva vērtību.
Zeltam nav cenas-viņam ir tikai valūtā izteikts novērtējums, cenas etiķete, kuru pārraksta katru dienu, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu. Nevar nepiekrist autoram, ka zelta cenas pārkarst, tās aug pārāk strauji un milzīgā ažiotāža ap to nedod patiesu priekšstatu par tā vērtību pašlaik. Ir skaidrs, ka zelta cenas var šo nenoteiktības apstākļu iespaidā svārstīties lielā amplitūdā. Zelts nav brīnumlīdzeklis, tas atrisina visas investoru problēmas un tas pats par sevi neglābs investorus no iespējamiem zaudējumiem. Tāpat kā jebkuram aktīvam, arī zeltam ir laiks, kad viņš jāpērk, kad jāpietur un kad jāpārdod.
Taču pašreizējos apstākļos, teikt, ka veidojas zelta cenu burbulis, ir tas pats, kas apgalvot, ka EUR/USD kurss ir „burbulis” attiecībā pret USD vai otrādi. Zelts pašreiz atrodas savā monetārās funkcijas apogejā, līdz ar to tā cena drīzāk uztverama kā valūtu kursa svārstības, nevis cenu burbuļa veidošanās. Zelta cenu var uztvert arī kā esošās valūtas vērtības zuduma mēru-ir taču pilnīgi acīmredzams, ka lielos apjomos tiek drukāta nauda. Un lieliski zināms arī tas, ka naudas masas pieaugums veicina tās vērtības kritumu-zelts izmēra šo vērtības kritumu.
Pienāks laiks, kad investīcijas zeltā vairs nenesīs savus augļus. Šodien tas laiks vēl nav pienācis, jo nav alternatīvu un drošu ieguldījumu veidu. Kad šis laiks pienāks, zelta loma investoru portfelī varēs ieņemt tai atbilstošu apjomu-10-20% apmērā. Kamēr tas tā nav, zelts brīžiem var sasniegt pat 100% portfeļa apjoma.
diezgan drosmīgs teikums ka zelts dažbrīd var sasniegt 100% no portfeļa apjoma….
aktīvam kuŗs pēc būtības nekādu atdevi nenes, bet rada tikai uzglabāšanas izmaksas, kura saimieciskā izmantošana ir samērā ierobežota un kura vērtība ir tikai un vienīgi atkarīga no investoru uzticības un kura cena svārstās ne mazāk kā daža laba spekulatīva akcija….es teiktu tur no drošības ir visai tālu un neko labākas kā akcijas un citas izejvielas jau nav….
Pēc tādiem pat principiem var teikt, ka nekam uz pasaules nav cena, ir tikai valūtā izteikts novērtējums. Zelts ir tāda pat prece kā visas citas. Un tāpat kā visas citas, ja ar tā pirkšanu sāk nodarboties neadekvāti liels daudzums sabiedrības, tad jau tas vien norāda, ka kaut kas pareizi nav. Pēc autora domām, sanāk, ka visgudrāk tagad ir visiem saguldīties zeltā un visi būs ieguvēji. Bet tā taču nav un nevar būt pēc loģikas. Lai kāds iegūtu, kādam ir jāzaudē.
Alternatīva ir un kā reiz arvien akūtāka. Ieguldīt nevis bleķī, kas nedod pilnīgi nekādu labumu, izņemot derīgs kā rotaslietu izejmateriāls (pie tam tīrā veidā samērā mīksts un neizturīgs), bet gan sākt beidzot ieguldīt reāli nepieciešamu lietu izstrādē, izgatavošanā, pieejamības paplašināšanā. Un tas būtu: alternatīvas enerģijas izstrādē pasaulē, normālas pārtikas, dzeramā ūdens nodrošināšanā vairāk kā pusei pasaules iedzīvotāju, humānas vides izveidē, medicīnā, neārstējamu slimību ārstēšanas izpētē. Saraksts ir garš.
Ak jā, tas gan ir grūtāk un prasa vairāk intelekta no ieguldītāja. Un diemžēl cilvēka domāšana jau ir pārāk sačakarēta.
Tā kā ir tapusi atbilde manam rakstam, tad varbūt precizēšu dažas lietas. Par akcijām – protams, ka, pieminot akcijas kā investīciju grupu, runa ir par indeksiem (šajā gadījumā S&P 500). Dati ir ņemti no vairākiem avotiem : InvestorFriends (http://www.investorsfriend.com/asset_performance.htm) un Thomas Sowell grāmatas ‘Basic Economics’. Taču arī citi avoti uzrāda līdzīgus rezultātus.
GoldInvest veiktie aprēķini uzrāda zeltam labvēlīgākus skaitļus, bet tas visticamāk ir dēļ tā, ka aprēķini ir balstīti tikai uz akciju indeksa vērtību un netiek vērā saņemtās un reinvestētās dividendes. Taču tieši fiksētais ienākums – vai tās būtu dividendes, procenti, īres maksa utml. – ir tas faktors, kas citus instrumentus ilgtermiņā padara pievilcīgus par zeltu.
Runājot par citiem faktoriem – sausie cipari rāda, ka 85%no iegūtā zelta vienā vai otrā formā paliek apgrozībā. Var jau rēķināt zelta daudzumu uz vienu cilvēku, taču, manuprāt, tā ir vēlme šo skaitli padarīt pozitīvu attiecībā uz zelta cenu nevis objektīvs rādītājs, jo visiem cilvēkiem NAV obligāti jābūt īpašumā zeltam.
Plus vēl viens risks, ko ‘zelta vaboles’ cenšas nepieminēt – lielās valstis var mēģināt ar likuma palīdzību ierobežot zelta izplatību. 30-tajos gados jau bija tāds precedents, kad ASV valdība aizliedza iedzīvotājiem turēt un tirgoties ar zeltu. Arī tagad tas var notikt, tikai varbūt maigākā formā, piemēram, ar 50% ‘pārdošanas’ nodokli vai tml.
Nobeigumā piebildīšu, ka es neesmu ne par, ne pret zeltu. Mana raksta mērķis bija parādīt potenciālajiem ieguldītājiem, ka zelts ir tikpat riskants (un pat riskantāks) ieguldījuma veids kā citi. Un, ka mēģinājums pasniegt zeltu kā ‘drošu’, ‘stabilu’ un ‘ienesīgu’ ieguldījumu, ir jāuztver kā pārdošanas veicināšanas tekstu.
Jāni, bet ir vel viena lieta, ko Goldinvests nezin, bet tas ir arguments pret tiešu zelta un INDU salīdzināšanu. Visos indeksos, akcijas MAINĀS – nodzītie zirgi tiek mainīti pret jauniem, ir taču veselas sistēmas kas mēģina uzminēt, kurš papīrs tiks izmests no indeksa, un kurš likts klāt, tos kurus ieliek indeksā, tiem cenas pieug uz ziņām. Līdz ar to SP500 15 gadus atpakaļ vairs nav tas pats SP500 tagad. Lai arī man patika tavs raksts, bet head to head likt zeltu ar INDU – tik vienkārši nesanāks. A pārējam Tavā rakstā piekrītu – izņemot tikai šo vienu :) Man zelta longos nav, bet arī šortot netaisos. Man ir labi akcijās, abos virzienos, tās es saprotu
Jā, zelts varētu būt kā neliela investīciju portfeļa sastāvdaļa riska diversificēšanai, bet būtu muļķīgi ieguldīt zeltā līdz par 100% portfeļa apjoma. Kaut vai paskatamies zelta cenas svārstīgumu pēdējā mēneša laikā – tas nebūt nav bezriska aktīvs. Un taisnība ir Gundaram, ka investīcijas zeltā netiek novadītas uz reālās ekonomikas izaugsmi, tātad savā būtībā ir spekulatīvas.
Šī raksta autors tirgo fizisku zeltu. Ko gan citu viņš varētu rakstīt? Bet neaizmirsīsim, ka par fiziska zelta uzglabāšanu ir jāmaksā depozitārijam vai bankai, vai arī tas jātur mājās, kur to var nozagt. Nez kā izskatītos augstākminētā analīze, ja tiktu ņemtas vērā akciju dividendes (ienākums) un zelta uzglabāšana (izmaksas)?
Un vēl būtisks moments – transakciju izmaksas. Biržā tirgotus akciju indeksu fondus var nopirkt maksājot samērā nelielu brokera komisiju, kas internetbankās vai on-line brokeru uzņēmumos parasti ir fiksēta par darījumu.
Ko mums piedāvā Goldinvest? Mājaslapā redzams, ka krūgerrandu (1 trojas unces monētu) šodien var iegādāties par 1963.65 USD, un pārdot par 1826.66 USD, tātad bid/ask spreds ir 136.99 USD jeb 7.5%. Raksta autors salīdzina zeltu ar valūtām, taču on-line forex tirdzniecībā galvenajiem valūtu pāriem spredi ir 1-5 bāzes punkti (0.01%-0.05%), un pat fiziskas valūtas maiņai banku kasēs spreds būs tikai kādi 2-3%. Ja vēl ņemam vērā, ka 9.Septembrī zelta spot zena sasniedza 1921usd/oz rekordu, bet vakardienas slēgšanas cena bija tikai 1812.82USD/oz, tad manuprāt vairāk komentāru neprasās …
Es gan neredzu nekādu problēmu ar akciju indeksiem – ir diezgan sīki izstrādāta metodoloģija, kā to sastāvs mainās un nav nekādu problēmu nopirkt portfeli, kas atbilst šīm izmaiņām (šobrīd tas būtu ETFs, agrāk – attiecīgais investīciju fonds). Vai akcijas vispār būtu jāsalīdzina ar zeltu – tas ir cits jautājums. Nezinu. Bet, ja jau lielajā pasaulē to dara un ir pat uzražoti īpaši viegli pieejami (un akcijām pielīdzināmi) instrumenti šim nolūkam (GLD), tad jau laikam no tā neizbēgt.
Noteikti nevar piekrist argumentam, ka “nodzītie zirgi” nav indeksos. Arī krītošās akcijas atspoguļojas indeksos – nav tā, ka, akcijai izkrītot vai tiekot izņemtai no indeksa, tiek pārrēķināta visa indeksa vēsture, izliekoties, ka “sliktā” akcijas tur nav bijusi.Kamēr akcija krīt – kaut vai līdz 0.001 $ tā ietekmē indeksa vērtību. Savukārt, ja akcija tiek izņemta no indeksa, tad indeksam tiek taisīts adjustment.
Tiek nofiksēta indeksa vērtība un pārrēkināts atlkušo akciju “svars” jeb proporcija indeksa grozā.
nu bet tas taču nenoliedz pašu faktu kā tādu ka “zirgi” laiku pa laikam nodzenas. A zelts viņš viens tāds :) Ne nu es neko, tik diskusijai iejaucos. a to raksts ir – komentāru nav, J. Ogstam garlaicīgi
Zeltam nav cenas-viņam ir tikai valūtā izteikts novērtējums
—————
šis ir visjaukākais apgalvojums, ko nācies lasīt. `:))) īstenībā arī pīrādziņam uz tirgus letes ir tikai valūtā izteikts novērtējums, kurš arī mainās katru dienu, atkarībā no svaiguma :)
Buffett on gold:
It gets dug out of the ground in Africa, or someplace. Then we melt it down, dig another hole, bury it again and pay people to stand around guarding it. It has no utility. Anyone watching from Mars would be scratching their head.
Ko Goldinvest un citi zelta pielūdzēji piemirst pateikt, ka zelts nav nauda un tas nav maksāšanas līdzeklis, pat ja tas kādreiz tāds ir bijis. Arī nauda pati par sevi ir tikai “pieces of paper bearing images of dead presidents”. Naudas funkcija ir palīdzēt darījumos, preču kustībai, transakciju atvieglošanai, savādāk būtu bartera sistēma. Un brīdī, kad nauda kļūst par preci – tiek stūķēta zeķēs, pārsvarā krīžu laikā, un krītas tās aprites ātrums, tad būtu jāpalielina tās daudzums, lai neveidotos deflācija un vēlme turēt vēl vairāk naudas, jo rītdien tās “vērtība” būtu vairāk preču. Itkā loģiski no indivīda viedokļa, bet makroekonomiski pilnīgi kļūdaini, jo grauj ekonomiku, bet izskatās ka mūsu jubilejas monētu kalēji LB to nespēj saprot. Attiecīgi, par cik zelts kā tāds nav nauda, un gan transakciju izmaksu, gan uzglabāšanas izmaksu dēļ, it teju neiespējami ar to iet un pirkt preces, teiksim Centrātirgū:)
Hmm, nu ko, laiks pienāca ātrāk kā raksta autors varēja iedomāties :D
http://blogs.wsj.com/marketbeat/2011/09/23/silver-has-its-worst-day-since-1987/