Naudas Lietas

Dārgmetālu tirgus joprojām ir diezgan mazkustīgs.Pieprasījums pēc tiem saglabājas nemainīgi augsts, taču novērojams, ka daļa līdzekļu no dārgmetālu tirgus aizplūst, lai segtu zaudējumus citos tirgos, bet jauni līdzekļi ieplūst visai negribīgi, kas skaidrojams ar līdzekļu likviditātes trūkumu.

Valūtu tirgus.

Arī valūtu tirgus, lai gan ASV dolāra un eiro attiecība mēneša laikā svārstījās ap 6% koridorā, bija visai nogaidošs. Prevalējoša bija neskaidrība valūtu tirgos un neiepriecinošās ziņas no vadošajām ekonomikām. Mēneša laikā nostiprinājās dolārs, atkarojot no eiro 4,83% (tab.1).

Tab.1 USD/EUR izmaiņas

Avots: http://www.oanda.com

Akciju tirgus.

Akciju tirgus mēneša laikā palika gandrīz nemainīgs. Tirgus svārstības gan bija diezgan plašas. Tā , piemēram, ASV akciju tirgus indekss DJI mainījās vairāk kā 8% robežās, bet mēneša beigas spēja noslēgt vien ar nepilnu 1% pieaugumu.

Tab.2 DJI izmaiņas

Avots: http://finance.yahoo.com

Svarīgāko notikumu apskats pasaulē.

Mēneša sākumā negatīvismu starp investoriem vairoja ziņas, ka par upuri eiro zonas parādu krīzei ir kritusi ASV brokerkompānija “MF Global”, kura milzīgos apmēros bija sapirkusies eiro zonas valstu obligācijas. Šīs kompānijas krahs atsauca atmiņā 2008.gada nogali, kad bankrotēja ASV investīciju milzis “Lehman Brothers”, izraisot satricinājumus globālajā finanšu sistēmā.

Savukārt, reaģējot uz šokējošo Grieķijas lēmumu rīkot referendumu par glābšanas plānu, novembra pirmajā pusē visā pasaulē krasi krītās akciju cenas un samazinās eiro kurss, jo satrauktie investori meklēja drošākus aktīvus saviem ieguldījumiem. Krasi kritās eiro zonas banku akciju cenas, Itālijas “UniCredit” akcijas cenai zaudējot 8% un Francijas “Credit Agricole” – 115% vērtības. Pēc Grieķijas atteikšanās no referenduma rīkošanas un izmaiņām valdībā, situācija stabilizējās un satraukums norima.

Pamazām Grieķijas problēmas atgāja otrajā vietā, dodot vietu bažām par situāciju Itālijā. Itālija ir trešā lielākā ekonomika ES un astotā lielākā pasaulē. Itālijas budžeta situācija un parāds sāka atgādināt Grieķijas situāciju, kā rezultātā valsts parādzīmju likmes pārsniedza 7% robežu, kas robežojās jau ar valsts nespēju apkalpot savu parādu.

Lai risinātu situāciju, Itālijā no amata atkāpās Berluskoni, kura vietā nāca bijušais eirozonas komisārs Monti. Viņa nākšana amatā izraisīja pozitīvu ietekmi tirgos-Itālijas parādzīmju likme no 7.4%nokrita līdz 6.37%. Pagaidām Itālijas jaunās valdības risinājumu budžeta jautājumos nav pārliecinoši, taču tirgus dalībnieki avansā ir izrādījuši tai uzticību, kas ļauj stabilizēt esošo stāvokli.

Atsevišķo valstu izraisītās problēmas eirozonā turpināja nodarbināt Eiropu visu mēnesi. Lairisinātu problēmas ekonomikā, Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka neplāno papildu naudas drukāšanu, kā to dara Amerikas Savienotās Valstis. Tā vietā ECBneitralizē pašas veiktās obligāciju iegādes, īstenojot iknedēļas likviditātes absorbēšanas operācijas, kas atbilst iegādāto parādsaistību kopējam apmēram.

Vācijas kanclere Angela Merkele noliegusi baumas par eirozonas reformēšanas plāniem, par, ko it kā notiekot sarunas ar Franciju. Reuters, atsaucoties uz avotiem Briselē, ziņoja par it kā notiekošām sarunām starp Berlīni un Parīzi par iespējamu eiroznas sašaurināšanu, izslēdzot problemātiskās valstis, piemēram Grieķiju.

Cenšoties saglabāt savu augstākās kvalitātes reitingu, Francija paziņoja par jaunu septiņu miljardu eiro (4,9 miljardu latu) vērtu taupības plānu, samazinot tēriņus un ceļot nodokļus, lai pēc pieciem gadiem panāktu sabalansētu valsts budžetu. Novembrī ar Francijas reitingu notika misēklis-aģentūra Standard&Poor’s paziņoja par Francijas reitinga samazināšanu, taču vēlāk šo paziņojumu atsauca, skaidrojot to ar kļūdu (Ķīnas reitigu aģentūra Dagong, kam ir maza ietekme ārpus Ķīnas, decembra sākumā samazinājusi Francijas vietējās un ārvalstu valūtas valsts kredītreitingu līdz A+ no AA, nosakot negatīvu perspektīvu).

Savukārt, Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Karels de Guhts brīdinājis, ka Beļģija varētu piedzīvot līdzīgu tirgus pārliecības zudumu kā Grieķija un Itālija, ja tā ātri nespēs izveidot jaunu valdību (decembra sākumā Beļģijā valdība gan tika izveidota). Beļģijas parādsaistību apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir trešais lielākais ES aiz Grieķijas un Itālijas, tam veidojot gandrīz 100%. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Standard&Poor’s” (S&P) novembrī samazināja Beļģijas reitingu par vienu pakāpi līdz AA.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Fitch Ratings” (“Fitch”)mainījusi ASV suverēnā reitinga prognozi no stabilas uz negatīvu. Pats reitings gan
saglabāts augstajā – “Aaa” līmenī. Negatīva prognozē nozīmē, ka pastāv 50 % varbūtība, ka reitings var tikt pazemināts tuvāko divu gadu laikā, otrdien informē aģentūra AFP.

Pašreizējā finanšu krīze eiro zonā apdraud visu Eiropas Savienības (ES) valstu kredītreitingus, pirmdien brīdināja ASV bāzētā starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s Investors Services”.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s Investors Services” ceturtdien pazemināja Ungārijas kredītreitingu par vienu pakāpi no Ba3 līdz Ba1 līmenim un saglabāja negatīvu prognozi.

Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor’s” (S&P) pazeminājusi ilgtermiņa kredītreitingu ASV strādājošām lielākajām finanšu institūcijām pasaulē, tostarp “Bank of America”, “Goldman Sachs”, “Morgan Stanley”. Tāpat reitingi pazemināti Lielbritānijas bankām “Barclays” un “HSBC”, kā arī Šveices “UBS”.

Par vienu pakāpi no А+ līdz А pazemināts “Bank of America” un “JPMorgan Chase” reitings. “Citigroup”, “Goldman Sachs” un “Morgan Stanley” reitings pazemināts no A līdz А- līmenim.

Dārgmetālu tirgus.

Lielāko ietekmi uz zelta cenām atstāja likviditātes un līdzekļu trūkums tirgos.Šajā līdzekļu deficīta iespaidā dārgmetālu tirgus svārstījās aptuveni 50 EUR amlitūtā par vienu unci. Pie kam lielāko daļu laika cena turējās samērā šaurā diapazonā ap 1250 EUR/oz.

No vienas puses, patērātājiem, kas pārsvarā ir juvelieru sektors, zelta cenas šajā brīdī šķiet par augstu. Tieši patērētāji parasti nodrošina naudas pieplūdumu dārgmetālu tirgū. Taču augsto cenu iespaidā, šis naudas pieplūdums ir apstājies. To nespēja veicināt pat tradicionālais Divali festivāls Indijā oktobrī, kas parasti nodrošina zelta cenu un pieprasījuma pieaugumu.

No otras puses, zelta cenas turpina atbalstīt Centrālo banku iepirkumi. Finanšu institūcijas turpina uzpirkt zeltu, tādā veidā diversificējot savus valūtas krājumus.

Pašreizējos apstākļos tirgus dalībnieki nesaskata arī inflācijas riskus, tādēļ ieguldījumi zeltā varētu būt diktēti ar bažām par valūtu tirgiem un negatīvajām tirgus procentu likmēm. Tomēr šie iemesli pašreiz nerada spēcīgu atbalstu cenu pieaugumam.

 Tab.3. Oficiālās dārgmetālu cenu izmaiņas Londonas
biržā

Avots: http://www.lbma.org.uk un http://www.lppm.com

Zelta cenas mēneša laikā nedaudz piauga gan USD, gan EUR valūtās. Lielāks pieaugums bija vērojams eiro valūtā-4,31 % pretstatā tikai 2,59 % dolāru izteiksmē. Pamatā tas skaidrojams ar dolāra pozīciju nostiprināšanos, kā rezultātā dolāros cenas pieauga mazāk.

Tādi paši iemesli bija arī sudraba cenu atšķirībai starp dolāru un eiro. Tikai sudraba cenas, atšķirībā no zelta cenām, nevis pieauga, bet gan samazinājās. Sudraba, kā monetārā instrumenta, nozīme pagaidām ievērojami atpaliek no šī metāla rūpnieciskā pielietojuma. Apstākļos, kad pasaules ekonomikas izaugsme ir neskaidra un priekšā ir ievērojami jaunas krīzes un recesijas draudi, rūpniecības izejvielām ir mazāks pieprasījums.

Šī paša iemesla dēļ novembrī samazinājās arī platīna cenas. Vienīgais izņēmums starp rūpniecības metāliem, bija palādijs, kura cenas pieauga gan ASV dolāros, gan eiro.

Jāatzīmē, ka platīna cenas joprojām ir zemākas par zelta cenām. Šāds stāvoklis novērojams jau vairākus mēnešus pēc kārtas.

Tab.4. Zelta un sudraba cenu amplitūda Londonas biržā

Avots: http://www.lbma.org.uk

 Zelta/sudraba cenu attiecība joprojām ir ļoti augsta, kas liecina par sudraba cenu atpalikšanu no zelta cenu dinamikas. Sudrabs no šī viedokļa joprojām izskatās nenovērtēts, jo uzskata, ka zelta/sudraba optimālajai attiecībai jābūt ap 10. Novembra mēneša laikā šī attiecība vēl palielinājās vidēji par 7%.

 Tab.5. Zelta/sudraba cenu attiecība

Latvijas un Baltijas dārgmetālu tirgus

Pie esošajām diezgan stabilajām dārgmetālu cenām ir novērots stabils pieprasījums pēc investīcijām zeltā. Joprojām populāri ir ieguldījumi zelt stieņos ar svaru 50gr un 100gr. Investīciju monētas ir pieprasītas nedaudz mazākas, taču populārākās monētas-Amerikas zelta Ērglis un Buffalo, Austrālijas Nugget, Ķīnas Panda un Austrijas Filarmoniks ir pietiekami pieprasītas.

Interesi par ieguldījumiem zeltā veicināja Snoras bankas un Krājbankas krahs. Apstākļos, kad daudziem ieguldītājiem šajās bankās palika noguldījumi, aktualizējās savu uzkrājumu drošības jautājums. Īpaši atzīmējams intereses pieaugums par ieguldījumiem uz lielākām par 100 000 eiro summām, kas, iespējams, skaidrojams ar ES noguldījumu kompensācijas politiku, kas nosaka ieguldījumu kompensāciju tikai līdz 100 000 eiro. Ieguldot zeltā, investori iegūst iespēju uzglabāt savus aktīvus un rīkoties ar tiem, nerēķinoties ar defoltu riskiem un ieguldījumu kompensācijas politiku.

Sevišķi atzīmējama intereses pieaugums par ieguldījumiem zeltā Lietuvā. Novembra mēneša laikā tas gandrīz divkāršojās, salīdzinājumā ar oktobra mēnesi.

Neskatoties uz Krājbankas bankrotu un vēl līdz galam nenovērtēto tās ietekmi uz ekonomiku, starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s Investors Service” (“Moody’s”) saglabājusi Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī – “Baa3″, kā arī tā nākotnes novērtējums joprojām tiek vērtēts kā pozitīvs.

Interese par Investīcijām citos dārgmetālos novembrī kritās. Pieprasījums pēc sudraba bija mazs, iespējams, tādēļ, ka sudraba cenas izskatās nepārliecinoši un mēneša laikā kritās.

Zelta un sudraba juvelierizstrādājumu uzpirkšanas cenas mēneša laikā sekoja līdzi pasaules cenu svārstībām. Pamazām novērojama juvelierlūžņu pārprodukcija tirgū. Tas mazinājis uzpircēju skaitu kā arī licis daudziem uzpircējiem samazināt iepirkumu cenas. Latvijas tirgū parādījies juvelierlūžņu piedāvājums no Ukrainas. Salīdzinot ar Latvijas tirgus apjomu, šis piedavājums ir visai liels un diktē savus nosacījumus cenu veidošanā.

Lietuvā situācija līdzīga kā Latvijā. Pieprasījuma trūkuma dēļ juvelierlūžņu iepirkšanas apjomi kritušies. Lietuvas tirgum iepriekš lielu pieprasījumu nodrošināja uzpircēji no Polijas, kas tagad vairs nav spējīgi uzturēt augstas iepirkšanas cenas.

Arī daļa gala pārstrādātāju un afināžas rūpnīcu samazinājušas iepirkuma cenas.

Latvijas un Lietuvas tirgos zelta juvelierlūžņu iepirkšanas cenas vairumā svārstījās ap mīnus 4% no biržas cenas, sudraba juvelierlūžņu ap mīnus 5%.