Ziņu avotus atkal piepludina ziņas saistībā ar vīrusu. Iepriekšējās dienās redzējām arī tirgus reakciju uz to, taču ātri vien tirgi ir atgriezušies pie augšupejas.

Šajā rakstā apkopoju savas domas par to, kāda ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgiem varētu būt delta variantam.

Zināmais nezināmais

Pagājušā gada pirmajā pusē COVID-19 bija nezināms nezināmais. Jā, kopumā zinām, ka pastāv vīrusi, taču pērn februārī un martā neviens vēl īsti nezināja, kādas ir reālās sekas, cik ātri izplatās, vai ir redzams gals tam visam, utt. Tāpēc arī tirgos bija tik ievērojama reakcija jeb korekcija.

Šoreiz ir citādāk. Vīruss jau ir labi pazīstams. Ir jau salīdzinoši liela vakcinācijas aptvere attīstītajā pasaulē. Ir skaidri drošības protokoli jeb distance un telpu vēdināšana.

Tāpat ir zināms tas, ka Delta variants ir dzīvelīgāks un straujāk izplatās.

Kopumā zināmo ir neskaitāmas reizes vairāk nekā pagājušā gada pavasarī.

Nezināmais varētu būt tas, cik lielu noslodzi medicīnas sistēmai radīs Delta variants rudenī.

Tā kā zināmo ir krietni vairāk nekā nezināmo, tad, manuprāt, nevar sagaidīt tādu pašu tirgus reakciju uz Delta varianta izplatību kā pagājušā gada pavasarī.

Sliktas ziņas = labas ziņas

Pirms 3 nedēļām šeit pat nopublicēju rakstu ar nosaukumu Sliktas ziņas = labas ziņas.

Ja vēl nav sanācis izlasīt, silti iesaku. Raksta kopsavilkums ir sekojošs:

Labas ziņas var novest pie akciju cenu krituma, tāpēc ik pa brīdim akciju tirgiem ir vajadzīgas arī sliktas ziņas.

Un iespējams, tieši šādas Deltas varianta sliktās ziņas ik pa brīdim ir vajadzīgas, lai tirgi turpinātu iet augstāk.

Sliktās ziņas dos papildus neskaidrību, kas liks centrālajām bankām nesteigties ar likmju celšanu, savukārt valdībām strādāt pie plašākiem fiskālās politikas instrumentiem, lai stutētu ekonomiku.

Tātad apstākļiem vajadzētu saglabāties akciju tirgus stimulējošiem.

Ierobežojumi

Droši vien lielākas bažas ekonomikai un akciju tirgiem rada kārtējie potenciālie ierobežojumi, pieaugot Delta varianta izplatībai.

Manuprāt, šoreiz būs citādāk. Vismaz attīstītajā pasaulē, kur jau ir diezgan daudz vakcinēto.

Arī šobrīd redzam, ka pat ar esošajiem ierobežojumiem, daudz kas notiek.

Pēdējā mēneša laikā ir sanācis pabūt gan Bulgārijā, gan Igaunijā. Ja vēl Bulgārijā jūnijā izskaņā bija salīdzinoši kluss, tad Igaunijā pirms nedēļas viss notika tā it kā vīruss nemaz neeksistētu.

Jāpiebilst, ka Bulgārijā klusums bija nevis dēļ ierobežojumiem, bet gan tāpēc, ka paši cilvēki vēl šķiet ir nobijušies un neceļo tik daudz kā agrāk. Tajā brīdī arī vakcinācijas aptvere vēl nebija tik plaša, taču, tai pieaugot, es sagaidītu vēl turpmāku uzlabošanos.

Būtu ļoti muļķīgi, ja rudenī ierobežojumi attiektos uz visiem. Es sagaidu, ka ierobežojumi tiks ieviesti un tie būs mērķēti uz nevakcinētajiem. Pieradīsim staigāt apkārt un visur uzrādīt savus sertifikātus, ka varam droši iepirkties, pusdienot restorānos un baudīt kultūras dzīvi. Es arī sagaidu, ka vakcinētie kļūs daudz drošāki visu šo iespēju izbaudīšanā.

Pie tam šobrīd arī vairs nav jēgas likt ierobežojumus ar mērķi pasargāt vienu vai otru sabiedrības locekli, jo būtībā jebkuram, kurš vēlējās sevi pasargāt, bija vai jau ir iespēja to izdarīt vakcinējoties.

Tāpēc ierobežojumi loģiski būtu tikai nevakcinētajiem, ja būtiski pildās slimnīcas un veselības sistēma sāk “aizrīties“.

Protams, mana loģika var nešķist loģiska citiem, t.sk. lēmumu pieņēmējiem, taču es vados pēc šāda domu gājiena.

Tas viss rezultējas tajā, ka nebūs tāda ekonomikas bremzēšanās kā pērnā gada pavasarī un aizvadītajā ziemā.

Iemesli korekcijai

Tātad, es korekciju nesagaidu Delta varianta ietekmē. Tomēr ir vairāki citi iemesli, kas var kalpot par pamatu lielākai vai mazākai korekcijai finanšu tirgos vēl šogad.

Viens no būtiskākajiem iemesliem varētu būt ekonomisko datu un arī uzņēmumu finanšu rezultātu izaugsmes tempu palēnināšanās.

Šobrīd uzņēmumi sāk ziņot par šī gada 2.ceturkšņa datiem. Tie tiek salīdzināti ar pērnā gada 2.ceturkšna datiem. Pērn 2.ceturksnī bija tieši pats smagākais brīdis, ekonomikas bija apturētas un gandrīz visiem pagājušā gada 2.ceturkšņa rezultāti bija vāji.

Attiecīgi labāki rezultāti šogad izskatās pat ļoti labi, ja salīdzina ar pērnā gada sliktāko periodu. Tomēr šī zemā bāze pamazām sāks kļūt mazāk zema.

Pērnā gada 3.ceturkšņa rezultāti jau bija labāki par 2.ceturkšņa rezultātiem un attiecīgi arī pieaugums šī gada 3.ceturksnī pret pērno vairs nebūs tik iespaidīgs.

Brīžos, kad sarūk izaugsmes tempi, ir īpaši labvēlīga augsne tirgus korekcijām. Tirgus dalībnieki sāk pārvērtēt savas pozīcijas un fiksēt peļņu.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka valuācijai gandrīz nav nekādas nozīmes, ja vien uzņēmums spēj uzrādīt pozitīvu izaugsmes dinamiku jeb izaugsmes ātrums tikai turpina pieaugt. Kad izaugsmes tempi sāk bremzēties, tad aktīvu cenas sākt stagnēt vai pat kristies.

Es, protams, neesmu vienīgas, kas šādi domā, tāpēc atsevišķos tirgus sektoros šāds notikumu scenārijs jau īstenojas, tomēr tirgus indeksi kopumā vēl joprojām turpina tiekties augstāk.

Kopsavilkums

Šoreiz ir daudz vairāk zināmo. Kad ir daudz zināmo, tad ir maza ietekme uz finanšu tirgiem. Visticamāk ierobežojumi attieksies tikai uz nevakcinēto sabiedrības daļu un attiecīgi ekonomikai nebūs būtiska bremzēšanās.

Tāpēc finanšu tirgos es nesagaidu korekciju Delta varianta ietekmē. Tas gan nenozīmē, ka korekcija nevarētu būt citu iemeslu dēļ.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Autors: Kaspars Peisenieks, peisenieks.com

Kaspars Peisenieks ir neatkarīgs investīciju un uzkrājumu eksperts. Investīciju tirgos aktīvi darbojas kopš 2007.gada, vairākus gadus pārvaldījis turīgu personu portfeļus vietējā kapitāla bankā.
Kaspars ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajā finanšu vadībā Banku augstskolā un MBA grādu SBS Šveices Biznesa skolā, kā arī CFA institūta finanšu analītiķa sertifikātu.