● Vēl viena neveiksmīga nedēļa riskanto aktīvu tirgos
Joprojām uzmanības centrā atrodas notikumi Eiropā. Relatīvi uzlabojumi Itālijas un Grieķijas politiskajā situācijā nespēja būtiski uzlabot investoru noskaņojumu. Tirgus tendences Eiropas valstu obligāciju tirgos norādīja uz gluži pretēju situāciju. Nepalīdzēja arī Eiropas ekonomikas dati, kas turpināja norādīt uz reģiona vājumu. Nedēļu ar negatīvu vērtības izmaiņu pabeidza akciju tirgi. Patvērumu šoreiz nenodrošināja arī zelta cenas, kas pazaudēja vairāk nekā 3% no savas vērtības, bet ļoti veiksmīga nedēļa izvērsās ASV dolāram, kas pret eiro nostiprinājās par 1.7%.
● Itālijas un Grieķijas valdības vadītāju maiņa nespēj uzlabot investoru noskaņojumu
Itālijā Mario Monti kļuva par jauno valdības vadītāju un iepazīstināja ar jaunajiem valdības programmas mērķiem. Grieķijā jaunais valdības vadītājs Lukas Papademos, kas iepriekš bijis arī ECB viceprezidents, izturēja parlamenta uzticības balsojumu. Taču ar to izrādījās par maz, lai pārliecinātu investorus par Eiropas līderu spēju kontrolēt situāciju reģionā.
● Investori turpina izpārdot Eiropas valdību obligācijas
Pēc tam, kad iepriekšējā nedēļā Itālijas 10 gadīgās obligācijas bija pārsniegušas 7% ienesīguma atzīmi un uzstādījušas jaunus rekordlīmeņus, ECB bija spiesta iesaistīties tirgū, lai nepieļautu tālāku obligāciju cenu kritumu un ienesīguma pieaugumu. Pārskata perioda nedēļā tas ļāva noturēt Itālijas un Spānijas parāda vērtspapīrus no tālākas vērtības pazemināšanās, taču būtiski pavājinājās Francijas, Nīderlandes, Austrijas un Beļģijas obligācijas, kuras ECB neuzpirka. Liela uzmanība nedēļas laikā tika pievērsta Itālijas un Spānijas obligāciju izsolēm, kas nespēja nekādā veidā mazināt investoru bažas. Abās izsolēs bija vērojams ievērojami mazāks pieprasījums un vidējās ienesīguma likmes bija tuvu 7% līmenim.
● Vāji ekonomikas dati Eiropā
Eiro zonas 3. ceturkšņa IKP dati uzrādīja 0.2% pieaugumu pret iepriekšējo ceturksni. Rezultāts izrādījās atbilstošs Bloomberg aptaujāto ekonomistu prognozēm, taču absolūtā izteiksmē vērtējams kā ļoti vājš. Salīdzinoši vāji dati tika saņemti no ražošanas sektora un augstā nenoteiktība, ko šobrīd investoriem un patērētājiem rada notikumi Eiropā, reģionam rada reālus recesijas draudus tuvāko ceturkšņu laikā.
● Negatīva nedēļa naftai un zeltam
Naftas cenas nedēļas laikā uzrādīja aptuveni 1% kritumu, kas, galvenokārt, skaidrojams ar negatīvo noskaņojumu un pesimistiskajām prognozēm par Eirozonas ekonomikas gaidāmo attīstības scenāriju. Zelts nedēļu pabeidza pie atzīmes 1715 ASV dolāri par unci (-3.1%). Arī Eirozonas etalona obligāciju tirgi nesniedza patvērumu. Izteikti pozitīvi nedēļa noslēdzās tikai ASV dolāram. Dolāra indekss uzrādīja 0.67% pieaugumu pret lielāko tirdzniecības partnervalstu valūtu grozu.
© SEB Wealth Management, 2011.
Šim pārskatam ir informatīvs raksturs, tas nav patstāvīgi veikts SEB Wealth Management pētījums un tas nav uzskatāms par ieteikumu vai piedāvājumu pirkt, pārdot vai paturēt finanšu instrumentus. SEB Wealth Management neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām un nav atbildīga par zaudējumiem, kas var rasties, daļēji vai pilnībā izmantojot vai plānojot izmantot pārskatā minēto informāciju.
Pārskatā ietvertā informācija iegūta no publiskiem, par ticamiem uzskatāmiem avotiem: www.nasdaqomxbaltic.com, Reuters, Bloomberg, LETA, BNS, Latvijas Banka (www.bank.lv) u.c. SEB Wealth Management negarantē minētās informācijas pilnību un precizitāti; minētā informācija var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz SEB Wealth Management vai attiecīgajiem avotiem obligāta.
Pilns saistību atrunas teksts atrodams http://www.seb.lv/lv/private/services/investments/securities/disclaimer2.
