Ieguldīt naudu akcijās ir ienesīgāk nekā izmantot pensiju fondu pakalpojumus, uzskata Anete Pajuste, kurai ir doktora grāds finansēs un kas agrāk strādājusi “Rietumu bankā” Aktīvu pārvaldīšanas nodaļā. Viņa saviem bērniem izvēlējusies ļoti progresīvu naudas ieguldīšanas veidu – akcijas.
“Bērniem ir sadāvināts tik daudz rotaļlietu, ka radās doma – naudu, ko turpmāk uzdāvinās dzimšanas dienu un citu svinību viesi, ieguldīsim akcijās,” stāsta Anete, kura ir arī RTU Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja.
“Reiz ar ciemiņiem sarīkojām diskusija, kurā viņi varēja izteikt viedokli, kādā nozarē vajag ieguldīt akcijas, kādu valstu akcijās, un pēc tam šīs diskusijas rezultāti tika realizēti dzīvē. Iesākumā ieguldījām akcijās dēlam uzdāvināto naudu, izmantojot tā saucamo Vorena Bafeta stratēģiju. Šis finanšu pasaules varenais piekopj tā dēvēto uz vērtību orientēto stratēģiju – meklē uzņēmumus, kas konkrētajā brīdī ir mazāk novērtēti, taču saprotami. Vorens Bafets analizē uzņēmumu, cenšas izprast tā menedžmentu un atļaujas būt dzēlīgi ironisks, apgalvojot – jāiegulda nauda uzņēmumā, kuru var vadīt ikviens idiots, jo agrāk vai vēlāk kāds idiots to arī vadīs.”
Savukārt savai meitai Anete Pajuste izvēlējās stratēģiju, ka tirgi ir efektīvi un vajag ieguldīt naudu indeksos, kas ir kā tirgus atspoguļojums, ka tirgus pats par sevi parūpēsies un ilgtermiņā nodrošinās peļņu.
Runājot par to, ka šodien intensīvi reklamējas dažāda veida pensiju fondi, Anetei nav pārliecības, ka tas ir efektīvāk, jo nepieciešams arī segt menedžmenta izmaksas, turklāt indeksu fondam ir minimāla komisijas maksa.
“Savulaik tika veikts šāds eksperiments: mērkaķim iedeva darts spēles šautriņas un lika mest pa akcijām, kas bija pielīmētas pie sienas. Eksperimenta otrs dalībnieks – ieguldījumu speciālists – izvēlējās akcijas, vadoties pēc savām zināšanām. Galarezultātā mērkaķa uz labu laimi “izvēlētās” akcijas izrādījās ienesīgākas. Šāda veida akciju izvēles drošumu var raksturot kā riska diversificēšanu. Vienas akcijas vērtība palielinās, citas – samazinās, bet caurmērā tās atspoguļo vidējo tirgus vērtību,” uzskata Anete Pajuste.
Vērtējot akcijās ieguldīto naudu un tās ienesīgumu, ir kāda būtiska nianse, ko vērts saprast ikvienam, kas grasās ar tām darboties tuvākajā laikā.
“Īstermiņā ieguldīt naudu akcijās ir kā kazino, bet ilgtermiņā – diezgan droši, ka tās būs ienesīgākas nekā inflācija. Procentu ienesīgums mūsu iegādātajām akcijām šobrīd no gada sākuma ir mīnus 15. Tā kā akcijas iegādājāmies ilgtermiņā – uz 16, 17 gadiem –, tas, ka vienu gadu tās ir mīnusā, neko nenozīmē. Akcijas vienu, divu, piecu gadu garumā var būt mīnusos, bet esmu pārliecināta – ilgtermiņā to ienesīgums būs virs inflācijas. Gadā sagaidu vidēji 10, 12%. Ne katru gadu, bet vidēji, jo vienu gadu var būt mīnus 20, otru – plus 40.”
Raksturojot situāciju ar pensiju fondiem (jo dažiem to vērtība ir mīnus 15%), daudzi uzskata – tas ir pasaules gals. “Akcijās tas ir normāli, jo tirgus iet uz augšu un leju. Savukārt, ja naudu vajadzēs pēc gada vai diviem, neieguldiet to akcijās, jo pensiju fonds nav gada vai divu, bet ilgtermiņa projekts. Ja ir īstermiņa intereses, labāk ieguldīt līdzekļus naudas fondos vai depozītos. Taču, ja kāds jums saka, ka šī akcija pēc gada būs plus 15%, jo pērn tā bija plus 15, tie ir meli. Patiesībā neviens nezina, kas notiks tik īsā laika posmā.”
Sliktākais, kas var notikt ar akciju īpašnieku krīzes laikā, – pārāk bieži pievērst uzmanību akciju vērtību svārstībām. Esot veikti pētījumi, ka tie, kas biežāk skatās savu investīciju portfeli un uz to reaģē, zaudē daudz vairāk nekā tie, kas skatās reizi gadā.
Ja reiz ļaujamies sapņiem un iedomājamies situāciju, ka nauda rada naudu jeb izdzīvojam tikai no reiz nopelnītās naudas, kuru ieguldām akcijās, Anete min piemēru ar Hārvardas universitāti, kurai ceturtā daļa no visiem ienākumiem nāk no endowment jeb ziedojumu fonda. Šobrīd tas ir aptuveni 40 miljardus USD liels. Fonds ir ieguldīts akcijās, un tikai peļņas procenti tiek novirzīti augstskolas ieņēmumiem. Vidējā gada atdeve – 10–12%. Ja ir miljons dolāru, tie nopelna vismaz 100 000 gadā. Ar to vajadzētu pietikt. Un miljons paliek neaizskarts!
Autors: Oskars Vizbulis
Foto: Reinis Hofmanis, f64
