Ja Konferences laikā un pēc tās savā Twitter kontā @ilvarsauseklis jau publicēju pirmos emocionāli saasinātos komentārus, tad tagad – skaidri un konstruktīvi. Tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis, lai gan jau tagad zinu, ka citu interesentu viedoklis ir krietni līdzīgs.

Stāsts trijos cēlienos. Kā jau tas kārtīgai izrādei pienākas.

1.cēliens – ekspertu diskusija par otro recesijas vilni vai tā ēnu.
Nu, ko – te nu viss top skaidrs pietiekoši ātri. Visi 6 eksperti, katrs ar saviem argumentiem, piemēriem un analīzi, vienojas viedoklī – jā, 2.rececijas vilnis ir sācies, ir gaidāms vai noteikti būs. Neskaitīju auditorijas skaitlisko sastāvu, bet mans acumērs to vērtē uz 200 personām. Tad nu, lūk – arī auditorijas interaktīvā SMS aptauja to apstiprina. Uz jautājumu „Vai ir gaidāms otrais krīzes vilnis?” 73 % auditorijas atbild: „Jā, tas jau ir sācies”. Nu nav diez ko jautrs noskaņojums jau Konferences pašā sākumā. Turpinājumā uz šāda fona seko diskusija par Finanšu instrumentiem drošības, ienesīguma un likviditātes meklētājiem. Laikam jau tiešām ir diezgan liela varbūtība, ka dimbā ir, jo tieši tad jau parasti varam pajokot ar ekstrēmām versijām – „ir laiks, kad vajag investēt, bet ir laiks, kad labāk ierakt galvu smiltīs”; „labāk investēt nevis zeltā, bet sudrabā. Kad vajadzēs iemainīt pret maizes kukuli, tad šķirties no sudraba karotītes būs mazāk žēl nekā no veselas zelta monētas”

2. cēliens – uzņēmumu prezentācijas.
Nu te nu laikam manis paša vaina, ka biju saskatījies cienījamā Stīva Džobsa (lai vieglas smiltis) prezentācijas…
Grūti teikt, bet vai nu uzņēmumi vai apmeklētāji bija sajaukuši auditoriju. Drīzāk jau pirmie, jo es nācu sadzirdēt informāciju, kas nav jau apmuļļāta vai oficiāli pieejama. Pieļauju, ka kādā no universitātēm šādas prezentācijas tiek atzītas par labu esam, bet ne jau nu šeit. Atvainojiet, ja man nav taisnība, bet uzņēmumi nebija gatavojušies speciāli šai konferencei. To it kā var saprast, jo ne jau šajā pasākumā ieradīsies mega investors, bet runa ir par cieņu pret zinošu auditoriju. Un… kāpēc gan mega investors zilos džinsos un melnā bītlenē nevarētu ierasties un izdarīt kādus secinājumus?

SAF Tehnika.
Te nu vismazākās gaidas un vismazākā vilšanās. Mazākās gaidas, jo cien. Normunds Bergs pietiekoši regulāri velta savu laiku atklātai komunikācijai, sniedzot intervijas. Kas lasa Naudaslietas.lv, tie būs lietas kursā. Ja nu vienīgi mazliet tracināja atbildes uz jautājumiem – „es nezinu”, „nav ne jausmas”. Bet paldies par atklātību, sakot: „es zinu ko konkrēti tikai par tuvākajām 4 nedēļām, kurām ir pasūtījumi ražošanai”. Es, protams, vērtēju informāciju caur savas sapratnes prizmu, bet principā es cilvēkiem ticu. Un ko es no tā varu secināt? Vai nu lasīt starp rindiņām un ticēt, ka nu tik liela nenoteiktība jau nav? Vai skaidri pieņemt, ka man šāda nenoteiktība un risks neder.

Rīgas Kuģu būvētava.
Nu te gan bez emocijām neiztikt. Vislielākās gaidas un vislielākā vilšanās. Vislielākās gaidas, jo nebūt ne plaša ir pieejamā informācija par RKB peldošās naftas platformas projektu un lielajiem miljoniem. Un galu galā – tas ir biržā kotēts uzņēmums ar pēdējā laika lielāko tirdzniecības apjomu. Jau vairākas nedēļas investoru tauta priecājās, ka tas nu ir kas neredzēts – RKB ieradīsies uz šādu publisku pasākumu. Wallstreet.lv foruma aktīvisti jau berzēja rokas, ka nu tik jautāsim jautājumus, nu tik saņemsim atbildes. Protams, veselais saprāts jau daudziem čukstēja, ka pārstāvis nebūs īstais, un tā diemžēl bija taisnība. Valdes loceklis nebija ne kompetents (vai varbūt negribēja), ne saprata jautājumus. Atbildes sekoja, bet ne uz uzdotajiem jautājumiem. Par prezentāciju pat labāk neko neteikt – ja jau tās saturs kompilēts no mājas lapas, tad, piedodiet, bet es pats tādu varu uztaisīt. Divējādas domas arī par tiem pašiem wallstreet.lv foruma aktīvistiem, kuri vai nu nebija ieradušies (neticu) vai nez kāpēc neuzdeva jautājumus. Bet tai pašā vakarā jau sekoja foruma diskusijas par tēmu „es jau tāds kautrīgs, bet Jūs jau gan varējāt pajautāt”. Lai nu paliek – es jau arī piekrītu, ka jau no pirmā jautājuma bija skaidrs – no RKB pārstāvošā valdes locekļa Eināra Buka neko vairāk neuzzināsim. Diemžēl. Bet tad priekš kam šis precedents un ierašanās uz Konferenci?

Brīvais Vilnis.
Mēs esam labākie, lielākie, ietekmīgākie un garšīgākie – tā Arnolds Babris. Lai nu tā būtu – es arī ar tādu uzņēmumu gribu būt lepns. Prezentācijas laikā manas smadzeņu krokas urdīt urdīja jautājums: „Kāpēc šis uzņēmums kotējas biržā? Brīvā tirdzniecībā ~9% akciju un vērtspapīru tirdzniecības skaits gadā tuvu nullei”. Acīmredzot man blakus esošais vīrs, skūtu galvu, kapučjakā un hipsteru brillītēs (ja kāds sevi atpazīst, tad šis man likās varētu būt augstāk pieminētais mega investora personāžs) sajuta manu smadzeņu raidītos signālus un uzdeva tieši šādu jautājumu. Tā esot vēsture, un esot jau arī kāds labums no tā – sadarbības partneri to novērtējot. Vai tiešām Krievijas partnerim tas ir svarīgi? Un pārējie argumenti jau arī nesniedza atbildi uz jautājumu.
Atzīšos, ka paklausīju biržas vadītājai Daigai Auziņai-Melalksnei un vakarā nopirku Brīvais Vilnis ražotās šprotes. Tiešām garšīgi!

Ventspils Nafta.
Nepretendēju uz Ventspils Nafta koncerna uzņēmumu biznesa izpratni, bet cienījamais Saimons Bodijs bija OK – kā teica wallstreet.lv foruma aktīvisti: „izrādās Saimons nav nemaz tāds sausiņš”. Nepateica gan neko jaunu, bet, cerams, to pietaupa nākamajā nedēļā plānotajam savam investor relations pasākumam. Tagad tikai domāju, kādai mērķauditorijai tas ir paredzēts, jo vēl šodien par šādu pasākumu nekas nav lasāms ne Ventspils Nafta mājas lapā, ne biržas uzņēmumu ziņās.

Un kas no tā visa secināms kopumā? Sevi prezentējošie uzņēmumi nemaz negaida, lai investori rautos pēc šo uzņēmumu akcijām? Vai arī nesaprot, ka ar šādām prezentācijām īsti to nevar gaidīt. Bet… nav jau tik traki – tie, kas grib, tie uzzinās, ko grib uzzināt.

3.cēliens – seminārs iesācējiem “Investora ABC”
Šeit nu gan lietas ir skaidrākas. Kāds semināra nosaukums – tāda arī auditorija un saturs. Ne tikai izglītoties kārie studenti bija sanākuši, bet arī LU mācībspēki bija ieradušies (varbūt piefiksēt studentu apmeklējumu?). Protams, arī liela daļa pirmo divu cēlienu auditorijas saglabāja savas vietas. Arī es – zinātkārs Iesācējs. Un atzīšos – par vērtīgām uzskatu gandrīz visas prezentācijas. Nu, bet, ja kādu palielīt, tad Jānis Praņēvičs bija labākais – gan prezentācijas tēma (Riski, ienesīgums, diversifikācija), tās aktualitāte, gan saturs. Protams, arī pārējie bija centušies. Par to paldies. Tā centušies, ka studenti, gaidot pie garderobes savas siltās jakas, aktīvi runāja: „tu zināji?”, „tu vispār saprati?” utt. Lai tad tagad studenti cenšas sagremot to visu un turpmāk gan zināt, gan saprast.

Noslēgums
Paldies organizētājiem. Viss bija perfekti. Programma un laika grafiks ievērots. Nepiekrītu sarunām forumos, ka kafijas pauzēs pietrūka bulciņas. Nekas nepietrūka, viss bija ļoti labi – tik daudz, cik par to atbild organizētājs.
Cerēsim gan, ka 2.cēliena personāži labosies – gan jau vēl mūsu ceļi krustosies.