Šoreiz par globālu tēmu, bet pieskarsimies arī Baltijai.

Kas ir Oil Fund? Lai negatavotu jaunu wikipēdia rakstu, tad ielikšu saiti uz uzticamo Wikipedia:
https://en.wikipedia.org/wiki/Government_Pension_Fund_of_Norway

Īsumā skaitļos: Uz 2020. gadu fonda vērtība bija  USD 1.3 triljonu, no kuriem ieguldījumi akcijām sastādīja 72.8%,
jeb USD 0.9 triljoni, kas tika ieguldīti 69 valstu 9123 uzņēmumos. Kā Tev patīk tāda diversifikācija?

Avots: nbim.no

Šis nav tipisks pensiju plāns, jo iemaksas tajā netiek veiktas no darba ņēmēju iemaksām, bet gan no valsts ieņēmumiem no naftas sektora. Fonds izveidots 1990. gadā , bet uz 2020. gadu tam piederēja 1.4% no visu pasaules kotēto uzņēmumu vērtības. Viennozīmīgi šis ir mega Investors tirgū. Fonda mājaslapā ir pieejama informācija par visiem tās aktīviem: Akciju vērtspapīri, fiksēti ienākumi un nekustamie īpašumi, bet šoreiz akcents uz Akciju vērtspapīriem.

Šajā rakstā esmu apkopojis 5 atziņas, ko privātais investors (kā mēs) varam smelties no šī giganta.

1. Ilgtermiņa pieeja

Grafikā zemāk ir redzams kā kopējās iemaksas (tumši zilais) fondā ir pakapēniski augušas kopš 1998. gada līdz sasniedza pīķi (NOK 3.5 triljoni) 2015. gadā.
Savukārt, 2020. gadā kopējās iemaksas jau bija tikai NOK 2.9 triljonu. Fonda ilgtermiņa ieguldīšana ir novedusi līdz tam, ka 2020. gadā kopējās iemaksas (līdz 2020. gadam) sastāda vien 28% no portfeļa kopējās vērtības, kamēr Akciju ienesīgums sastāda 59%.
(Starpība no 100%ir valūtas kurss, kur NOK ir nokrities pret USD).
Citiem vārdiem, iedomājies, nelieli un regulāri ieguldījumi 20 gadu laikā (kas summējot ir 28 eiro) nu ir vērti 100 eur.

Avots: nbim.no

2. Gudra pārvaldība

Vel 1998. gadā Fondam bija ļauts ieguldīt akcijās tikai līdz 40%, bet kopš 2009. gada slieksni pacēla uz 60% un  2014. gadā uz 70%, bet šobrīd akcijas sastāda 72.8% no kopējās portfeļa vērtības. Šeit arī varētu iebilst, kāpēc tik ilgi nācās gaidīt līdz riska apetītes palielināšanai, bet šoreiz ne par kritiku. Tomēr, tas ir ļoti unikāls gadījums, ka tik stratēģisks solis ir izdzīvojis un laika gaitā nauda nav pēkšņi iztērēta kādiem tēriņiem, kas itkā būtu svarīgi šodien, nevis rīt.
Te būs svaigs video no UK parlamenta (neesmu UK politikas eksperts), bet viela pārdomām:

3. Kas lācītim vēderā

Iesaku apskatīt un Excelī safiltrot visas akcijas, kuras ir iegādājies Fonds. Esmu apkopojis top 5 akcijas pēc tirgus vērtības uz 2020. gada beigām Fonda portfelī. Bez lieliem pārsteigumiem un brīnumiem. Vislielākā pozīcija Fondam bija Apple akcijās (USD 21.6 miljardi), kam seko vēl 3 FAANG un tikai Nestle ir izdevies apsteigt Facebook. Zīmīgi, ka USD 21.6 miljardu vērtās Apple akcijas sastādīja vien 2.32% no akciju vērtspapīru kopējā portfeļa. Fondam piederēja 0.97% akciju, kā arī tāds pats skaits balsošanas %. Jāatzīmē, ka vairums akciju Fonda daļa ir līdz 1-3% un tikai 3 akcijas bija tādas, kurās Fondam ir vairāk nekā 10% daļa.

Avots: nbim.no

4. Baltija

Fonds iegulda arī Baltijā kotētos uzņēmumos. Uz 2020. gadu tādi bija 15 ieguldījumi, no kuriem 4 Rīgas biržā, bet pa 5 un 6 attiecīgi Igaunijā un Lietuvā. Interesanti būs redzēt 2021. gada apskatu un salīdzināt, vai būs kādas izmaiņas. Lielākā pozīcija Baltijā šim Fondam ir Ignitis grupe uzņēmumā -> $ 13.5m, bet Silvano Fashion Group uzņemumā Fonds ir 2.43%, kas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas uzņēmumiem. No Rīgas biržas jāizceļ ir Olainfarm uz 2020. gadu, bet pieļauju domu, ka uz 2021. gadu būs izmaiņas. Ņemot vērā Fonda profesionālo kapacitāti, tad domāju, ka mazajiem investoriem redzēt, ka Fonds ir izvēlējies tieši šos Baltijas uzņēmumus var palikt siltāk ap sirdi redzot, ka Fonds ir izvēlējies ieguldīt arī tādos Baltijas uzņēmumos kā Tu. Baltijas akciju Portfelis, par ko rakstu katru mēnesi ir ieguldījis praktiski tajos pašos uzņēmumos Baltijā, ar dažiem izņēmumiem. Manuprāt, Fonda interese par Baltijas tirgu tikai augs, jo uz 2020. gadu tā īpatsvars starp Fonda Akciju vērtspapīriem ir tikai 0.004% jeb ieguldīts USD 36.6m no USD 0.9 triljoniem, tātad pārveršot uz mums saprotamu valodu, tie būtu 0.39 eur uz 10 000eur portfeli.

Avots: nbim.no

5. Ievāc darba augļus

Fonds ir publicējs, ka 2022. gadā plāno izņemt ap 2.2% no aktīvu vērtības. Šāda ziņa man raisīja jautājumu, vai tam varētu būt ietekme uz globālām akciju cenām, jo Fonds taču ir lielākais tāda veida investors pasaulē. Domāju, ka nav jāceļ panika, jo Fonds ir jau izņēmis līdzekļus iepriekš (pirmā reize bija 2016. gadā), savukārt griesti ir 3% gadā. Tabulā zemāk redzam, ka kopš 1999. gada vidējā akciju atdeve bija 6.97%, bet pēdejo 15 gadu laikā 7.95% (t.i. pērkot pirms 2008. gada krīzes), bet bull market laikā atdeve pēdejo 10 un 5 gadu laikā bija 11% un 14%, tāpēc pat pieturoties pie vidējās atdeves 7% gadā, norvēģi var būt droši, ka Fonda vērtība gada beigās nesamazināsies dēļ tā, ka pāris demit miljardus dollāru viņi ieguldīs valsts infrastruktūrā, pensijās, utt.

Avots: nbim.no

Rezumē

Ceru, ka lasot rakstu parādījās vēlme vairāk papētīt šo Fondu un papildināt savas naudasprasmes zināšanas. Domāju, ka šis uzskatāmi parāda, ka sistemātiska un apdomīga ieguldīšana var nest augļus. Šis nav ieguldījums investēt kādās no akcijām, kas ir minēts tekstā vai Fonda sarakstā, bet kalpo kā priekšstats tam kā izskatās pasaules MEGA investora portfelis.

Autors: www.balticstock.lv