Septembris ir jau otrajā pusē, un tieši tāpēc arī rakstu no manis tagad mazāk – vasaras lēnais periods ir beidzies, un akcijās sākas aktīva kustība, un tiem, kas bez investīciju portfeļa veidošanas nodarbojas arī ar īstermiņa spekulācijām tieši septembris un oktobris bieži vien ir vieni no labākajiem mēnešiem.
Un agri vai vēlu jebkurš, kas darbojas ar akcijām ASV tirgū nonāk pie “un” varianta – nevis “vai” varianta. Ar to domāju, ka ja treidings ir pamatnodarbošanās, un nevis veids kā saglabāt ieguldījumus, tad visdrīzāk portfelī būs gan ilgtermiņu investīcijas, gan t.s swingi – kad pozīcija tiek turēta tikai dažas dienas, un arī intraday treidi, jeb pozīcijas kuras tiek aizvērtas tās pašas dienas ietvaros.
Te tikai svarīgi atzīmēt, lai pozīcijas, kas iepriekš tika domātas kā intraday, vēlāk nepaliek par “ilgtermiņa investīcijām”. Šī ir klasika, un es ceru, ka tie, kas uzdrošinās nodarboties ar intraday treidingu, vismaz šo kļūdu nepieļauj, un stop loss tiek ieturēts ar reliģisku pārliecību.
Tomēr lai nu paliek intraday treidings – es domāju, ka rakstīt par šīm spekulācijām varbūt naudaslietās būtu pāragri, vismaz spriežot pēc komentāriem man tomēr rodas iespaids ka lielāka daļa lasītāju tomēr ir fundamentāli analītiski orientēti un ar ilgtermiņa vizīju – tāpēc iespējams, ka tēmas par opening range breakout stratēgijām intraday treidingā varbūt nebūs tik interesanti. Man personīgi ir vēlme rakstīt par to, ko lasītāji var adaptēt un pielietot savu lēmumu pieņemšanā – tomēr, ja NL lasītāju vidu ir arī intraday treideri, lūgums atsaukties komentāros.
Savos foruma postos es gandrīz vienmēr negatīvi izsakos par intraday spekulācijām, jo to lasa daudz iesācēju, un man nav vēlmes popularizēt šo tēmu, jo tas gandrīz vienmēr noved pie konta noliešanas, jo iesācējiem nav saprašanas, ko nevar darīt šajā spekulāciju veidā. No otras puses – man ir stingra pārliecība, ka tieši bijušie intraday treideri ir labākie portfeļu menedžeri ilgtermiņā, jo neviens cits nesaprot un nejūt tirgu labāk kā viņi. Tāpēc, ja NL lasītajiem ir vēlme, lai jūsu autors raksta arī par šī tēmām – lūdzu komentējiet.
Tagad par Cash Flow, jeb Naudas Plūsmu. Manā lēmumu pieņemšanas matricā, kura fiziski izskatās ka liela excel tabula, ar daudzkrāsainām rūtiņām, kurās zaļa krāsa nozīmē ka parametrs atbilst normai, sarkana – ka neatbilst, utt – ir sava vieta arī Cash flow (turpmāk tekstā – CF) analīzei. Jo lai vai kā – naudas plūsma ir tas, kas, nodrošina biznesa nepatrauktu darbību, tā ir pacienta asinsrite. Ja kompānijai sākas problēmas ar naudas plūsmu, tai nav naudas ko maksāt algās, tā nevar samaksāt rēķinus – un var sākties dividenžu politikas pārskatīšana, kas uz dividenžu maksātāju akcijām atstāj vienkārši graujošu efektu. Varat aplūkot FHCO – Female Health Company, un tās grafiku, kur vadība nolēma dividenžu naudu novirzīt “attīstībai”. Man bija šī akcija watchlistā, un tajā skaitā arī (gakvenais iemesls šortam gan bija cits) naudas plūsmas problēmas bija forward looking indikators tam, ka dividendes tiks pārtrauktas, un tika pieņemts lēmums šo akciju nepirkt. Tieši otrādi – bija atvērta short pozīcija, un tā atnesa labu peļņu.
Atcerieties P/E un tā analīzi, ko apspriedām šajā rakstā. Ja E – Earnings ir negatīvs, kas notiek? Elektrības piegādes kompānija draud atslēgt elektrību? Nē. Ja jūs atfiltrēsiet akcijas ar negatīviem E, jūs redzēsiet ka daudzas tādas paliek gadiem, un nekas. Toties ja izžūst Cash Flow, tad tas nozīmē, ka problēmas ir milzīgas.
Labs piemērs ir biotehnoloģiju kompānijas, par kurām vēl leģendārais Pīters Linčs rakstīja, ka tipiska Biotech kompānija ir “100M USD kontā no akciju pārdošanas IPO, 100 Ph.D, 99 mikroskopi un 0 apgrozījums”.
Šādas kompānijas nenes peļņu gadiem, bet kad beigu beigās kāds no viņu preparātiem tiek iemests tirgū, naudas plūsma sāk parādīties, un to akcijas cena lido debesīs.
Aplūkosim piemēru no Cash Flow Statement kādai no kompānijām.
Augstāk redzamajā attēlā ir CF no The Female Health Company (FHCO)
Ko uzreiz vajadzētu skatīties jebkurā no šīm CF atskaitēm, ir FCF – jeb Free Cash Flow. Free Cash Flow ir tas, kas paliek pāri no visu “rēķinu” apmaksas.
FCF aprēķina pēc samērā sarežģītas formulas, (bet ja gribat vienkāršotu, tad tā ir FCF = OCF – CAPEX) tāpēc uzreiz var vērt vaļā morningstar, tur FCF vērtības jau ir aprēķinātas:
Tālāk, vēl ko mēs varam sev atzīmēt augstāk redzamajā atskaitē ir:
– Operating Cash Flow (vairākos resursos to vienkārši sauc par Cash Flow), ir tā naudas plūsma ko kompānija ģenerē no savas pamatdarbības. FHCO gadījumā tie ir ienākumi no sieviešu kondomu tirdzniecības, un tas ir tieši tas kas mūs interesē. Mums interesē nodalīt šo plūsmu no tās, kas tiek iegūta piemēram no kādām blakus nodarbēm, piemēram pērkot vai pārdod citas kompānijas, utt.
Tātad, ja aplūkojat kompānijas CF atskaiti t.s “at the glance”, un vēlaties akciju pirkt (ja šortot, tad protams viss otrādi), jūs gribat lai FCF vērtība ir pozitīva.
Tomēr, svarīgs ir arī trends – un te atkal labi noder morningstar, kur var redzēt tieši trendus. Starp citu fundamentālo trendu vizualizācijai labs resurss ir ycharts.com.
Kompānijas pārdod savas preces uz kredītu, respektīvi, preces tiek sūtītas ar apmaksas termiņiem 60 dienas un pat vairāk. Tas parādās kā peļņa kompānijas atskaitēs, tomēr Cash Flow ir tas, ko apmānīt nevar. Ja klienti par saņemto preci nemaksā, to var redzēt tieši CF atskaitēs. Un rēķini ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai klienti ir norēķinājušies noteiktajos termiņos vai ne.
No praktiskas pieredzes varu teikti, ka tieši milzīgie konglomerāti, tādi kā GE, vai Emerson Electric utt, ļoti iecienījuši aizkavēt apmaksu vēl par 30 – 40 dienām, jo “mēs esam super klienti, tāpat tie piegādātāji gribēs ar mums strādāt, pat ja mēs pus gadu aizkavēsim apmaksu”. Tāpat arī šur tur vēl ir pieņemts izmantot t.s channel stuffing tehniku – dažādiem reselleriem un retail outletiem tiek apsolīts paņemt preces atpakaļ, ja tās netiks pārdotas, tikai lai tie tās paņem. Tas mākslīgi uzpūš pārdošanas vienā kvartālā.
Tiktāl es domāju visiem viss būtu skaidrs, bet tie, kas regulāri lasa tieši manus rakstus, zina, ka man, kā treiderim, kurš tieši no īstermiņa treidinga ir nonācis ilgtermiņa investīcijas un nevis otrādi – interesē vai man ir t.s “edge” jeb, statistiska priekšrocība pērkot akcijas vadoties pēc CF. Ja intraday un swing treidingā tieši dzelžaina disciplīna, money managements un statistikas vešana un tās nepārtraukta analīze ir panākumu pamatā, tad position treidingā, lielāks taimfreims piedod kļūdas, kuras īsākos termiņos pieļaut nedrīkst.
Tāpēc es atkal prasu padomu Tomasam Bulkowskim, un citiem, kas ir veikuši kādu statistisku analīzi CF parametram un tā ietekmi uz akcijas cenu.
Attēls.Nr1: Bulkowskis skatās uz jums no statistikas viedokļa
Es atļaušos šeit iemest banālu frāzi, bet jums jāpiekrīt, ka mēs nevis pērkam “labas akcijas”, bet gan mēs pērkam akcijas, kuru cenas mēs ceram redzēt augstākas mūsu noteiktajā taimfreimā. Un labas akcijas, un augošas akcijas, pat nevis “ne vienmēr” ir viens un tas pats, bet ļoti bieži nav viens un tas pats. Un otrādi – fundamentāli “sliktas akcijas” ne vienmēr krīt, utt. Piemēram Latvijas akciju tirgū, es nesaprotu kā Ditton Pievadķēžu rūpnīca var tik ilgi turēties tajos līmeņos, kur tā ir tagad, utt un tjpr. Doma es domāju ir skaidra visiem.
Tāpēc no statistikas viedokļa, internetā ir atrodami profesoru Lakonišoka (Lakonishok), Šleifera (Shleifer) un Višnija (Vishny) pētījumi par Cash Flow ietekmi uz akcijas cenu. Viņi konstatēja, ka ar zemiem P/CF rādītājiem uzrādīja dramatiski labākus rezultātus nekā tās, kam P/CF bija liels. Šie dati gan ir samērā veci, no 1968 – 1989 gadam, kad dotcoma bums vēl nebija pieredzēts, un tad es domāju, rezultāti varētu būt arī citādi.
Tāpēc atkal viens no nesenākajiem pētījumiem protams ir Tomasam Bulkowskim. Lai neaizkavētu jūs ar liekvārdību – vienā no komentāriem man jau tika ieteikts laika ekonomijai izmantot video, utt, uzreiz došu jums rezultātus.
Pirmkārt, kad augstāk runāju par morningstar resursu un tur redzamo FCF trendu, arī Bulkowskis uzdod šo pašu jautājumu, un jautā – vai pakāpeniski augoša naudas plūsma ir labs vai slikts rādītājs?
Atbilde:
Tikai lai jums tagad nesajuktu šie termini, ņemiet vērā, ka Bulkowskis analizē P/CF – Price to Cash Flow attiecību, nevis tikai Cash Flow kā tādu. Līdz ar to, ja viņam tabulā ir rakstīts Increasing (Bad), tas nozīmē, ka Cash Flow samazinās, jo tiek rēķināta kā attiecība pret cenu. Nu, kā mēs redzam augstāk, nekādu brīnumu nav, un protams ja P/CF samazinās, un tās trends ir uz leju, tad arī akcija cena nākotnē dod nelielu, bet tomēr lielāku pieaugumu. Vislielākais efekts ir 5-tajā gadā, kā redzam 8 % vs 11 %.
Secinājums Nr.1: Vērtēšanas matricā iekļaujam ne tikai P/CF parametru, bet arī tā trendu. To varam redzēt par brīvu uz Morningstar.
Tie kas lasīja manus iepriekšējos rakstus par P/BV and P/E attiecībām, tad atcerēsies, ka tur bija dotas Bulkowska statistiskās tabulas arī ar šo attiecību vidējām vērtībām (mid range, median values).
P/CF gadījumā, Bulkowskis atklāja, ka media value P/CF ir 9.17.
Vēl viens resurss, kur ērti redzēt parametrus, ir Seekingalpha, kur var izveidot portfeli, un tad skatīties dažādus parametrus, pie tam šķirojot tā, kā jums patīk. Piemēram:
Šeit, viss jau ir saskaitīts, un mēs varam ērti sagrupēt akcijas pēc augoša P/CF, vai P/BV, vai vēl kā cita. Tātad te jau mums ir saskaitīts viss, kas vajadzīgs un atliek tikai salīdzināt ar Bulkowska statistiku:
Te jau rezultāti ir daudz acīmredzamāki, un jau paliek skaidrāks, kur tieši ir mūsu “edge” – tātad ir vērts skatīties akcijas, kuru P/CF ir zemāks par šo nosacīto 9.17.
Secinājums Nr2: Vērtēšanas matricā iekļaujam parametru P/CF, kuram jābūt vismaz zem 9.
Tāpat, kā jau mēs arī darījām rakstos par P/E un P/BV attiecībām, apskatīsim arī Bulkowska statistiku par to kā atšķiras dati, ja tiek pielietots atsevišķs kapitalizācijas filtrs, sadalot analizējamās akcijas Large/Middle/Small capos.
Un ja lasījāt iepriekšējos rakstus, tad laikam nebūs pārsteigums ka:
Small Capi atkal dramatiski outperformē Middle un Large Capus.
Secinājums Nr.3: Kā jau tas bija arī ar P/E un P/BV statistiku, mūsu izredzes uz panākumiem palielinās, ja izvēlamies mazās kapitalizācijas kompānijas (Market Cap < 1B).
