Vienīgā fondu birža Latvijā, kurā tiek tirgotas akcijas. Agrāk to sauca par Rīgas Fondu biržu, bet pēc tās pievienošanās pasaules lielākajai biržu grupai NASDAQ OMX tika mainīts biržas nosaukums.
Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti. Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā.
Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.
Biržā NASDAQ OMX Riga (un pārsvarā arī Tallinas un Viļņas fondu biržās) kotētos vērtspapīrus var pirkt vai pārdot ar biržas biedru, licencētu banku vai brokeru sabiedrību starpniecību. Tāpēc, lai nopirktu vai pārdotu vērtspapīrus, personai nav jāiet uz biržas ēku, bet gan uz banku vai brokeru sabiedrību un jāatver vērtspapīru konts, kā arī jābūt atvērtam naudas kontam bankā. Pilnu biržas biedru sarakstu var noskaidrot šeit.
Ar Baltijas akciju sarakstiem un katra akcijas jaunākajām cenām ikviens var iepazīties biržas mājas lapā šeit.
Ar plašāku informāciju, uzņēmumu jaunumiem, finanšu pārskatiem, citu investoru iesniegtajiem pirkšanas un pārdošanas uzdevumiem biržā var iepazīties biržas mājaslapā katra uzņēmuma individuālajā sadaļā (tas ir pieejams uzklikšķinot uz biržā lietotā uzņēmuma saīsinātā apzīmējuma tirgus infomācijas sadaļā).
Angliski lasošajiem ir iespēja uzzināt par uzņēmumiem arī publikācijā Guide to the Baltic Market interneta versijā šeit.
Informācija ir arī gan pašu uzņēmumu mājaslapās.
Informāciju par akciju pēdējās sesijas cenām nākamajā dienā publicē arī laikraksti Dienas Bizness, Biznes&Baltija.
Biržas sagatavotais 4 minūšu īsais videosižets jums noerēs, lai ātri apgūtu biržas mājaslapu un atrastu nepieciešamo informāciju.
Man jau ir konts bankā. Kāpēc man vēl vajadzīgs vērtspapīru konts?(atgriezties sākumā)
Vērtspapīru konts ir konts bankā vai brokeru sabiedrībā, kurā tiek glabāti vienīgi Jūsu vērtspapīri. Savukārt norēķini par noslēgtajiem vērtspapīru darījumiem tiek veikti naudas kontā. Atverot vērtspapīru kontu, Jūs varat pirkt vai pārdot sev piederošos vērtspapīrus, pārskaitīt vai saņemt tos no citām personām. Vērtspapīru konts nepieciešams arī uzņēmuma privatizācijā iegūto akciju dereģistrācijai jeb saņemšanai, pirms tos pārdot.
Jā. Lai pirktu vai pārdotu akcijas, Jūs varat izvēlēties sev ērtāko tirdzniecības rīkojumu došanas veidu. To, protams, var izdarīt izmantojot internetu.
Internets nodrošina iespēju klientam pašam nepastarpināti strādāt finanšu tirgū un ievadīt savus uzdevumus, izmantojot gan banku un brokeru sabiedrību izveidotās tirdzniecības platformas, gan arī caur NASDAQ OMX Riga piedāvāto e-Brokera sistēmu.
Savas vērtspapīru tirdzniecības platformas investoriem piedāvā: Swedbank, LHV, Citadele banka. Savukārt e-Brokera pakalpojumu šobrīd piedāvā četras Latvijas komercbankas – Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Krājbanka, Citadele banka un SEB banka. Izmantojot e-Brokeri, ar interneta starpniecību klientam iespējams tiešsaistes režīmā pieslēgties biržas tirdzniecības sistēmai un ievadīt sistēmā savus vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas uzdevumus. Vairāk informācijas par e-Brokeri var atrast šeit.
Jūs varat arī noslēgt līgumu ar banku paredzot, ka Jūs apkalpos brokeris, un Jūs ar viņu sazināsieties telefoniski.
Ja Jums nav sava brokera un Jūs neizmantojat elektroniskās tirdzniecības iespējas, tad pārdot vai iegādāties akcijas Jūs varat arī bankas filiālē, aizpildot speciālas formas veidlapu – rīkojumu. Šajā rīkojumā ir jānorāda: vērtspapīru skaits, veids (akcijas, obligācijas, u.c.), laika posms, kurā vērtspapīri jāpārdod vai jānopērk un, protams, cena.
Iesakām izlasīt biržas izdoto elektronisko grāmatu un bukletus par ieguldīšanu akcijās un izglītojošos bukletus, kas atrodas www.naudaslietas.lv sadaļā Palīgs.
Kā veidojas akciju cenas? Kāpēc tās ir tādas, nevis citādas?(atgriezties sākumā)
Akciju cenu biržā nosaka pircēju pieprasījums un pārdevēju piedāvājums, līdz ar to biržas cena ir cena, par kādu notiek darījumi. Tā ir tirgus cena! Arī Jūs varat piedalīties cenas veidošanas procesā, iesniedzot pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu par tādu cenu, kādu Jūs uzskatāt par vēlamu.
Jālasa uzņēmuma publicētie paziņojumi un finanšu pārskati, tie tiek publicēti biržas majāslapā. Ieteicams lasīt arī banku analītiķu sagatavos ziņojumus par konkrēto uzņēmumu. Ir bankas, kas saviem klientiem tos nodrošina, neprasot papildu maksu. Jebkura Baltijas biržās kotētā uzņēmuma publicētās ziņas ir iespējams arī saņemt e-pastā. Par šo pakalpojumu nav jāmaksā. Parakstīties uz ziņu saņemšanu e-pastā var šeit šeit.
Uzņēmumam obligāti ir jāsniedz ceturkšņa pārskati 2 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, kā arī revidēts gada pārskats ne vēlāk kā 4 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Tāpat uzņēmumam regulāri ir jāsniedz informācija par būtiskiem notikumiem un noslēgtajiem darījumiem, sasauktajām akcionāru sapulcēm, to pieņemtajiem lēmumiem u.c. nozīmīgu informāciju, kas var ietekmēt uzņēmuma akciju cenu un ir būtiska uzņēmuma darbībai.
Ieguldīt akcijās var arī nelielu summu. Ieteicamā summa iesācējiem būtu 50-100 - 150 lati. Tā rīkojas daudzi. Ar šādu summu jūs iegūsiet īstu pieredzi un sapratīsiet, vai akcijas jums ir piemērotas, taču nepakļausiet riskam savus pārējos uzkrājumus. Atcerieties, ka par katru darījumu jāmaksā bankai neliela komsijas maksa (uz darījumiem līdz 500 latiem tā parasti ir fiksēta - apm. 2 Ls), tāpēc, ja ieguldāt ar mērķi gūt peļņu, nevis vienkārši iegūt pieredzi, ieguldāmajai summai būtu jābūt pietiekami lielai, lai gūtais peļņas pieeaugums pārsniegtu komisijas maksas. 50-100 latu ieguldījums viena uzņēuma akcijās būtu ieteicamais minimums. Racionāli raugoties, jo jo lielāku summu jūs ieguldīsiet, jo mazāka daļa no peļņas aizies komisijas maksās, taču arī uzņemtais risks būs lielāks.
Kā es varu veikt akciju pārreģistrāciju uz citas personas vārdu?(atgriezties sākumā)
Ja akcijas glabājas vērtspapīru kontā, tad akciju īpašniekam bankā vai brokeru sabiedrībā, kurā ir atvērts vērtspapīru konts, nepieciešams iesniegt pārveduma uzdevumu. Savukārt akciju saņēmējam akciju pārvedums ir jāapstiprina, par to informējot banku vai brokeru sabiedrību, kurā akciju saņēmējam ir atvērts vērtspapīru konts.
Lai akciju īpašnieks varētu piedalīties akcionāru sapulcē, ieraksta datumā viņa īpašumā ir jābūt uzņēmuma akcijām. Ieraksta datums ir datums sešas darba dienas pirms akcionāru sapulces, un tajā tiek fiksēti uzņēmuma akcionāri, kā arī tiem piederošais akciju skaits dalībai attiecīgajā akcionāru sapulcē.
Akcionāru sapulcēs tiek pieņemti būtiskie lēmumi par uzņēmuma darbību, tai skaitā par dividenžu izmaksu (Vai dividendes tiks maksātas? Cik lielas būs dividendes? Kad notiks aprēķins? Kad notiks dividenžu izmaksa?) Akcionāru sapulcēs pieņemtos lēmumus var uzzināt uzņēmumā, biržas NASDAQ OMX Riga mājas lapā pie uzņēmumu paziņojumiem, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sistēmā www.oricgs.lv.
Vismaz vienreiz gadā, kad kārtējās akcionāru sapulces ietvaros ir jāapstiprina uzņēmuma gada pārskats un jāpieņem lēmums par iepriekšējā gada peļņas izlietošanu. Ja nepieciešams, uzņēmums var sasaukt arī ārkārtas akcionāru sapulces vairākas reizes gadā.
Dividendes ir uzņēmuma (akciju sabiedrības) tīrās peļņas daļas, kuras saņem akcionārs. Ja akcijas netiek pārdotas, tad dividendes ir vienīgais reālais ienākums no akcijām.
Ja persona par sertifikātiem ir ieguvusi kāda uzņēmuma akcijas, bet neko ar tām nav darījusi un tās joprojām nav dereģistrētas, tad dividendes, kas ir maksātas par šīm akcijām, glabājas Latvijas Centrālajā depozitārijā, un tās varēs saņemt tikai tad, kad tiks atvērts vērtspapīru konts bankā vai brokeru sabiedrībā un veikta akciju dereģistrācija.
Ja persona ir atvērusi vērtspapīru kontu bankā vai brokeru sabiedrībā un veikusi akciju dereģistrāciju, tad dividendes naudas kontā tiks ieskaitītas automātiski.
Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD) dividendes par dereģistrētajām akcijām pārskaita vienu reizi nedēļā – katru pirmdienu.
Informācija gan par izmaksātajām, gan par plānotajām dividendēm ir atrodama NASDAQ OMX Riga mājas lapā šeit.
Kas ietekmē to, vai uzņēmums izmaksās vai neizmaksās dividendes?(atgriezties sākumā)
Lēmumu par dividenžu izmaksu pieņem uzņēmuma akcionāri, saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju un ņemot vērā uzņēmuma iepriekšējā gadā gūto peļņu. Ja dividendes netiek izmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek atstāta nesadalīta un tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai vai iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.
Saskaņā ar likumdošanu, pastāv divu veidu akciju atpirkšanas piedāvājumi:
o Obligātā akciju atpirkšana
o Galīgā akciju atpirkšana
Uzņēmuma akciju vairākuma īpašnieks var izteikt akciju mazākuma īpašniekiem akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tiek sagatavots akciju atpirkšanas prospekts, ko apstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Informācija par akciju atpirkšanas piedāvājuma izsludināšanu obligāti ir jāpublicē arī Latvijas Vēstnesī.
Ja kāds akcionārs ir ieguvis 50 % un vairāk akciju, tam ir pienākums izteikt mazākuma akcionāriem obligāto atpirkšanas piedāvājumu.
Ja mazākuma akcionāram interesē vairākuma akcionāru sagatavotais obligātais atpirkšanas piedāvājums un viņš izlemj pārdot savas akcijas, tad viņam jādodas uz banku un jāpiesakās uz šo piedāvājumu.
Lai varētu pieteikties atpirkšanas piedāvājumam, akcijas no Sākotnējā reģistra pirms tam ir nepieciešams dereģistrēt.
Ja kāds akcionārs ir ieguvis 95 % un vairāk akciju, tad tam ir tiesības izteikt mazākuma akcionāriem galīgo atpirkšanas piedāvājumu.
Šajā gadījumā persona, kas ir mazākuma akcionārs, nevar izvēlēties – grib vai negrib pārdot savā īpašumā esošās uzņēmuma akcijas. Akcijas no mazākuma akcionāru bankas vērtspapīru kontiem automātiski tiek pārskaitītas lielajam akcionāram un pretī katrs mazākuma akcionārs saņem naudu savā bankas naudas kontā, kas piesaistīts attiecīgajam vērtspapīru kontam.
Ja akcijas ir Sākotnējā reģistrā, tad akcionāram šo akciju vietā automātiski tiek piešķirtas „tiesības uz naudu”. Lai īpašnieks saņemtu šo naudu, jāiet uz banku un jāveic tāds pats dereģistrācijas process, tikai šoreiz „tiesībām uz naudu”.
Ko man darīt, ja kāds akcionārs ir izteicis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu?(atgriezties sākumā)
Jums pašam ir jāizlemj, vai piedāvātā cena Jūs apmierina un vai esat gatavs pārdot savas akcijas par šo cenu.
Ir izteikts galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums. Vai es varu savas akcijas paturēt?(atgriezties sākumā)
Nē. Šo situāciju regulē likums un Jūsu akcijas pāries tās personas rīcībā, kas būs izteikusi galīgo atpirkšanas piedāvājumu. Jūs par savām akcijām saņemsiet naudu. Akcijas atpirkšanas cenu apstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Visa informācija par atpirkšanas piedāvājumu ir atrodama akciju vairākuma īpašnieka sagatavotajā un izsludinātajā atpirkšanas prospektā.
Mantotas tiek pilnīgi visas akcijas - gan tās, kas glabājušās īpašnieka vērtspapīru kontā, gan tās akcijas, kas glabājušās Sākotnējā reģistrā.
Akcijas, kas glabājas Sākotnējā reģistrā, manto sekojošas procedūras kārtībā:
Lai noskaidrotu, vai Sākotnējā reģistrā atrodas akcijas, kas piederējušas mirušajam, notārs vai tiesu izpildītājs, kas kārto konkrēto mantojuma lietu, sūta rakstisku pieprasījumu uz Latvijas Centrālo depozitāriju.
Latvijas Centrālais depozitārijs uz saņemto pieprasījumu sagatavo un nosūta rakstisku atbildi – izziņu no Sākotnējā reģistra.
Persona - mantinieks dodas uz banku, atver vērtspapīru kontu un uz mantojuma apliecības pamata dereģistrē mantojumā saņemtās akcijas – tā tiek ieskaitītas mantotāja vērtspapīru kontā (uz LCD vairs nav jānāk).
Esmu savulaik iegādājies akcijas par privatizācijas sertifikātiem. Kur viņas ir? Ko man tagad darīt?(atgriezties sākumā)
Ja persona zina, ka tai pieder akcijas, bet kopš iegādes brīža ar tām nekas nav darīts un tās nav pārvestas uz vērtspapīru kontu bankā vai brokeru sabiedrībā, tad tās joprojām glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnējā reģistrā. Šajā gadījumā īpašnieks var uzreiz uzsākt dereģistrācijas procedūru - doties uz banku vai brokeru sabiedrību, atvērt vērtspapīru kontu un iesniegt dereģistrācijas uzdevumu. Akcijas tiks ieskaitītas kontā un īpašnieks varēs ar tām brīvi rīkoties.
Ja īpašnieks vēlas iepriekš noskaidrot informāciju par sev piederošajām akcijām, tam ar personu apliecinošu dokumentu jādodas uz LCD , kur būs iespējams uzzināt, kādas un cik akcijas viņam pieder un vai par šīm akcijām ir uzkrājušās dividendes. Ja īpašnieks arī turpmāk nevēlas ar savām akcijām neko darīt, tad viņam uz LCD nav jānāk.
Iespējams, ka personai ir saglabājusies „Latvijas Krājbankas” vai „Latvijas Hipotēku un zemes bankas” deviņdesmitajos gados izsniegtā „Izziņa par apmaksātajām akcijām” („zaļā lapa”). Šī izziņa ir informatīva rakstura dokuments, kas apliecina akciju iegādi privatizācijas procesā, nevis īpašuma tiesību apliecinājums.
Akcionāru Sākotnējais reģistrs ir to personu saraksts, kuri iegādājušies akcijas par privatizācijas sertifikātiem, bet nav šīs akcijas pārskaitījuši uz savu vērtspapīru kontu bankā vai brokeru sabiedrībā. Sākotnējo reģistru uztur Latvijas Centrālais depozitārijs.
Vērtspapīru īpašnieki Sākotnējā reģistrā tiek iekļauti divos gadījumos:
Lai piedalītos uzņēmumu privatizācijā par sertifikātiem, investoram nav jāatver vērtspapīru konts. Līdz ar to, iegūstot akcijas, šīs personas īpašuma tiesības uzreiz nevar būt reģistrētas vērtspapīru kontā pie kontu turētāja. Tāpēc šīs akcijas tiek ieskaitītas tā saucamajā Sākotnējā akcionāru reģistrā.
Ja publiskā apgrozībā tiek laistas slēgtas vērtspapīru emisijas, veidojas Sākotnējais akcionāru reģistrs, kurā ir uzskaitīti visi vērtspapīru īpašnieki publiskās apgrozības sākuma brīdī.
Vērtspapīri un dividendes glabājas Sākotnējā reģistrā līdz brīdim, kad vērtspapīru īpašnieks veic to dereģistrāciju. Akcijas, kas atrodas Sākotnējā reģistrā vienīgi pēc dereģistrācijas varēs pārdot, uzdāvināt, ieķīlāt un saņemt par tām uzkrātās dividendes. Vienīgā rīcība, kas ir atļauta personām, kuras nav atvērušas vērtspapīru kontu un veikušas dereģistrāciju, ir piedalīšanās akcionāru sapulcēs. Šajā gadījumā īpašniekam akcijas nav speciāli jābloķē, jo tas notiek automātiski.
Sākotnējā reģistra pastāvēšanas termiņš nav noteikts. Tas pastāvēs tik ilgi, kamēr vien būs akcijas, kas nav dereģistrētas. Līdz ar to akciju glabāšanas termiņš Sākotnējā reģistrā ir neierobežots.
Kā es varu pārdot savas akcijas, kas glabājas sākotnējā reģistrā?(atgriezties sākumā)
Lai akciju īpašnieks varētu brīvi rīkoties ar sev piederošajiem vērtspapīriem: pārdot, ieķīlāt, dāvināt, kā arī saņemt dividendes, īpašniekam ir jāveic vērtspapīru dereģistrācija.
Dereģistrācija ir vērtspapīru pārskaitīšana pēc to īpašnieka rīkojuma no Sākotnējā reģistra uz īpašnieka vērtspapīru kontu pie kontu turētāja (bankā vai brokeru sabiedrībā).
Dereģistrācijas process:
o Akciju īpašniekam bankā vai brokeru sabiedrībā ir jāatver vērtspapīru konts un jāiesniedz dereģistrācijas uzdevums. Īpašniekam jāzina – kāda uzņēmuma akcijas viņam pieder. Akciju skaitu zināt nav obligāti, jo īpašnieks nevar dereģistrēt daļu no sev piederošajiem viena atvietojuma kopuma vērtspapīriem, bet tikai visus vienlaicīgi.
o Pēc vērtspapīru īpašnieka pieprasījuma banka vai brokeru sabiedrība, kas šai personai ir atvērusi vērtspapīru kontu, nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam dereģistrācijas pieprasījumu - t.i., pieprasījumu pārskaitīt vērtspapīrus no Sākotnējā reģistra uz vērtspapīru kontu bankā vai brokeru sabiedrībā.
o Pēc dereģistrācijas pieprasījuma saņemšanas, LCD pārskaita akcijas uz banku vai brokeru sabiedrību. Nākamās nedēļas pirmdienā LCD pārskaita bankai vai brokeru sabiedrībai arī uzkrātās dividendes, kuras tiek ieskaitītas akciju īpašnieka naudas kontā.
Vērtspapīru īpašniekam ir iespējams sev piederošās akcijas dereģistrēt uz citas personas vērtspapīru kontu. Tādā gadījumā vērtspapīru īpašniekam dereģistrācijas rīkojumā ir jānorāda tā persona, uz kuras vērtspapīru kontu vērtspapīri jāpārskaita. Saņēmējai personai jādod savs akcepts bankā.
Vai es varu uzzināt par manu radinieku akcijām, kuras uz viņu vārda glabājas Sākotnējā reģistrā?(atgriezties sākumā)
Informāciju no Sākotnējā reģistra par personai piederošajām akcijām var saņemt tikai persona par sevi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai tās pilnvarots pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un notariāli apstiprinātu pilnvaru.
Akciju pārskaitīšanu no Sākotnējā reģistra uz vērtspapīru kontu, vērtspapīru un naudas kontu atvēršanu, akciju uzglabāšanu, kā arī citas darbības veic bankas un brokeru sabiedrības, un tie ir maksas pakalpojumi, kuru izcenojumus nosaka konkrētā banka vai brokeru sabiedrība.
Vai es varu dereģistrētās akcijas pārskaitīt atpakaļ uz Sākotnējo reģistru?(atgriezties sākumā)
Nē, akciju dereģistrācija no Sākotnējā reģistra ir neatgriezeniska.
Ko darīt ja uzņēmums, kura akcijas man pieder, tiek likvidēts?(atgriezties sākumā)
Uzņēmuma likvidācijas gadījumā tā akcijas tiek dzēstas, t.sk., arī no Latvijas Centrālā depozitārija uzturētā Sākotnējā reģistra. Tādēļ vispirms ir jāsaprot iespējamās situācijas, kādās var nonākt uzņēmumi - akciju sabiedrības. Maksātnespēja ir process, kas var noslēgties ar uzņēmuma normālas darbības atjaunošanu vai tā bankrotu. Iespējamas arī situācijas, kad uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu likvidēt uzņēmumu.
Bankrota un likvidācijas gadījumos, tiek pārdota uzņēmuma manta. Par šādi iegūto naudu uzņēmums vispirms nokārto savas saistības ar kreditoriem un citām likumā noteiktajām personām. Uzņēmuma akcionāriem ir „pēdējā roka” uz līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot uzņēmuma mantu. Pēc uzņēmuma saistību nokārtošanas ar kreditoriem, ir divi scenāriji:
vairs nepaliek pāri nauda, kuru sadalīt uzņēmuma akcionāriem;
paliek pāri nauda, kas tiek sadalīta uzņēmuma akcionāriem proporcionāli tiem piederošo akciju skaitam.
Ja uzņēmums sadala pāri palikušos līdzekļus akcionāriem - akcionāriem tiek piešķirtas t.s. likvidācijas kvotas jeb kompensācija par uzņēmuma likvidāciju. Uzņēmuma akcijas uzņēmuma likvidācijas gadījumā tiek dzēstas – tās vairs neeksistē.
Lai persona, kuras akcijas ir bijušas reģistrētas Sākotnējā reģistrā, saņemtu uzkrātās dividendes vai pienākošos likvidācijas kompensāciju (ja tāda ir bijusi) par likvidēta uzņēmuma akcijām, personai jādodas uz banku un jālūdz veikt tiesību uz dividendēm vai citu Sākotnējā reģistrētā uzkrāto naudas summu dereģistrāciju un naudas izmaksu, norādot, kāda likvidētā uzņēmuma akcijas ir bijušas personas īpašumā.
