Šogad Latvijas zāļu ražotājs AS “Grindeks” plāno aptuveni 10% kāpumu, savukārt nākamgad 10% būtu mazākais pieļaujamais kāpums. Nākotnē kompānija plāno koncentrēties uz aktīvo vielu ražošanu, kā arī neizslēdz iespēju iegādāties jaunus zāļu ražošanas uzņēmumus, taču aptieku tirgū ieiet negrasās, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

 - Trešā ceturkšņa rezultāti liecina, ka AS “Grindeks” ar 48,9 miljonu apgrozījumu piedzīvojis piesardzīgu 4,3% kāpumu – kā izskatīsies gads kopumā?

Otrā gada puse vienmēr ir tradicionāli labāka. Parasti otrā pusgada apgrozījuma attiecība pret pirmo ir 55:45 vai 57:43. Tas svārstās atkarībā no gada. Arī no peļņas radītājiem gada otrā puse vienmēr ir labāka, jo sākumā jāuztur patstāvīgās izmaksas. Gadā kopumā varētu būt 10% kāpums.

- Kāds varētu būt kāpums 2012.gadā?

Neminot konkrētus skaitļus, varu apliecināt – kā galvenais uzņēmuma akcionārs, es nepieļautu situāciju, ka uzņēmums plānotu mazāk kā divciparu skaitļa pieaugumu. Līdz ar to tas būs vairāk nekā 10%.

-  Kā sokas UDHS (ursodeoksiholskābes) ražošanas iecirknim? Jau gandrīz pusgadu tas sācis darbu, un bija plānots saražot 50-60 tonnas vielu gadā, gūstot septiņu miljonu latu apgrozījumu.

Tika izietas visas nepieciešamās procedūras, kas juridiski nepieciešamas, lai drīkstētu kaut ko ražot. Tāpat jāveic mikrobioloģiskās stabilitātes pārbaudes – saražojām partiju un trīs mēnešus gaidījām rezultātus. No septembra esam sākuši reālu ražošanu.

Nākamā gada plāns tonnās ir lielāks nekā šim gadam. Lai sasniegtu pieminētos septiņus miljonus latu, nepieciešams saražot 50 tonnas. To šajā iecirknī paredzēts sasniegt trešajā pilnajā ražošanas gadā – 2014.gadā. Nākamgad būtu jāsaražo 25-30 tonnas, kas apgrozījumā dotu aptuveni pusi no minētās summas.

Ar Vācijas “Marenis” noslēgts ekskluzivitātes līgums, tas ir stabils klients. Vienlaikus strādājam pie aktīvās vielas gatavās zāļu formas izstrādes, kam vajadzētu parādīties divu pilnu gadu laikā, kam jāpieskaita vēl reģistrācijas laiks. Gatavā forma varētu parādīties ap 2014.gada vasaru vai rudeni.

-  Kas ir nākamie investīciju plāni?

Investīciju plāns nākamajam gadam ir. Tas vēl jāapstiprina padomē. Pēdējo piecu gadu laikā tika investēti vairāk nekā 30 miljoni latu. Ir uzceltas jaunas ražotnes, esam galvenās lietas sakārtojuši, bet vienmēr vajag tiekties pēc vēl kaut kā. Jābūt mērķim. Nākamgad plānojam pabeigt gēlu un ziežu ražotni ar 1,28 miljonu latu investīcijām, bet tas vairs nav nekāds jaunums. Ņemot vērā, ka infrastruktūra jau sakārtota, nākamās investīcijas būs saistītas ar ražošanas attīstību, taču par to apjomu vēl jālemj. Tās tiks virzītas tā, lai no tām būtu augsta finansiāla atdeve.

-  Kā raugāties uz “Olainfarm” lēmumu ieiet aptieku biznesā?

Tas ir mēģinājums iespiesties ļoti nelielā un blīvā tirgū. Tirgus ir pietiekami sadalīts – Latvijā aptieku skaits ir ierobežots, un arī iedzīvotāju skaits sarūk. Pašlaik neplānojam iegādāties aptiekas.

-  Vai vispār ir jēga no kotēšanās relatīvi mazajā “NASDAQ OMX Riga” biržā? Vai akcijas cena ir adekvāta?

Piekrītu, Latvijas birža ir neliela. Kaut arī tā ir daļa no liela konglomerāta, ārpuses pircēji jau uz šejieni nenāk. Runājot par akciju cenu, varam paņemt biznesa žurnāla “Kapitāls” izveidoto Top101 vērtīgāko uzņēmumu sarakstu. Ja paņemtu tur aprēķināto “Grindeks” vērtību, 113,54 miljonus latu, un izdalītu to ar akciju skaitu, sanāk, ka akcijas cenai būtu jābūt vismaz divkārt augstākai.

Vai ir izdevīgi būt biržā? Konkrēti “Grindeks” tas bija izdevīgi, kad veicām akciju emisiju, piesaistījām jaunus resursus uzņēmumam, ko pēc tam attiecīgi spējām ieguldīt ražotnes modernizācijā.

Biržas maiņai nebūtu pamata, jo šajā tirgū esam pazīstami. Iet kādā citā biržā, kur “Grindeks” būtu salīdzinoši neliels, kaut arī interesants uzņēmums, nebūtu jēgas.

- Nav noslēpums, ka “Mildronāts” joprojām veido vairāk nekā pusi no “Grindeks” apgrozījuma…

Varu lepoties, ka tā ir tikai puse – agrāk bija pāri par 70%. Tas, ko darām, liecina, ka drīz nostumsim zem 50%. Ir labi, ka šis produkts ir un vēl arvien ir peļņu nesošs. Svarīgākais patlaban ir saprātīgi ieguldīt to naudu, ko tas ienes. Investējam aktīvo vielu ražotnē, kas strauji attīstās. Ražojam arvien vairāk dažādu substanču un arvien lielākā apjomā. Ne tikai eksportam, bet arī nosacītam pašpatēriņam – gan ražojam aktīvo vielu, gan gatavo produktu. Šāda ķēdīte ir loģiskāka un patlaban “Grindeks” ir jau seši tādi produkti.

Te sākas nepieciešamība nošķirt patentaizsargātās lietas no neaizsargātajām. Nupat sākām izplatīt aizsargātos “Mildronāta” sāļus “Mildronāts GX” Ukrainā, Moldāvijā un Gruzijā. Vismaz no šī produkta vēl kādu laiku nedrīkst veidot ģenēriskos medikamentus – tas ir esošā “Mildronāta” atvasinājums.

-  Kad varam gaidīt daudz aprunāto jaunās paaudzes “Mildronātu”

Ja runājam par citu, jaunu un jaudīgu molekulu, kas nav “Mildronāts”, tā parādīsies tirgū pēc gadiem astoņiem. Tie soļi, kas jāveic, ir ilgi. Ja viss izdotos nevainojami, tie būtu septiņi gadi. Taču arī investīcijas nepieciešamas lielas, ļoti lielas – vairāki desmiti miljoni latu.

Kopumā “Grindeks” mērķis ir gadā izlaist četras līdz sešas jaunas gatavo zāļu formas, kas nozīmē, ka visu laiku norit darbs pie aptuveni 20-30 iestrādēm tuvākajiem pieciem gadiem. Pamatā tie ir ģenēriskie medikamenti, kuriem patentaizsardzība beigsies 2013.gadā, 2014.gadā un uz priekšu. Jau tagad to darām, lai tajā brīdī, kad aizsardzība beigsies, “Grindeks” būtu tirgū kā viens no pirmajiem.

-  Aktīvo vielu ražošanu redzat kā nākotnes perspektīvu?

Katru gadu redzam, ka tās īpatsvars apgrozījumā un peļņā pieaug – no 9% iepriekšējos gados līdz 12% šogad. Pašlaik šajā ražotnē strādā apmēram 240 cilvēku, kas ir trešdaļa no kopējā darbinieku skaita. Vienmēr aktīvo vielu ražošana tiek sākta tikai tad, kad jau esam atraduši tai klientu, vai arī tā nepieciešama pašiem. Klienti pamatā ir no lielajām bagātajām valstīm.

-  Kas no valsts puses traucē attīstībai?

Vispirms jau nodokļu slogs – īpaši darbaspēkam. Tam jābūt tādam, lai uzņēmumi spētu konkurēt ārpus Latvijas. Latvijas tirgus ir par mazu tādam uzņēmumam kā “Grindeks”. Eksportējam 95% no visas saražotās produkcijas. Valstij ir vajadzīgs eksports, lai izķepurotos no pašreizējās situācijas. Līdzšinējais atbalsts ir pausts tikai mutiski. Neko reālu neesam sajutuši. Taču nodokļu sloga samazināšana ļautu arī samazināt medikamentu cenas. No valsts sagaidām vietējā ražotāja protekcionismu. Jebkurš ekonomists pateiks, ka no tādiem uzņēmumiem kā “Grindeks”, kas dod cilvēkiem darbavietas, godīgi maksā nodokļus, veicina zinātni, ir atkarīga valsts kopējā izaugsme.

- Iepriekš ir izskanējušas runas par ražošanas pārcelšanu citur…

Viena no “Grindeks” augšanas iespējām ir iegādāties kādu zāļu ražošanas uzņēmumu. Analizējam un raugāmies uz tādiem uzņēmumiem, kuriem ir ne tikai ražošanas infrastruktūra, bet arī konkurētspējīgs produktu portfelis.

Informācijai:

“Grindeks” peļņa šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijusi 5,85 miljoni latu, kas ir par 12,5% jeb 650 000 latu vairāk nekā pērn. Savukārt koncerna apgrozījums deviņos mēnešos bijis 48,9 miljoni latu, kas ir par 4,3% jeb diviem miljoniem latu vairāk nekā pērn.

Biznesa žurnāla “Kapitāls”, “IBS Prudentia” un biržas 2011.gada pētījumā “101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums” AS “Grindeks” ar uzņēmuma vērtību 113,54 miljoni latu ierindota 18.vietā.

“Grindeks” lielākie akcionāri ir Kirovs Lipmans – 33,29%, Anna Lipmane – 16,69%, “Skandinaviska Enskilda Banken” – 12,42%, “AB.LV Private Equity fund 2010″ – 11,38%, “Swedbank” AS Clients Account – 6,87%.