Mēs dzīvojam laikmetā, kad tehnoloģijas attīstās un dod iespēju atrast jaunas iespējas finanšu instrumentu tirdzniecībai un pārvaldīšanai. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā investoriem iespējas pašiem sekot līdz savu ieguldījumu izvietojumam, plānot nākamos soļus, pašiem pieņemt lēmumus un zibenīgi tos arī īstenot.
Investori tradicionāli izvēlas uzticēt savas investīcijas bankām, tiek iesaistīti profesionāli brokeri, būvētas stratēģijas – pietiekami aktuālas un atbilstošas klienta gatavībai riskēt vai, tieši pretēji, vēlmei droši pelnīt ilgākā termiņā. Taču nav noslēpums, ka bieži vien šāda sadarbības shēma var nestrādāt pietiekami operatīvi un daudzas labas „pēdējā brīža” iespējas var paslīdēt garām.
Tāpēc arvien vairāk investoru izvēlas iespēju veikt darījumus, izmantojot elektroniskās reālā laika tirdzniecības platformas. Šīs reālā laika tirdzniecības platformas pasaulē vairs nav inovācija. Latvijā tās gan ļoti lēni iekaro klientu uzticību, un tam ir vairāki iemesli. Līdz šim platformu komisijas maksas ir bijušas pārāk augstas, to funkcionalitāte nepārskatāma, kā arī komercstruktūras, kas šīs platformas piedāvā, nav raisījušas potenciālo klientu uzticību.
Pēdējā laikā situācija ir mainījusies, un arvien vairāk cilvēku sāk novērtēt elektronisko reālā laika tirdzniecības platformu piedāvājumu. Taču joprojām ir vairāki kritēriji, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties kādu no platformām.
Pirmkārt, ir jāizvērtē, cik plašs ir platformas piedāvātais finanšu instrumentu klāsts, ar kuriem var ikdienā operēt. Otrkārt, jāmeklē zemākās komisijas maksas, pievēršot uzmanību tam, vai nav vēl kādas slēptās komisijas (piemēram, mēneša maksa par platformas izmantošanu), kas patiesībā palielina investora izmaksas. Treškārt, jāpievērš uzmanība tam, cik ātri var veikt pārskaitījumu no/uz platformu un vai par pārskaitījuma veikšanu ir jāmaksā komisija. Tātad svarīgākie kritēriji: ātri, ērti, lēti (zema komisija maksa).
Vienlaikus gan jāatzīst, ka šādas platformas būs piemērotas cilvēkiem, kuri jau iepazinušies ar finanšu instrumentu pārvaldīšanas pamatprincipiem. Taču jebkuram interesentam es ieteiktu vispirms izmēģināt demo versiju, kurā darījumi tiek veikti ar „virtuālo naudu”.
Lai interesentus iepazīstinātu ar platformu piedāvātajām iespējām, minēšu dažus piemērus. Uzņēmumi, kuru pakalpojumus ietekmē izejvielu cenu svārstības, var izmantot atsevišķās platformās piedāvātās hedžēšanas iespējas. Uzņēmumi var fiksēt izejvielu cenas, maksājot par to zemas komisijas un ieguldot līdz pat 10 reižu mazāku nodrošinājuma summu no nākotnes līguma nominālvērtības.
Platformas piedāvā arī tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, izmantojot noteiktu nodrošinājuma prasību. Šāda veida tirdzniecība ļauj investoriem veikt darījumus, kuru apjoms vairākas reizes pārsniedz investora kontā esošo līdzekļu apjomu. Izmantojot šāda veida tirdzniecības piedāvātās priekšrocības, investors var būtiski palielināt peļņas iespējas, veicot tirdzniecību pret nodrošinājumu, taču viņam ir jāapzinās, ka šāda veida tirdzniecībā var rasties arī zaudējumi.
Elektroniskās reālā laika tirdzniecības platformas piedāvā iespēju operēšanai ar ļoti dažādiem finanšu instrumentiem. Uzņēmēji šādi var atrast labus risinājumus sava biznesa apdrošināšanai, bet privātpersonas – pārskatāmi izvietot savas investīcijas un gūt peļņu, nepārmaksājot starpniekiem. Katram investoram jāatrod optimālākais platformas piedāvājums, izvērtējot visu tirgū piedāvāto klāstu.

Nav pilnīgi neviena fakta.
Kā sauc šīs jaunās, supermodernās brīnumplatformas, vai tik ne Trader workstation (TWS). Kuras Latvijas bankas vai brokeru kompānijas tādas piedāvā?
Kādas komisijas maksas (ieskaitot slēptās)?
Tāda veida informāciju tāk nu derēja paust rakstā.
Citādi lasām ka zemnieku stāvoklis 18.g.s. bija grūts (punktc)
Nu, marketinga kompānija kas apkalpo šos, ieteica uzrakstīt rakstu, un nekādā gadījumā neko nereklamēt tekstā, sakot, ka pietiks ar uzrakstu DNB trade zem bildes. Tā šādi nekonkrēti raksti rodas.
diversante
Tu mani paarprati. es tur labsirsdiigi pazobojos par intervijas varoni kas papeetijis bloomberg zinjas konstateeja ka “kjiinai nebuus kirdiks”. Tobish, noraadot uz to ka, ja ir kaada veelme ko sasniegt, ir jaaspeej paarakt informaacija vismaz 10 % apjomaa ko diversante dara :)
S.O.S.es jau ar tā labsirdīgi, sarunas uzturēšanai.