Redakcijas piezīme: Uzņēmējam  un ekonomistam Jānim Ošlejam uzdevām jautājumus par zeltu kā ieguldījumu un spekulāciju objektu un vai ir pamats gaidīt zelta cenas burbuļa plīšanu.

Jānis Ošlejs

Jānis Ošlejs

Zelta cena šobrīd ir ļoti augsta. Dzird sakām, ka dolārs un eiro tiek drukāti milzu apmēros, tāpēc drīz naudai vairs nebūs vērtības. Dolārs vairs netiks izmantots kā galvenā pasaules valūta un visa sistēma sabruks. Tāpēc pirkt zeltu ir ļoti prātīgi, jo zelts ir laiku laikos nemainīga vērtība, kura nav pakļauta politiķiem. Un pateicoties tieši šādām runām zelta cena arvien kāpj uz augšu, apliecinot to, ka tiem, kas saka, ka zelta cena tikai augs, ir tainība.

Tomēr, es domāju, ka šādas runas ir pārspīlētas. Lai arī Rietumi šobrīd piedzīvo lielu un būtisku krīzi, tomēr tā ir tikai šī brīža krīze. Kopumā Rietumu valstis vēl aizvien ir ļoti bagātas. Otrkārt, ir svarīgi atcerēties, ka zelts gan kādreiz bija nauda daļā no pasaules, taču šobrīd – vairs nav. Zelts nav nauda, jo ar zeltu nevar norēķināties un zelts nav citu preču vērtības mērs. Jā, zelts ir veids, kā uzkrāt bagātību. Bet tādā ziņa tas ir gluži līdzīgs, piemēram, nekustamajam īpašumam, vai jebkuram citam reālam aktīvam. Un paldies Dievam, ka zelts vairs nav nauda, jo laikā kad zelts bija nauda, ekonomiskās krīzes bija dziļākas, nekā tās, kuras mēs piedzīvojam šodien. Zelts bija neveikla, slikti vadāma nauda.

Zelts šobrīd nav tas pats, kas nauda un nav sagaidāms, ka mēs atgriezīsimies pie zelta kā naudas sisēmas, jo tā bija slikta. Zelts nu ir vienkārši viens no aktīviem.

Lai arī daudzi cilvēki iepērk zeltu, lai veidotu naudas rezerves, tomēr šībrīža burbuli lielākoties neuzpūš indivīdi, kas iepērk zeltu domājot, ka zelts nākotnē, iespējams, būs nauda. To diemžēl uzpūš hedžfondi, spekulatīvas ēnu bankas. Viņi spekulē ar lielām naudas summām, jo neizmanto tikai savus līdzekļus, bet papildus savai naudai paši aizņemāsvēl, ļoti lielos un riskantos apmēros, tipiski ieguldot 1 dolāru savas naudas un klāt aizņemoti 25us. Iegūto lielo naudas masu viņi iegulda spekulācijās. Paši fondi parasti pelna no zelta cenas pieauguma starpības, nevis no tā ka viņiem piederēs zelts augstā cenā. Viņus interesē svārstības, šobrīd – uz augšu.

Taču tie paši hedžfondi, kaut kad nākotnē dzīs cenu uz leju, jo viņi pelna arī no cenu kritumiem un līdz ar to kaut kad izplatīs runas, ka zelta zenai ir jābūt zemai.

Zelta cenu vienmēr nosaka tikai spekulācijas. Tā nav piesieta kādai fundamentālai vērtībai. Tas nenes naudu tā kā akcijas nes dividendes. Zeltā nevar cilvēks dzīvot tā kā var dzīvot savā mājā. Zelta cena ir tikai un vienīgi tik liela, cik par to ir gatavs maksāt nākošais pircējs. Zelts ir 100% spekulatīvs ieguldījums.

Vēsturiski zelts nemz nav bijis tik izdevīgs ieguldījumiem. Šī brīža cena, lai arī krietni augstāka par cenu pirms gada, tomēr ir tikai sasniegusi 1970-to gadu līmeni pēc ilga un dziļa krituma. Citiem vārdiem, tie, kas noprika zeltu pēdējā burbuļa laikā, 70-to gadu vidū, 40 gadus piedzīvoja zaudējumus no savas zelta investīcijas. Šogad šāds zelta investors pirmo reizi atgūtu bez peļņas savu ieguldījumu – pēc 40 gadiem! Nevar teikt, ka šāds bizness ir uzskatāms par pārāk veiksmīgu.

 

Vai zelta cenas burbulis ir atšķirīgs no citiem burbuļiem?

Nē. Faktiski vienmēr, kad rodas kāds burbulis, tas tiek pamatots ar kādu stāstu. Tad, kad Latvija iestājās ES, populārs bija stāsts par to, ka mēs drīz sasniegsim ES dzīves līmeni. Tāpēc arī nekustamais īpašums drīz maksās tāpat kā Londonā un tāpēc tā cenas droši vienmēr augs tikai uzaugšu. Šobrīd zeltam arī ir stāsts – dolārs brūk, būs zelta nauda, tā kā viduslaikos, un līdz ar to ir gaidāms, ka zelta cena augs un sasniegs bezgalīgi augstus apmērus, jo visi vēlēsies, lai viņiem ir zelta nauda, bet zelta pasaulē ir maz.

Otra lieta, kas ir vajadzīga burbulim, ir spekulatīvs kapitāls – brīva nauda, kas atbalsta šo burbuli. Un šāda nauda šobrīd pasaulē ir, arī dēļ tā, kādā veidā tiek risināta kīze rietumos. Naudas netrūkst nekur, ne Latvijā, ne rietumu valstīs, bet tā netiek investēta, tā vienkārši tukši stāv vai tiek investēta uz īsu brīdi. Hedžfondi to aizņemas lai  spekulētu, un veidojas burbuļi.

Kad politiķi attapsies un savādākā veidā sāks risināt rietumu un Latvijas krīzes, tad arī nauda tiks pielietota savādāk, ieguldot to infrastruktūrā vai rūpniecībā. Tad spekulatīvā kapitāla apmērs kristīsies un automātiski – arī zelta cena.

 

Vai plīsīs?

Un tad nonākam pie trešā jautājuma, pie kādiem apstākļiem zelta burbulis var plīst. Burbulis turēsies tik ilgi, kamēr no vienas puses zelta burbuļa pūtēju biznesmeņi uzturēs lielo stāstu par pasaules ekonomisko kataklizmu un no otras puses, naudai parādīsies citas investīciju iespējas. Stāsts par kataklizmu turpināsies tik ilgi, kamēr pasaulē būs slikts ekonomiskais stāvoklis. Tas varētu būt vēl gadu, divus vai trīs. Tas beigsies tad, kad pasaules ekonomika atkopsies. Spekulatīvā nauda aizplūdīs no zelta, kad uzņēmumiem atsākot pelnīt, izdevīgākas investīcijām liksies akcijas, kas nes dividendes. Tad nauda tiks investēta uzņēmumos, kas reāli rada, ražo un būvē lietas.

Tad arī zelta burbulis plīsīs un nākošais stāsts būs par to, ka mūsu jaunā naudas sistēma ir tagad laba un stipra un, ka zelts jau bija tikai tāds neracionāls burbulis, tāda pati kļūda, kā cerība, ka nekustamā īpašuma cenas Latvijā būs mūžīgi pieaugošas.