Vienā no iepriekšējiem rakstiem – Pārdošanas mērķu cenas noteikšana ASV tirgos apskatījām ideālu situāciju, kad akcija agrāk vai vēlāk, pateicoties tam fundamentālajam novērtējumam, kuru veicām sasniegs noteikto mērķa cenu un mēs varēsim pieņemt lēmumu vai pārdot to, vai arī veikt atkārtotu analīzi un turēt tālāk.
Tomēr reālā dzīve un pieredze rāda, ka tirgus nepavisam nav ideāls, un reāli akcijas ceļš līdz galamērķim var arī atšķirties no ideālā plāna.

Skaidrs, ka bedres un grumbas pa ceļam būs, un te sākas atvērtās pozīcijas viens no grūtākajiem posmiem – ienākošās informācijas vērtēšana. Vai ziņa, kas parādās ziņu lentē pie manas akcijas ir pietiekams iemesls pārdot? Vai šī fundamentālā izmaiņa (parasti pēc kvartāla atskaitēm) ir pietiekams iemesls lai fiksētu peļņu ātrāk par noteikto mērķi?
Noteikti veselais saprāts mums saka priekšā, ka šāds bezjēdzīgs “baltais troksnis” kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

… šie bezgalīgie upgreidi un downgreidi var tikt mierīgu prātu ignorēti. Vairāk par analītiķiem un to analīzi var izlasīt manā rakstā Analizējam analītiķus tepat naudaslietās.
Veselais saprāts uzreiz dod padomu, ka pārdot vajadzētu arī tad, ja redzam peļņas/apgrozījuma kritumu, vai pat zaudējumus. Dividenžu akciju stratēģijām tie var arī būt signāli par dividendes lieluma samazinājumu, vai vispār to izmaksu pārtraukšanu. Tas viss ir skaidrs un šos signālus ir diezgan viegli arī identificēt.
Tomēr problēma šeit ir faktā, ka ja peļņa vai apgrozījums krīt, un mēs to uzzinām no ziņām – daudzos gadījumos jau būs par vēlu, akcija nākamajā rītā atvērsies ar gapu uz leju, vai arī pirms tam jau būs kritusi kādu laiku. Līdz ar to, mūsu uzdevums kā akcijas turētājam ir mēģināt uzost nepatikšanās agrāk, nekā tās parādīsies oficiāli peļņas/apgrozījuma kvartāla atskaitēs, uz kurām tad 99 % no retail investoriem novēloti arī reaģē. Mēs taču neesam tie 99 % , vai ne naudaslietu lasītāj? Katrā ziņā mums ir visas iespējas tādiem nebūt.
Līdz ar to man gadu gaitā ir izstrādājies zināms indikatoru kopums, kurus saucu par sarkanajiem karogiem (red flags), kuri tad dod iespēju ātrāk par citiem sajust nepatikšanas, kas briest tajā vai citā akcijā, kas man uz doto brīdi ir pozīcijā. Saprotiet pareizi – katrs par sevi no šiem karogiem vēl nenozīmē melno zīmi, ko Džons Silvers Mr. Market izskatā jums iespiež rokā.

Tā tas noteikti nav, bet redzot jebkuru no šīm zīmēm, ir jākļūst uzmanīgiem, un ja akcijas tehniskais stāvoklis (supporti, rezistances, trends), kopējais tirgus stāvoklis, u.c. – dod papildus zīmes, var pieņemt lēmumu nofiksēt peļņu.

Apskatīsim šos 6 trauksmes signālus.

1.    CEO – Chief Executive Officer skandāli un nomaiņas.
Kompāniju izpilddirektori nekad nepamet savas vietas tāpat vien. Tam vienmēr ir kāds iemesls, un lielākoties, tas nav nekas labs. Jā, cilvēki iet pensijā, saņem labākus piedāvājumus, tas ir skaidrs. Tomēr uzmanīgi jāskatās, ja CEO pamet posteni pēkšņi, bez paskaidrojumiem. Ja šis trauksmes signāls sasaucas ar traukmes signālu Nr. 2, ko apskatīsim zemāk – tad noteikti pārdodam bez jebkādas nožēlas.

2.    Earnings restatements un late filings
Ja kompānija aizraujas ar t.s “accounting restatements” un iesniedz novēlotas atskaites, tas gandrīz noteikti nozīmē, ka tiek veiktas atskaišu izpušķošanas, kreatīvā grāmatvedība un vēl daudz nesmukas lietas, lai tikai noslēptu reālo situāciju.
Labi, bet kā mēs zinām, ka kaut kas tāds notiek? To varam darīt šādi:
–    Meklējam kompānijas pēdējās 2 – 3  gada atskaites (10-K).
–    Vēl labāk, uzreiz skatamies SEC filings, piemēram uz yahoo finance:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja nu gadījumā te nav nekā aizdomīga, ejam uz google, un mēginām atrast kompromātu meklējot savu kompāniju kopā ar atslēgvārdiem “accounting” “restatement”. Tā kā kompānijām šie resteitmenti jāiesniedz SEC-am, tad google, kurš kā zinām, atceras visu par visiem (arī to, ko jūs darījāt pagājušo vasaru, un arī tās bildes, ko jūs izdzēsāt no sava bloga, bet viņas vienalga palika google cache lapās).
Nu tā nav “just go and do” recepte, bet neko labāku šeit piedāvāt nevaru.

3.    Debt & Liabilities

Vislielākās kļūdas, ko es savā treidinga karjerā esmu pieļāvis, pēc tam analizējot šos darījumus, gandrīz vienmēr ir izrādījies, ka es esmu nenovērtējis saistības, bet “debt. Debt, Debt, Debt. Parādi, sauciet to kā gribat, bet parāds nav brālis, un ar ASV akcijām nav citādi. Jebkurš, kas savā karjerā ir pircis mašīnu līzīngā, vai dzīvokli, vai kaut vai putekļusūcēju – zin, ka piramidējoties šajos kredītos, pie noteikuma, ka jūs alga un ienākumi paliek tajā pašā līmenī, pietiek tikai vienu mēnesi nesaņemt algu, vai tikt force majoure situācijā, kad nedod dievs kāds saslimis, visa grāmatvedība un ģimenes finanses aiziet nāves spirālē uz leju, raujot visu sev līdz.

Ar kompānijām ir tāpat. Tām, lai cik tās nebūtu izcilas, tāpat kā ģimenēm gadās ne tikai slikti kvartāli, bet pat slikti gadi. Bet rēķinus IR jāmaksā, neskatoties ne uz ko. Jā, es atceros lasīju Donaldu Trampu, kurš teica, ka reizēm jūs sasniedzat tik milzīgus apmērus, kurus viņš raksturo kā “too big to fail” jeb, kad bankām ir izdevīgāk jums iedot vēl naudu, un nevis ļaut novelties pa spirāli uz leju, un tā pazaudēt visu, kas tika aizdots pirms tam bet…. Bet tā viņš stāstīja vēl pirms recesijas, nez vai tagad pēc Lehman Brothers u.c. bankrotiem šādas intervijas vēl redzēsim.
Ja jums slinkums analizēt dažādus koeficentus, kā Quick Ratio, Current Ratio (man to ir apmēram 7 – 8 excel modelī kuru izmantoju diendienā), ņemiet kaut vai to pašu Total Liabilities/Shareholders Equity.
Kā to izdarīt? Ja turpinam mocīt to pašu Rogers Communication: RCI, ko analizējām iepriekšējos rakstos, tad atveram svaigāko balance sheet:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Svarīgi ir nesajaukt TL/E ar D/E – Debt/Equity rādītājiem ko uzrāda daudzi finanšu portāli. D/E ratio uzrāda long term debt/equity attiecību. Bet Total Liabilities, kuru es apvilku augstāk, uzrāda VISAS saistības, parādus, visu – vai nu viņi ir nosaukti par “debt” atskaitēs vai ne.
Nu, šeit gribētos lai ir vismaz pa nullēm. Skaidrs, ka telekomunikāciju operatoru sektorā neatrast kompānijas ar TL/E virs 1, bet tomēr augstāk redzamā attiecība neko labu nesola. Šajā vietā, ja akciju vēl neesmu nopircis, es salīdzinu šo ar ROE, ROA un Operating Margin attiecībām. Ja kompānijas menedžmenta efektivitāte, kurus mēram ar ROE, ROA, un OE% pa gadiem aug, tad varbūt šos debtus var arī pieciest. Piemēram, RCI:

 

 

 

 

 

 

Jā, un tādas kompānijas ir, te skats uz TL/E rādītāju pavisam cits:

 

Šis ir Meridian Bioscience: VIVO Balance Sheet, un te “drošības spilvens” pavisam cits kā RCI.

4.    Accounts Receivables
Cik es esmu novērojis no paziņām, kas mēģina investēt ilgtermiņā ASV (un citos) tirgos (par treideriem un čartistiem, cita saruna… varbūt citā rakstā, tiem tas maz interesē) – gandrīz neviens neskatās Accounts Receivables sadaļu Balance Sheet-os. Un ļoti slikti ka neskatās, no šis, kopā ar signālu Nr.5 ko apskatīsim zemāk ir vispār viens no labākajiem “ziepju” priekšvēstnešiem ko vien var izlobīt no kompānijas fundametālās analīzes.

Un šeit, atšķirībā no TL/E, ko var analizēt (bet arī nav vēlams) “vakuumā” t.i – ņemot pēdējo, svaigāko vērtību, tad AR – Accounts Receivables, jāskatās salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, vai pat kvartāliem, tie jāsalīdzina ar tuvākajiem konkurentiem, un ar industrijas vidējiem rādītājiem. Daudz darba? Nu, bet es neapsolīju, ka rādītāji būs no sērijas “check them in 5 min during cofee break”. Nu, un vispār, kurš teica ka būs viegli šajā biznesā? Investīcijas ir smags, 99 % garlaicīgs darbs rakņājoties ar šiem parametriem, aizmirstiet par šādu sapni:

Neiznāks uzinstalēt “eye candy”, datorspēlei līdzīgu termināli, un sūcot kokteili, šķirot tikerus, spaidot BUY/SELL. Es zinu cilvēkus, kam iznāk, bet diemžēl (vai par laimi), viņiem aiz muguras 10+ gadi, dažādu tradinga metožu testi, līdz beigās viņi treido bāzējoties TIKAI uz t.s “gut feeling”, un viņu nervu sistēma ir novesta līdz ciniski aukstam, neko neredzošam, un nekam neticošam līmenim.
Bet tiem, kas to nevar – un ticiet man – holeriķi (kā es), kas savā karjerā ne vienu vien klaviatūru ir salauzuši, un melanholiķi to nevarēs. Līdz ar to, mums atliek rakties ar metodēm, kuras es piedāvāju savos rakstos naudaslietās, un arī tās strādā un pelna. Jā tām seko.
Labi, novirzījāmies no tēmas, cien. akadēmiski noskaņotais naudaslietu lasītājs jau droši vien rauc pieri – vai nu tu turies pie tēmas, vai raksti ūdeņainus rakstus ar filozofiskām atkāpēm. Tāpēc, skatamies tālāk Accounts Receivables.

Varbūt atkārtošos, un tas varētu būt skaidrs visiem, bet ir vērts atgādināt, ka kompānijas, parasti neprasa maksājumus pirms reālā sūtījuma, jeb preču nodošanas pircējam, bet gan nosaka maksājuma termiņus, kurus tad arī norāda kā “payment due date” uz invoisiem. Accounts receivables – tie līdzekļi kurus kompānija gaida, kad tie tiks apmaksāti no klientu puses.

Un te svarīgs, kā jau rakstīju iepriekš – tieši trends, un vai ir negaidīti lieli uzplaiksnījumi (spikes), gadā, vai kvartālā kuru analizējam. Ja atgriežamies pie mums jau pazīstamā Rogers Communications, tad gadu griezumā Accounts Receivables izkatās šādi:

Un kvartālos šādi:

Te gan vajadzētu atzīmēt, ka kvartālus jāsalīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo kvartālu lai izslēgtu cikliskuma kļūdu – daudzas kompānijas uzrāda lielus account receivables tieši Q4, pirms ziemassvētkiem, kuri dramatiski tad samazinās Q1. Bet tā, var izmantot pēdējo kvartālu par atskaites punktu, ja pēkšņi redzam spaikus, un tajā pašā laikā apgrozījums (sales) nepieag – tas ir nepārprotams signāls, ka kaut kas nav kārtībā, klienti negrib maksāt, varbūt kaut kas nav labi ar nosūtīto preci, varbūt lielākie klienti uz kuriem balstās analizējāmās kompānijas bizness ir ar problēmā, utt.

Vēl, iespējams, ka dažās kompānijas, kad neakurāts pārdošanas menedžeris vienkārši “rezervē” sistēmā preces savam super klientam, un vēlāk tās nemaz netiek reāli izsūtītas, arī tad ir bijuši gadījumi, ka tās jau parādās accounts receivables sadaļās.
Tātad vienkārši – ja, accounts receivables procentuāli aug ātrāk nekā sales – trauksmes zvans!
Liekam kopā grafikus no RCI piemēra:

Vismaz RCI gadījumā, mums trauksmes zvanam panikas nav. Bet jāsaprot, ka RCI ir mobilais operators, viņam ar tiem accounts receivables nav vēl tik traki kā B2B kompānijām. Šo parametru it īpaši vajadzētu skatīties tādiem biznesiem, kā čipsetu ražotājiem, komponenšu ražotājiem, business services u.t.t. Tieši B2B gadījumā šī problēma būs daudz lielāka, nekā B2C gadījumos. Nav taču vērts daudz analizēt šo parametru gāzes retail servisa kompānijai, kas nodrošina gāzes servisu Pensilvānijā? Nu nemaksās, atslēgsim gāzi… Starp citu, jums ir kādreiz ienācis prātā nemaksāt GZE1R rēķinu?

Vēl viena metode – analizēt parametru, kas finanšu portālos ir norādīts kā – Days Sales Outstanding.
Ja parametrs aug – tas signalizē, ka kaut kas nav labi. RCI gadījumā:

Un vēl, svarīgi ir analizēt šo faktoru nevis vakuumā, bet salīdzināt ar konkurentu – RCI gadījumā salīdzināsim ar BCE Inc:

Redzam, ka tieši BCE šajā gadījumā vērojams Day Sales Outstanding kāpums pa gadiem – un RCI šajā ziņā ir labāks.
Es savos modeļos vēl kalkulēju arī Receivables Percentage of Sales, tā vietā lai vienkārši salīdzinātu grafikus kā mēs to darījām augstāk. Tas ir ilgāk, bet tomēr precīzāk.
To var darīt pēc šādas formulas:
Receivables Percentage of Sales = accounts receivables / total sales
Rezultāts parasti būs kādi 45 – 55 %.

5.    Inventories
Šis nu ir skaidrs domāju visiem tīri empīriski – rūpnīca veikals, var piekrāmēt pilnus plauktus ar produkciju, un tā paradīsies Assets sadaļā, bet ko tas līdzēs, ja neviens to nepirks?

Tomēr arī te viss nav tik vienkārši, un pirms sākt dot piemērus, kā analizēt inventories nedaudz par to kā motivēts un negodīgs menedžements var manipulēt ar investories lai mākslīgi uzpūstu earnings. Bet earnings, un to growth ir tas, uz ko skatās 99.99 % retail investori, un tas ir tas, ko tā pierasts lasīt ziņās – “Apple misses earnings by 0.01, OMG!”

Pirmkārt, Gross Margin formula ir šāda:
GM = grosss profit/sales

Kur

Gross profit = sales – cost of sales
Un tagad pieņemsim, ka nekāds darbs nav nepieciešams lai preci saražotu, tikai materiāli. Grāmatveži nerēķina cost of sales vienkārši summējot klāt materiālu vērtības, kas bija vajadzīgi lai preci saražotu. Tā vietā, viņi vienkārši ņem kopējo inventories vērtību perioda sākumā un beigās.
Piemērs, pieņemam, ka kompānija neiepirka nekādus materiālus apskatāmajā periodā:

Cost of sales = beginning inventory – ending inventory, kur
–    Beginning inventory ir inventory apskatāmā kvartāla (vai fiskālā gada) sākumā, un Ending Inventory – tā beigās.

Ja Beginning Inventory bija 100 USD, and ending inventory – 50 USD, tad:
Cost of Sales = 100 – 50 = 50 USD

Ja kompānija pārdeva šo preci par 75 USD, tad gross profit attiecīgi ir 25 USD (75-50).
Bet, ja ending inventory ir 75 USD 50 vietā?

Tad:
Cost of sales: 100 – 75 = 25 USD

Tagad, ja kompānija atkal pārdeva šīs pašas preces pa 75 USD, tad tagad gross profit jau būs 50 USD, un nevis 25 USD.
Līdz ar to palielināti Ending Inventory, ne tikai nav labi no veselā saprāta viedokļa (preces plauktos bez pircējiem) – bet nozīmē arī iespējamu kreatīvo grāmatvedību, un abos gadījumos tas ir trauksmes signāls.
Analīze šeit ir līdzīga tai, ko veicām ar Accounts Receivables, to jāsalīdzina ar sales growth.
Par piemēru ņemsim šajā rakstā jau pieminēto VIVO, jo RCI gadījumā, ka servisa sniedzējam, inventories nav tik svarīgi.
Un tā:

Nu lūk, redzam ka pieaugums proporcionāls abos, tātad arī šeit trauksmes signāla nav.

6.    Net Income vs Cash Flow.
Ja soļi 4 & 5 laika trūkums dēļ jums neliekas iespējami analīzei – šis pēdējais trauksmes signāls daļēji kompensē abus.
Ja atkal atgriežamies pie Volstrītas apmātības ar earnings:

.. tad atkal man apnicīgi jāatkārtojas, bet earnings ir manipulējams lielums, un dienas beigās galvenais kas liek kompānijai palikt uz ūdens un augt – ir cash flow. Salīdzinot compānijas cash flow are net income var redzēt daudz interesantas lietas.
Īsāk sakot – ko mēs nevēlamies redzēt akcijai, kura ir mūsu portfelī – tas ir augošs Net Income pie stagnatīva, vai pat krītoša OCF – Operating Cash Flow

Turpinot jau iesākto VIVO analīzi:

Tātad, ja redzam, ka ja earningi, ar kuriem Volstrīta ir tik ļoti apsēsta aug pa gadiem, bet Cash Flow – nē, briesmas! Tas vēl protams nenozīmē uzreiz, ka menedžments nodarbojas ar kreatīvo accountingu, bet tas var nozīmēt, ka inventories aug (sk. 4 signālu), tas var nozīmēt, ka Accounts Receivables aug (sk. signālu 5).
Jebkurā gadījumā, tā nebūs laba zīme.

Secinājumi:
Katru kvartālu, pēc jauno atskaišu publicēšanas ejam cauri šim čeklistam. Četras reizes gadā tas nav daudz, bet tā rezultātā varam iziet ārā no akcijas daudz ātrāk, nekā to izdarīs pārējie.