Jūlijs beidzās tik strauji un augusts sākās tik pēkšņi, ka es nepaguvu neko uzrakstīt ne par plusu izvikšanu akciju tirgū jūlija pēdējās dienās, ne par augusta pirmo dienu stresu, kuram sekot līdzi bija jo grūtāk tikko dodoties atvaļinājumā ar visiem no tā izrietošajiem sagaidāmajiem tēriņiem (ar aktīvu vērtības paātrinātu krišanu fonā).
Starp citu, ja kādreiz caur Vāciju braucat uz Austriju, iesaku maršrutu Audi muzejs Ingolštatē (cenu varianti no 5€ personai), BMW muzejs Minhenē (ģimenes biļete 29€) un Red Bull Hangar 7 Zalcburgā (ieeja bez maksas). Trase zemāk bildē. Tur ir arī daudz ko citu redzēt!
Par tirgu
Tirgus dalībnieki ir kļuvuši ļoti nervozi. Procentu likmju došanās zemākos līmeņos ir ļoti bremzēta un pie katriem vājākiem, nekā gaidīts, ekonomikas datiem tiek apšaubīta centrālo banku spēja adekvāti novērtēt ekonomikas veselības stāvokli. Jūlījam akciju tirgū jau draudēja mīnusi, kad situāciju pēdējā nedēļā “glāba” ASV FRS vadītājs atgriežot dienas kārtībā potenciālo procentu likmju pazemināšanas tēmu (pirksti sakrustoti septembrī).
Cik tuvu mēs bijām pie mīnusiem jūlijā, ļoti uzskatāmi redzam zemāk pievienotajā bildē. Tur arī ļoti uzskatāmi redzam augusta pirmās nedēļas bedri. Lūk kas notiek, kad tirgus satrakojas vāju ekonomikas datu (šoreiz no ASV darba tirgus) rezultātā. Daudzi nav aizmirsuši šo: Bernanke Sees No Recession, but Big Challenge (February 27, 2008). Redzot Federal Reserve Board vilcināšanos ar procentu likmju pazemināšanu un ieraugot vājākus ekonomikas datus iestājas tāds kā Déjà vu. Bet šoreiz tā nebūs, cerams. Tiem, kuri augusta pirmajās dienās muka no tirgus prom, skatoties uz cenām tagad, varētu nākties arī notraust kādu asaru.
Šis gads, neskatoties uz jūlija un augusta peripētijām, joprojām uzrāda lieliskus rezultātus. Līderos ir ASV tirgus, bet šobrīd S& P500 (+19%) daudz neatpaliek no Nasdaq (+19.9%). Visinteresantāk izsktatās Japānas Nikkei indeksa uzvedība. Augusts bija tik traks, ka indekss, skatoties pret gada sākuma līmeni, paguva paviesoties negatīvā teritorijā un tad visus zaudējumus ar uzviju atguva. Man kā investoram no eiro zonas, papildus vēl priecē Japānas jenas veselības uzlabošanās (jau rakstīju otrā ceturkšņa apskatā par Mitsubishi un Square Enix iegādi). Pat izolētā veidā skatoties uz augustu (bilde labā pusē), augusta sākuma stress beidzās ar lieliskiem rezultātiem. Vai jūs ķērāt krītošo nazi augusta sākumā?
Apskatoties izolēti uz S&P 500 indeksa mēnešu rezultātiem, bilde ir pasakaini laba. Ja jūlija plusi atpalika no vidējiem rādītājiem, tad pretēji vēsturē vidēji pieredzētajam nīkulīgajam augustam, mēs saņēmām +2.3%, kas krietni apsteidz visus vēstures vidējos sasniegumus. 4 pozitīvi mēneši pēc kārtas! Tagad bail par septembri… Piesprādzējamies un aiziet uz priekšu.
Pāris vārdu par valūtām. Ja eiro un dolāra attiecības kopš gada sākuma nav būtiski mainījušās (neitrāla ziņa eiro zonas investoram ASV), tad eiro cenas pazemināšanās pret mārciņu investoram no eiro zonas dod extra piedevu peļņai britu akciju tirgū. Visinteresantāk izskatās Japānas jenas uzvedība, jo, eiro cenai uzkāpjot 170 jenu atzīmes tuvumā, jeb kopš gada sākuma pakāpjoties par vairāk nekā 10%, vismaz man (un pieļauju daudziem citiem investoriem) pieauga apetīte skatīties uz šo tirgu, pat neskatoties uz Japānas akciju indeksa rekordiem. Kā jau redzam zemāk grafikā, svarīgs ir laiks. Ja kopš gada sākuma eiro cena joprojām ir augšā par gandrīz 4%, tad īsākā laika periodā, investējot Japānas tirgū pie eiro cenas virs 160 jenām pavasarī/vasarā, ir plusiņi no valūtas kursa izmaiņām. Pagaidām sīkums, bet patīkami.
Google Finance neļauj salīdzināt vairāk par 5 investīcijām, tādēļ no lieliskā septītnieka es izvēlējos salīdzināt šī gada uzvedību labākajam pieciniekam. Ārā izkrita Microsoft ar YTD +12.5% un vienīgais no maģiskajiem mīnusos iekļuvušais, Tesla ar -13.8%. Septembra pirmā tirdzniecības diena ASV jau atkal zvana trauksmes zvanus virs Nvidia galvas un akcijas cena 3. septembrī nogāzās par 9.5%. Tas gan pagaidām nemaina faktu, ka rezultāts kopš gada sākuma ir satriecoši labs. Tie 9.5% nāk nost no līdz augusta beigām uzrādītājiem +147%. Kopumā tehnoloģijas joprojām rullē, bet kaut kāds pagurums ir jūtams. Jāskatās ko pasniegs ASV ekonomikas dati un ASV FRS septembra sapulces komentāri par ekonomikas veselību.
Par naudu iedzīvotāju kontos Latvijā
Kamēr Latvijas valdība, brīžiem ar īstermiņa skatījumu, mēģina sagrabināt budžetā iztrūkstošo naudu, Latvijas iedzīvotāju banku kontos situācija turpina uzlaboties. Vasarā parasti nauda tērējas ātrāk, nekā ienāk kontā, bet šogad jūlijā kontu atlikumi ir par 0,1% lielāki nekā jūnijā. Redzēs, ko pasniegs augusts.
Nu jau arī gada griezumā vērojami būtiski kontu atlikumu pieaugumi. Uzņēmumiem šīs izmaiņas vienmēr bijušas svārstīgākas, bet mājsaimniecības uzrāda stabilu atgriešanos 2016. – 2020. gada tendenču virzienā.
Tā kā inflācija saglabājas (pagaidām) zemā līmenī, tad gada laikā ir uzlabojusies arī kontos esošās naudas “pirktspēja”.
Mīti par pensijai atvēlētās naudas pelnītspēju
2021. gadā sacerējumā “Putekļi un nauda” centos, kā nu māku, aprakstīt pensiju sistēmu Latvijā. Pēdējās nedēļās ir dzirdētas tādas pērles par šo tēmu, ka gandrīz ausis vīst vai asaras birst (kā nu kuram). Atcerējos savu rakstu tādēļ, ka biju izveidojis excdel failu, kurā rēķināju pensiju ciparu piemērus balstoties uz Latvijas vidējās algas datiem un mana P2L gada ienesīguma cipariem, kuri ir aptuveni, jo iemaksas tiek veikas 12 reizes gadā un katras iemakas ienesīgumu grūti aprēķināt. Bet ja gada sākumā ir konkrēts P2L kapitāls, tad ienesīgumu rēķinu kā: gada beigu rezultāts mīnus gada sākuma cipars, mīnus gada laikā veiktās iemaksas no algas dalot šo visu rezultātu ar gada sākuma ciparu – ļoti vienkāršoti.
P1L nav ienesīgāks par P2L, jo tie nav salīdzināmi lielumi!
Zemāk tabulas bildē 6 kolonnā redzamā indeksācija ir mākslīgi noteikts cipars, to katru gadu pārskata (nesaistīti ar finanšu tirgus notikumiem) un to var mainīt administratīvi. Tam nav nekāda sakara ar ienesīgumu. Ja dikti saņemas, var arī visu P1L kapitālu pareizināt ar 10? Vai tas nozīmēs, ka P1L ienesīgums uzlabojas? Bet, vai pēc X gadiem nodokļos ieņēmumi būs tik lieli, lai izmaksātu šo, uz papīra pareizināto, skaitli? Starp citu, kā redzam, no 1996. gada līdz 1998. gada iemaksu reizināšanas koeficients jau ir virs 9. Protams, tad bija ļoti zemas algas un ļoti mazas iemaksas pensiju kapitālā, kā arī pa gadiem daudz ko noēda inflācija, starp citu ar kuru šie koeficienti nekādi nekorelē.
P1L lielākais risks ir nodokļu ieņēmumi nākotnē – jo lielāku ciparu uz papīra zīmējam, jo vairāk nākotnē valstij jāsaņem nodokļu maksājumos lai uzzīmēto reāli izmaksātu pensijās (bet iedzīvotāju skaits sarūk!).
P2L rezultāti arī nav ideāli, bet tiem ir vērtspapīru “segums”.
Šī seguma vērtība arī nemitīgi mainās. 12 kolonna rāda mana P2L aptuveno gada ienesīgumu procentos, to piemērojot vidējai algai Latvijā (par manis izvēlētajiem pensiju plāniem jāskatās iepriekš pieminētājā rakstā, bet pēc Covid laikiem tas ir 100% aktīvais plāns). Aktīvam plānam svārstības ne pa jokam. Vēsturei it kā nevar uzticēties (jo nākotnē viss būšot savādāk), bet vēstures dati rāda, ka ilgtermiņā pasaule ir attīstījusies un līdz ar šo attīstību augusi arī uzņēmumu vērtība un attiecīgi vidēji augušas akciju cenas (jeb akciju indeksi, jo atsevišķi uzņēmumi mēdz arī bankrotēt).
P2L lielākais risks, pirmkārt, ir muļķiga politiķu rīcība (Igaunijas agresīvais piemērs, vai mūsu “viltīgie” mēģinājumi samazināt iemaksas), otrkārt, potenciālās krīzes tirgū, kuru rezultātā var samazināties vērtspapīru cenas un tad mēs saņemsim to vērtību, kāda tajā laikā būs P2L vērtspapīru segumam. Vērtspapīru tirgus ir globāls un to mēs nevaram ietekmēt.
Es gribu lai P2L aiziet lielāks procents (vismaz 8% kā 2008. gadā), jo man vairāk ir bail no nākotnes nodokļu maksātāju skaita samazināšanās un nodokļu politikas (sloga palielināšanas) izmaiņām, nekā no krīzēm vērtspapīru tirgū (pēdējo 50 gadu laikā ASV S&P 500 indeksam 7 reizes vērtība kritusi par vairāk nekā 20%, bet agrāk vai vēlāk visi šie zaudējumi ar uzviju tikuši atgūti).
Un tad es uztaisīju tabuliņu labajā bildes pusītē ar starpību, kuru P2L zaudēja, kad iemaksas P2L samazināja no 8%. Ja jūs saņemat vidējo algu Latvijā, jūsu P2L kopš 2009. gada ir “apdalīts” par nedaudz vairāk nekā 5 tūkstošiem eiro plus potenciālā peļņa (manā piemērā viss kopā sanāk 5350 eiro)! To naudu esam jau apēduši un atņēmuši nākotnes uzkrājumiem.
Ar šo es saku: “Rokas nost no P2L!”
Jāpaaugstina iemaksas P2L līdz agrāk sasniegtajiem 8%, vai vēl labāk, līdz pat sākotnēji solītajiem 10-12%. Kur ņemt naudu šodienas vajadzībām? Nevajag to notrallināt lidmašīnu īres uzņēmumos, čarterreisos, mega dzelzceļa atavismos (virpulis krastmalā, lāpstas sadurtas visur kur, vēl nezinot kādam maršrutam tieši būs nauda), jārevidē valsts sektora izdevumi… Kā jau gadiem solīts, varbūt beidzot var attīstīt kapitāla tirgu, laižot biržā labas reputācijas valsts uzņēmu daļas no kā valsts var iegūt naudu IPO rezultātā un vēlāk dividenžu veidā.
Dažas atziņas no personīgajiem investēšanas piedzīvojumiem
Noslēgumā izklaidei. Atgādinu par diviem pretrunīgiem investēšanas principiem: “Ja mēneša beigās kontā palikusi pāri nauda, tad tu nepietiekoši investē” un “Vienmēr jātur naudas rezerve gaidot cenu kritumu lētākiem pirkumiem”. Abus padomus vienlaicīgi ievērot nav iespējams, bet ir iespējams dažreiz izmantot vienu, bet citreiz otru (izdevies ļoti reti).
Es pieturos pie pirmā padoma un tas rada gan problēmas, gan disciplinē, jeb liek pārskatīt investīciju portfeļa kvalitāti brīžos, kad vajag naudu. Ja viens no “hobijiem” ir ceļošana kopā ar ģimeni ar auto, tad pienāk tāds brīdis, kad jādomā par pasākuma finansiālo plānu. Tas man šovasar jūlija sākumā lika atteikties no dažām investīcijām. Pirmo reizi atbrīvojos no daļas indeksu ETF portfeļa un atteicos no AI fonda (man vēl joprojām ir dažas akcijas pa šo tēmu un vienmēr esmu teicis, ka “kokteiļi” man ne visai patīk). Skatoties uz indeksu un akciju cenu grafikiem, prieks kur tu rodies par šādu lēmumu, bet nē, es neesmu gaišreģis, pārdošanai bija citi iemesli nevis cenu korekcijas gaidas.
Un tad uzskatāmi bija redzamas otra investīciju padoma priekšrocības – augusta pirmo dienu cenu kritums. Tas bija īstais laiks papildināt savus akciju krājumus, bet kā jau rakstīju, bija citas prioritātes. To, ko par notikumiem tirgū es domāju 7. augustā var redzēt ekrāna kopijā no Delfi:
Man patīk azarts, bet šoreiz munīcijas daudz nebija un mēs ar dēlu tikai sagrabinājām šo to zemu izmaksu investīciju fondu krājumu papildināšanai – es indeksu ETF, viņš AI un ziemeļvalstu uzņēmumu fondos. Abi par savu izvēli esam priecīgi. Ļoti gribētos atpirkt jūlijā pārdoto (cenas ir zemākas), bet ir jāpakrāj. Rudenī iespējamas cenu turbulences, jo priekšā ir European Central Bank sapulce (12. septembris), ASV FRS sapulce (17/18 septembris) un pāri visam ASV prezidenta vēlēšanas 5. novembrī. Lai jums lieliski investīciju rezultāti un laba veselība!
PS Kļūdas kaut kad izlabošu, datoram beidzās baterija 🙁
Saistību atruna
Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš gandrīz trīs desmitgades strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu.
Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju. Ja šķiet noderīgi, “Like” ir forši, bet “Share” vairāk silda ❤️.
Autors: Andris Lāriņš
