2011.gads nav bijis īpaši labs ne pasaules, ne Baltijas valstu fondu tirgos. Vērtspapīru cenas pārsvarā ir kritušās, tādējādi reaģējot uz nestabilitāti gan ASV, gan eiro zonā, gan Āzijā. Arī Baltijā nav izticis bez problēmām. Lai arī makroekonomikas rādītāji joprojām rāda izaugsmi, bažas par nākotni ir visai lielas. Savukārt šoku pašās gada beigās radīja Viļņas biržā kotētās bankas “Snoras” darbības apturēšana. Kāds ir bijis 2011.gads un kādas prognozes var izteikt par 2012.gadu Baltijas un pasaules fondu tirgos, komentē vērtspapīru eksperti.
“Finasta Asset Management” valdes loceklis Andrejs Martinovs:
Andrejs Martinovs, "Finasta Asset Management" valdes loceklis
“Pēc iepriekšējo divu gadu rallija pasaules akciju tirgos 2011. gads, iespējams, kļūs par lūzuma punktu un mainīs fondu tirgu virzienu lejup. Situācija tirgos bija sarežģīta praktiski visu gadu. Sākumā savu triecienu martā deva Japānas zemestrīce, kas nogāza Japānas un Āzijas reģiona akcijas par gandrīz 20% un ASV un Eiropas akciju indeksus par 5%. Pēc šiem notikumiem tirgi gan spēja diezgan ātri atgūties un, neskatoties uz potenciāliem draudiem Japānas ekonomikai, atgriezās pie marta sākuma līmeņiem dažu nedēļu laikā. Otrais trieciens sekoja no grūtībās nonākušās Grieķijas, kas turēja tirgu spriedzē visu gadu. Eiropas politiķi, nespējot vienoties gan savā starpā, gan arī ar Grieķijas valdību par risinājumu visu gadu, tikai atlika problēmu uz vēlāku laiku, kas pakāpeniski vairoja satraukumu par eiro zonas nākotnes perspektīvām. 2011.gads paliks atmiņā arī ar daudzu valstu kredītreitingu pazeminājumu. Bezprecedenta gadījums bija aģentūras S&P ASV kredītreitinga samazinājums no augstāka līmeņa AAA par vienu soli. Šis notikums kopā ar vājiem otrā ceturkšņa rezultātiem gan ASV, gan eiro zonā kļuva par pirmo soli nopietnai korekcijai akciju tirgos šā gada augustā. Augusta pirmajās nedēļās S&P indekss zaudēja 15%, Vācijas DAX indekss nogāzās par vairāk nekā 20%. Oktobrī nonākot strupceļā, Grieķijai tika norakstīta daļa no valsts parāda, kas gan nozīmē, ka Grieķijas valsts parāds joprojām paliks virs 120% no valsts IKP. Novembrī valsts parādu krīze sita jaunu vilni, investoru uzmanībai šoreiz pārslēdzoties uz Itāliju un Spāniju. Itālijas desmitgadu obligāciju ienesīgums sasniedza 7,5% līmeni, kas ir katastrofāls ilgtermiņa refinansēšanas iespējām.
Nākamais gads, visticamāk, būs kārtējais grūtais gads gan akciju, gan obligāciju tirgiem, it īpaši pirmajā pusē, kad ir lielākais valsts parādu refinansēšanas laiks. Itālijas valdībai 2012.gadā būs jārefinansē 22% no IKP, Grieķijai ‒ vairāk nekā 25%, Beļģijai ‒ 17%, Portugālei ‒ virs 16%. Spriežot pēc pēdējām Itālijas un Spānijas valsts obligāciju izsolēm, kā arī ECB pārāk pasīvo lomu šo problēmu risināšanā, pirmā 2012.gada puse radīs papildu spiedienu uz akciju tirgiem, un, ļoti iespējams, mēs varēsim redzēt jaunus cenu minimumus. Saspringts gads var izrādīties arī makroekonomikā, jo, lai gan jau pašlaik tiek prognozēta recesija eiro zonā (IKP kritums ap 0,7%) un ASV izaugsme tuvu nullei, reālie dati var izrādīties vēl vājāki, ņemot vērā patērētāju zemo pārliecības līmeni, kā arī valsts lomas samazināšanos ekonomikā, ņemot vērā likviditātes trūkumu valsts obligāciju tirgū un strukturālās problēmas attīstīto valstu ekonomikās.”
