8 January 2024
Ziņas un Viedokļi
Dīvainais 2023

Jaunā gada pirmās dienas ir īstais laiks, lai apsēstos un pierakstītu pārdomas par pagājušo 2023. gadu. Grafiku salikšana un rakstīšana nedaudz ievilkās, kaut arī es šoreiz centos disciplinēties un neieslīgt garās pārdomās (pārsvarā) un šo materiālu veidoju kā bilžu/grafiku grāmatiņu ar komentāriem.

Ja man būtu jānosauc iepriekšējā gada ievērojamākie notikumi, tad es izvēlos sekojošo Top 6:

  1. No rekorda inflācijas līdz deflācijas draudiem;
  2. Silicon Valley Bank, Signature Bank, First Republic Bank un Credit Suisse radītais finanšu tirgus pavasara stresa tests;
  3. Latvijas politiķu populisms, pretdarbība ECB monetārajai politikai un procentu likmju regulēšana;
  4. “Magnificent seven” (Apple, Alphabet, Microsoft, Amazon, Meta, Tesla, Nvidia) performance;
  5. Spītīgās centrālās bankas un augsto (bet ne rekorda līmeņa) procentu likmju “pārsteigums”;
  6. Crypto kārtējais “pavasaris” (bet Coinbase noperformēja labāk par Bitcoin)…

Vēl es gribu apsveikt visus eiro fanus ar eiro 25. dzimšanas dienu un ar desmit eiro gadiem Latvijā. Par šīm jubilejām gan man personīgi ir dalītas jūtas.

Pirmkārt, 1999. gada 1. janvārī, man kā FX dīlerim, bija samērā bēdīgi zaudēt uzreiz 11 valūtas, jo tika “nogalināti” eskudo (PTE), lira (ITL), guldenis (NLG), divu veidu markas (DEM, FIM), trīs veidu franki (FRF, BEF, LUF), mārciņa (IEP), šiliņš (ATS) un peseta (ESP). Kopš 2023. gada janvāra eiro lieto jau 20 valstis – pazuda arī drahma (GRD), tolārs (SIT), vēl viena mārciņa (CYP), vēl viena lira (MTL), koruna (SKK), krona (EEK), lats (LVL), lits (LTL) un kuna (HRK). Tagad vienai centrālai bankai, European Central Bank, ir jātiek galā ar vienotu monetāro politiku cīņā ar 20 inflācijas līmeņiem. Patiesībā cīņa notiek par inflācijas vidējā rādītāja noturēšanu pie 2% un ne jau Baltijas valstis ietekmē vidējo rādītāju.

Un tāpēc, otrkārt, vienota valūta ar visiem saviem plusiem dod arī mīnusus – valstīm nav monetārās politikas neatkarība un viena monetārā politika komplektā ar 20 fiskālām politikām strādā samērā štruntīgi, kā to ļoti uzskatāmi rāda ilgstošā Māstrihtas valsts parāda kritēriju neievērošana virknē eiro zonas valstu un izaicinājumi ar inflāciju pēdējo pāris gadu laikā. Kamēr Latvijas politiķi domāja, kā palīdzēt kredītu ņēmējiem, >20% inflācija mūs visus padarīja nabadzīgākus un visvairāk tos, kuriem ir zemākas algas un visticamāk nebija kredītu. Protams, pilnā bilde jāvērtē kontekstā ar algu un, vēl jo vairāk, pensiju izmaiņām (21% Latvijas iedzīvotāju, jeb vairāk nekā 395 tūkstoši, ir vecāki par 65 gadiem).

Bet, lai kā tur būtu, uz divdesmit valstīm var ceļot, eksportēt un importēt no tām bez valūtu maiņas, tādēļ par eiro, priekā!

Par 2023. gadu 39+ bildēs

Inflācija vairs nav problēma. Bet riski tai pārtraukt lejupslīdi saglabājas, galvenokārt no potenciāli ieilguša algu kāpuma un kara Ukrainā un Gazā. Par algu izmaiņām Eiropā lielāka skaidrība būšot 2024. gada pirmā ceturkšņa laikā (gan jau ka arī ne viens vien streiks gaidāms). Nu jau par problēmu var kļūt arī pārāk zema inflācija, kā tas bija periodā no 2014. līdz 2016. gadam. Ja nebūs globālie satricinājumi, kuri varētu celt izejvielu cenas, Latvija, ņemot vērā mūsu inflācijas rādītāju lielo atkarību no energoresursu cenām, visticamāk iebrauks dažos deflācijas mēnešos. Par energoresursu cenām būs pāris bildes vēlāk. 1. bilde rāda pēdējo 20 gadu inflācijas vēsturi Latvijā un eiro zonā.

1. Gada inflācija eiro zonā un Latvijā (LSEG dati)

Galvenais eiro labums Latvijai, šajā augstās inflācijas periodā, bija aizsardzība pret potenciāli vēl lielāku procentu likmju kāpumu. Kā būtu, ja būtu, parāda zaļā līnija ar latu 3 mēnešu Rigibor procentu likmi līdz eiro ieviešanai 2014. gadā 2. bildē. Ja mums būtu sava valūta, 20% inflācijas slāpēšana uz Ukrainas kara risku fona matemātiski būtu prasījusi krietni augstākas procentu likmes, nekā mēs piedzīvojām.

2. Gada inflācija Latvijā, 3 mēnešu Rigibor (->2014. gadam) un 3 mēnešu Euribor likmes

Dzirdot atvieglojuma toni svaigāko inflācijas datu komentētāju balsīs, gribu oponēt, ka nekāda prieka par šobrīd “zemo” inflācijas līmeni jau nav. 2023. gada novembrī mēs dabūjām klāt +1% pie 2022. gada +21.8% 😟. Vidējais algu kāpums Latvijā pēdējos pāris gados tam noteikti nav ticis līdzi.

3. Gada inflācija Latvijā pa mēnešiem (LSEG dati)

Lai arī centrālās bankas sitīs sev pa plecu, par inflācijas apkarošanas sasniegumiem, vislielākais nopelns inflācijas līmeņa krišanā, tāpat kā iepriekš kāpumā, tomēr ir izejvielu cenām.

Situāciju vienā intervijā labi apraksta Isabela Šnābela (Isabel Schnabel), ECB Valdes locekle un atbildīgā par tirgus operācijām, pētniecību un statistiku:

“We acted relatively late, but all the more decisively. We sharply increased interest rates within a short time, and there is no doubt that monetary policy has contributed to the fall in inflation. Inflation was initially caused by rising energy prices and disrupted supply chains owing to the pandemic and the war. These constrained aggregate supply, while demand remained robust. Determined monetary policy is essential in such a situation to dampen demand and anchor inflation expectations. We succeeded in doing that. It is important for people to know that the central bank will bring inflation back to its target of 2%.”

Man jau liekas, ka arī inflation decrease was initially caused by declining energy prices un tikai tad nāk kreditēšanas un patēriņa bremzēšanas efekti. Cerams, ka ECB ar procentu likmju pašreizējo līmeni nav “pāršāvusi pār strīpu”.

Turpmākajās trīs bildēs pāris izejvielu un dolāra cenu gada izmaiņu grafiki (zaļie cipari ir cenu izmaiņas 2023. gada 29. decembrī pret 2022. gada pēdējo darba dienu). Ja laukums iekrāsojies virs nulles, tas nozīmē, ka cena gada laikā kāpusi un tas spiež inflāciju uz augšu, bet ja laukums iekrāsojas zem nulles, tad cena gada laikā ir kritusi un tam jāvelk arī inflāciju uz leju.

4. Dīzeļdegvielas cenas (USD/t) izmaiņu gada laikā grafiks (LSEG dati)

Vislielākais šī gada deflācijas, jeb inflācijas krituma veicinātājs matemātiski ir gāze, kuras vidējais cenas kritums pret iepriekšējā gada vidējo cenu bija 63% (vidējais kāpums 2022. gadā pret 2021. gada cenām bija +276%).

5. Gāzes cenas (EUR/MWh) izmaiņu gada laikā grafiks (LSEG dati)

Ja jau runā par izejvielu tirgu, kurā cenas pārsvarā nosaka dolāros, nevar nepieminēt dolāra vērtības izmaiņas, kuras šogad arī mazināja importa vērtību. Lai arī dolāra vērtības svārstības nav tik lielas kā izejvielām, ir tomēr svarīgi, vai dolāra cena gada laikā ir kritusi par 3%-5% (brīžiem šogad), vai kāpusi par 15%-20% (brīžiem pagājušajā gadā). Iekrāsotā teritorija virs nulles ir slikta importam, bet laba eksportam (tiek nopelnīta dārgāka valūta), savukārt iekrāsotā teritorija zem nulles importu līgumiem, kur cenas noteiktas dolāros, padara lētāku, bet eksportam rada zaudējumus no nopelnītās valūtas vērtības krituma.

6. Dolāra cenas (EUR) izmaiņu gada laikā grafiks (LSEG dati)

Šobrīd, lai arī riski pastāv, ar diezgan lielu pārliecību var teikt, ka centrālo banku procentu likmju celšanas cunami ir aiz muguras. Japāna ir vienīgā valsts, kura šo cunami nepiedzīvoja, bet Norvēģijas centrālā banka ir pēdējā, kura veica likmju paaugstinājumu 2023. gada decembrī (vizuāli situācija attēlota 7. bildē).

7. Pasaules centrālo banku bāzes procentu likmju izmaiņas kopš 2021. gada vidus (LSEG dati)

Lūk 8. bildē izolēti trīs ECB noteikto procentu likmju vēsture kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. 2023. gadā ECB likmes paaugstināja 6 reizes (plus 4 reizes 2022. gadā). Lombarda un bāzes procentu likmes tā arī jaunu rekordu nesasniedza, bet ECB depozītu likmei gan reģistrēts jauns rekords, kurš nes sāpīgas sekas pašai centrālajai bankai. Par to stāsts būs 15., 16. un 17. bildē

8. ECB lombarda, bāzes un depozīta procentu likmju izmaiņas kopš eiro ieviešanas (LSEG dati)

Lai arī eiro Latvijā ir jau desmit gadus, man šķiet interesanti, ka Latvijas Bankas darbinieki nereti par ECB runā trešajā personā. ECB lēmumi = Latvijas Bankas lēmumi, līdz ar to, manuprāt, Latvijas Banka bija pārāk maz pamanāma un klusa publiskajā diskusijā par to, kas un kāpēc notiek procentu likmju frontē. Izskatījās, ka politiķi aizstāv kredītu ņēmējus no procentu likmju rēķinu kāpuma (ko pamatā izraisīja ECB/Latvijas Bankas monetārās politikas izmaiņas), bet bankas, pelnot uz centrālās bankas straujas monetārās politikas izmaiņu rēķina, neveikli attaisnojas.

Par procentu likmēm un Latvijas banku sektoru es jau rakstīju apskatot 2023. gada trešā ceturkšņa notikumus rakstā “Nelūgtais viesis “Euribor’s””. Es gribu vēlreiz oponēt bieži dzirdētajam apgalvojumam, ka 2008./2009. gadā “nodokļu maksātāji glāba bankas” un tagad bankām jāpalīdz nodokļu maksātājiem.

Pirmkārt, visiem nodokļu maksātājiem nav kredītu, otrkārt, Latvijas nodokļu maksātāji neglāba ne SEB banku, ne Swedbanku, ne Nordea, ne DNB, ne arī lielāko skaitu citu banku (to darīja banku akcionāri), treškārt, nodokļu maksātāji neglāba bankas, jo neviens viņiem to neprasīja un nebija nekāda nodokļu maksātāju referenduma, vai aptaujas par banku glābšanu.

Ja jau valsts amatpersonas velk ārā banku glābšanas kārti, tad, pēc manām domām, neveikli glāba Parex banku un to darīja ar konkrētu cilvēku lēmumiem, kuri nodokļu maksātāju vietā izlēma ko darīt. Lēmumu, vai glābt Parex banku, vai ļaut tai bankrotēt, pieņēma īpaša valdības komisija: Finanšu ministrijas valsts sekretārs M. Bičevskis kopā ar I. Godmani un A. Slakteri. Glābšanā būtiska loma bija arī Latvija Bankai (arī konkrētām amatpersonām), kura Parex bankā ieskaitīja vairākus miljonus latu vēl pirms 2008. gada novembrī sākās publiskas diskusija par glābšanu. Droši vien vēsturniekiem būtu interesanti papētīt periodu 1994. – 2009. un sekojošas kombinācijas: varas partijas, politiķi, Latvijas Bankas vadības iecelšanas balsotāji, Valsts Kases amatpersonas, valsts iestāžu konti Parex bankā, darbinieku rotācija no valsts iestādēm uz banku sektoru, banku uzraudzība Latvijas Bankā pirms FKTK izveides 2000. gadā un pēc tam utt. Tur arī varbūt ir daļēji meklējamas saknes politiķu aizvainojumam pret bankām, jo pēc banku kapitālā remonta nekas vietējais jau daudz nav palicis, bet pirms tam…

Vēl novembra beigās prezidents sacīja: “Kad Latvijā no 2008. līdz 2010.gadam bija finanšu krīze, sabiedrībai vajadzēja solidarizēties ar bankām, taču tagad tās nav gatavas darīt neko, solidarizējoties ar kredītņēmējiem.” Tagad sanāk, ka 20. decembrī prezidenta izsludinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam ļauj beidzot aizvērt to “banku glābšanas” epopeju un šo kārti vairs izspēlēt nevarēs, jo piespiedu kārtā bankas būs solidarizējušās ar kredītņēmējiem un 2024. gadā atdos tiem atpakaļ 30% no procentu maksājumiem. Lieta slēgta. Bet vai tiešām?

Pandoras lāde ir vaļā, jo ar šādu pieeju patērētāji var prasīt no politiķiem augsto cenu kompensāciju daudz kam, jo īpaši to vajadzētu darīt tad, kad inflācija vidējā termiņā ir virs 2%. Noturēt cenu kāpumu vidējā termiņā 2% ir Latvijas Bankas (ECB) galvenais uzdevums – ko darīt patērētājiem, ja centrālā banka ar savu uzdevumu netiek galā? 😕

Augstas procentu likmes nav anomālija. To var skaidri redzēt 9. bildē, ja skatās uz garāku vēsture periodu. Mēs vienkārši piedzīvojām ļoti garu neadekvāti zemu procentu likmju periodu.

9. ASV FRS un ECB bāzes procentu likmju izmaiņas 50 gadu laikā (LSEG dati)

Šobrīd tirgus domā, ka procentu likmju kāpums ir beidzies un pie horizonta jau saskata procentu likmju pazeminājumus. Par to liecina tirgus cenas un to var redzēt arī Euribor tabulās un grafikos. Pievērsiet uzmanību 1 gada Euribor procentu likmju uzvedībai 10. bildē.

10. ECB depozīta un Euribor procentu likmju izmaiņas 2023. gadā (LSEG dati)

Ja izkāpjam no Euribor tabulas un paskatāmies uz garāku termiņu procentu likmēm, piemēram, 5 gadu eiro procentu likmi (IRS – Interest Rate Swap), tad redzam diezgan agresīvu likmju pazemināšanas gaidu scenāriju. 11. bildē salīdzinu ECB depozīta procentu likmi, 3 mēnešu Euribor likmi un 5 gadu likmi. 5 gadu likmei kritums ir ļoti ievērojams.

11. ECB depozīta, 3 mēnešu Euribor un eiro 5 gadu IRS likmes izmaiņas (LSEG dati)

To, ka ilgtermiņa un īstermiņa procentu likmju starpība ir rekorda liela, var redzēt 12. bildē, kur no 5 gadu likmes ir atņemta 3 mēnešu Euribor likme. Personīgi es domāju, ka tirgus ir nedaudz pārvērtējis situāciju. Protams, ECB var padoties Vācijas spiedienam, kur nīkuļojošā ekonomika var pieprasīt lētāku naudu, bet inflācijas atdzimšanas draudi saglabājas, kas ECB var likt uz likmju pazemināšanu skatīties skeptiski. Šobrīd ir sajūta, ka tirgus nepamatoti uzvedas tā, it kā gaidītu 2009. gada atkārtošanos. Situācija tagad ir savādāka (ceru, ka nenāksies šos vārdus vēlāk nožēlot). Nevienā nozarē nav samilzušas nepārvaramas problēmas. Jā, atsevišķos segmentos ir lielākas vai mazākas problēmas, bet nav milzīgs bankrotu vilnis, nav milzīgu zaudējumu vērtspapīru tirgos, nav bezdarba strauja pieaugšana, ir saglabājusies investoru apetīte ar lielām atlaidēm iegādāties grūtībās nonākušos uzņēmumus, un, kopumā lielai daļai investoru šis gads bijis lielisks gan obligāciju, gan akciju tirgū. Ar to es gribēju teikt, ka vēl ir vismaz krietni par agru sapriecāties par strauju procentu likmju pazemināšanos. Gribētu piekrist ECB, ka šis ir datu gaidīšanas un vērošanas laiks, jo negatīvas ziņas mijas ar pozitīviem pārsteigumiem

12. Starpība starp 3 mēnešu Euribor un eiro 5 gadu IRS likmēm (autora aprēķins pēc LSEG datiem)

Ļoti svarīga ziņa ir centrālo banku QT (Quantitative Tightening) režīma ieslēgšana, jeb naudas ņemšana ārā no tirgus. Bet 2023. gada marts pierādīja, ka centrālās bankas nekavēsies ne mirkli, ja kaut ko vajadzēs glābt. To uzskatāmi var redzēt skatoties uz ASV FRS uzvedību martā 13. bildē. Kad vajadzēja nomierināt tirgu, 400 miljardi dolāru ļoti ātri nokļuva atpakaļ tirgū.

13. ASV centrālās bankas aktīvu izmaiņas (LSEG dati)

Droši vien vēl ilgi varēs strīdēties par to, cik pareiza vei nepareiza bija ECB QE programma, kura pieņēmās spēkā 2015. gadā un paātrinājās pandēmijas laikā. QE bija pozitīvas sekas (likviditāte, stabilitāte), bet arī nevēlami blakus efekti (lēta nauda veicināja parādu apjomu augšanu un pārāk daudz balstīja vērtspapīru tirgu). Nu jau ECB vairāk nekā 1.8 triljonus eiro no tirgus ir izņēmusi ārā.

14. ECB aktīvu izmaiņas (LSEG dati)

Lūk vēl vienas no masīvā QE sekām. Banku depozīti ECB un ECB rekorda izdevumi par procentu maksājumiem. Līdz ko 2022. gadā ECB depozīta procentu likme iesoļoja pozitīvajā teritorijā, 15. bildē dzeltenā līnija, jeb banku depozītu apjoms ECB, uzšāva līdz 4.7 triljoniem eiro. Nenoliedzami bildē ir arī vizuāla korelācija starp ECB aktīvu izmaiņām un depozītu apjomiem. Samazinoties ECB aktīviem, uz leju dodas arī depozītu apjoms, bet 4. janvārī tas vēl bija 3.5 triljoni eiro.

15. ECB aktīvu, depozīta procentu likmes un depozītu apjomu izmaiņas (ECB, LSEG dati)

15. bildes dzeltenā līnija transformējas ECB procentu izdevumos (un banku ieņēmumos) par depozītiem 16. bildē. Šeit gan es lieku atrunu, ka dati var būt neprecīzi, jo pie bildes es nonācu paņemot ECB ikdienas datus par depozītiem un pievienojot ECB depozītu procentu likmju vēsturi. Ņemot vērā likmju maiņas datumus un aprēķinu dienas, kaut kāda neliela neprecizitāte datos iespējama. Bet skatoties uz zilo lāsteku, ir ļoti labi saprotams, ka ECB savas eksistences laikā nekad nav saskārusies ar tik lieliem izdevumiem.

16. ECB ieņēmumi un izdevumi no depozītu darījumiem ar bankām (aptuveni autora aprēķini)

16. bilde ir ar pārāk lielu mērogu, tādēļ paņemu palielināmo stiklu un skatos uz pēdējiem trim gadiem, kad bankas sākumā maksāja ECB 0.5% par depozītu turēšanu un pēc tam, augot procentu likmēm, ECB sāka maksāt bankām ļoti iespaidīgas summas (pat reizēm pāri 12 miljardiem eiro mēnesī). Vēl jau ECB sistēmai ir zaudējumi no obligāciju pārvērtēšanas – nekāds palīgs eiro zonas valstu budžetiem ECB šogad nebūs (peļņa parasti iet uz valsts budžetu).

17. ECB ieņēmumi un izdevumi no depozītu darījumiem ar bankām (aptuveni autora aprēķini)

Šķiet, ka bankas peldas naudā un akcionāri ir sajūsmā. Tā nav! Peļņa ir liela, bet tas, skatoties uz notiekošo tirgū, nav transformējies lieliskos akciju cenu kāpuma rezultātos. Investori uz banku sektoru skatās piesardzīgi vairāku iemeslu dēļ, bet galvenais iemesls ir augsto procentu likmju īstermiņa peļņas vērtēšana, pret potenciāli negatīvajām sekām ilgtermiņā. Pēc teorijas, augstām procentu likmēm pa banku rezultātiem būtu jāsit vairākos veidos – 1) bremzējas kreditēšana, 2) pieaug maksājumu kavēšana un pieaug kredītu zaudējumu risks, 3) tiem, kuri sapirkušies obligācijas, ir zaudējumi no obligāciju pārvērtēšanas. Pagaidām situācija ir daudz labāka, nekā tirgus baidījās.

18. Skandināvu banku akciju cenu procentuālās izmaiņas 2023. gadā (LSEG dati)

Cik ilgi eiro procentu likmes var noturēties šajos līmeņos? Nav jau nekā labāka uz ko paskatīties, kā vēsturiskie dati. Cik ilgi eiro 3 mēnešu procentu likme parasti ir kāpusi, turējusies augstos līmeņos, un pēc tam kritusi redzam 19. bildē.

19. 3 mēnešu Euribor procentu likmes kāpuma un krituma cikli kopš eiro ieviešanas (LSEG dati)

20. bilde rāda, kādas tirgus cenas 3 mēnešu procentu likmei gadu uz priekšu tirgus dalībnieki piedāvāja 2022. gada pēdējā darba dienā un 2023. gada pēdējā darba dienā. 2022. gada 30. decembrī tirgus gadu uz priekšu deva likmi 3.56%, bet 2023. gada decembri 3 mēnešu Euribor noslēdza pie 3.909% atzīmes (atšķirība ~35 bāzes punkti). Noslēdzot 2023. gadu tirgus 3 mēnešu procentu likmei cenu 2024. decembrim deva 2.264% līmenī. Visticamāk pēc gada 3 mēnešu likme būs vai nu augstāk vai zemām (es, personīgi sliecos domāt, ka likmes nebūs tik zemas, bet vai tad es pirmo reizi kļūdos…).

20. Indikatīvās 3 mēnešu eiro procentu likmes FRA cenas 2022. gada 30. decembrī un 2023. gada 29. decembrī (LSEG dati)

Atkāpei – uztaisīju arī trīs bildes (20.1., 20.2. un 20.3.), kurās redzam, kā tirgus noteica eiro procentu likmju cenas gadu uz priekšu eiro 3 mēnešu likmei (FRA – Forward Rate Agreement) un kā patiesībā uzvedās 3 mēnešu Euribor likme. 2023. gadā Euribor patiesībā tīri labi sekoja iepriekš “iezīmētajai” FRA līknei un atraušanās notika tikai pēc sešiem mēnešiem, kas nozīmē to, ka tirgus 2022. gada decembrī jau bija adaptējies ECB likmju celšanas ritmam un ECB tikai nedaudz pārsteidza ar likmju celšanas ievilkšanu .

20.1. EUR FRA līkne 2022. gada 30. decembrī un 3M Euribor uzvedība 2023. gadā

Noslēdzot 2021. gadu tirgus vispār nekādas būtiskas izmaiņas eiro procentu likmēs negaidīja un 2022. gada jūlijā uzsāktais procentu likmju celšanas cikls bija pārsteigums ar vairāk nekā 200 bp starpību decembra beigās.

20.2. EUR FRA līkne 2021. gada 31. decembrī un 3M Euribor uzvedība 2022. gadā

Pat tad, kad bija skaidrs, ka ECB cels procentu likmes, tirgus “neuzminēja” ne tempu, ne amplitūdu un rēķinot cenas 2022. gada jūlija sākumā, tirgus pēc gada bija par aptuveni 200bp augstāks, nekā tas bija redzams cenās pirms gada.

20.3. EUR FRA līkne 2022. gada 1. jūlijā un 3M Euribor uzvedība no 2022. gada 1 jūlija līdz 2023. gada 1 jūlijam

Secinājums; FRA (un arī IRS darījumu) cenas ir tikai instruments naudas plūsmas fiksēšanai, kas nenosaka to, kur vēlāk tirgū atradīsies procentu likmes un kas notiks vai nenotiks ar peļņu pārvērtējot procentu likmju darījumus.

Nedaudz par satraucošām tendencēm ekonomikā. Kāds ir iedzīvotāju rīcībā esošais naudas daudzums un tendences? 2. bildē ir redzami Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu dati.

21. Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumi Latvijas bankās (Latvijas Bankas dati)

Pat 21. bildes stabiņos vizuāli ir redzama noguldījumu apjomu pieauguma sabremzēšanās, bet vēl labāk to redz, ja sarēķina noguldījumu izmaiņas procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi (22. bilde). Trīs mēnešus pēc kārtas mājsaimniecību konta atlikumu gada izmaiņu rādītājs ir negatīvs un tas nav labi. Tas notiek pat uz ekonomistu optimisma fona, jo ekonomisti šobrīd runā par to, ka algu kāpums tagad apsteidz inflāciju un iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas. Tas nenotiek noguldījumu grafikos – mazāk naudas kontos, pozitīva inflācija = mazāka pirktspēja. To apliecina 23. bilde.

22. Noguldījumu izmaiņas gada laikā (autora aprēķini pēc Latvijas Bankas datiem)

Ja kontā nav naudas, tad neko nopirkt nevar (var aizņemties, bet tad nauda vienalga iziet caur kontu vai nu pircējam, vai uzreiz pārdevējam). Vismaz vizuāli daudz ko var izdomāt skatoties uz noguldījumu un mazumtirdzniecības apjomu gada izmaiņām. Un tendence rāda, ka arī 2024. gada sākumam neko labu tirdzniecībā solīt nevar. Jāgaida, kad algu kāpums iedzīs inflācijas un augsto procentu likmju radīto pirktspējas kritumu.

23. Iedzīvotāju noguldījumu un mazumtirdzniecības gada izmaiņu dati

Svarīgākais rādītājs, kam tuvākajos mēnešos jāseko līdzi, ir bezdarba līmenis. Bezdarba līmenis, par pārsteigumu daudziem, ir tuvu rekorda zemiem rādītājiem gan eiro zonā, gan ASV, gan Latvijā, kas šajā situācijā ir ļoti laba ziņa. Augsta inflācija un augstas procentu likmes krietni samazina maksātspēju, samazina apgrozījumu un bremzē ekonomikas izaugsmi, bet, kamēr ir darbs, problēmu gadījumā var piestrādāt pie izdevumu pārskatīšanas un maksājumu grafiku izmaiņām. Ja nav darba, tad situācija kļūst slikta un, ja nav darba daudziem (pieaug bezdarba līmenis), pieaug problēmu apjoms ekonomikai, kas ekonomiku var iedzīt dziļākā un garākā recesijā.

24. Bezdarba rādītāji ASV eiro zonā un Latvijā

Akciju tirgus un investīcijas

Beidzot nonācu pie akciju tirgiem. 2023. gads akciju tirgus investoriem kopumā bija lielisks (ja vien visas likmes nelikāt uz Ķīnu). 7 indeksi sasniedza jaunus rekordus (25. bilde) un tikai 3 indeksi gadu noslēdza mīnusos (Ķīna, Honkonga).

25. Akciju indeksu izmaiņas pasaulē 2023. gadā (LSEG dati)

To, cik labs šis gads ir bijis uz vēsturiskā fona, var redzēt 26. bildē, kurā ir S&P500 un Nasdaq indeksu gada izmaiņu dati. Abi indeksi 2023. gadā sasniedza šī gadsimta Top 6 rezultātus.

26. S&P500 un Nasdaq indeksu gada izmaiņu datu tabula (autora aprēķini pēc LSEG datiem)

2023. gads lineāri ar indeksu procentuālajām izmaiņām redzams 27. bildē. Līderis Nasdaq ar +43%, bet lielākais zaudētājs Honkonga ar -13.8%.

Es 2023. gadā veicu 6 pirkumus. 5 bija paredzēti vidējās iegādes cenas uzlabošanai, viena investīcija bija iesaistīšanās Ķīnas EV pasaulē (NIO). Par Averaging down es rakstīju pagājušā gada jūnijā (raksta pašās beigās). Ja vērtējam uz decembra beigām, tad 1 darījums no 5 beidzās lieliski, bet pārējie 4 pagaidām nelielos mīnusos.

27. Indeksu izmaiņas 2023. gadā procentu izteiksmē (LSEG dati)

Investēšana nav viena mēneša vai viena gada jautājums. Investēšana ir ilgtermiņa projekts, tādēļ pievienoju 28. bildi ar 5 gadu indeksu procentuālajām izmaiņām. Un atkal lielākais zaudētājs Honkonga ar -34%, bet līderos Nasdaq ar +128%.

28. Indeksu izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā procentu izteiksmē (LSEG dati)

Ņemot vērā, ka es izmantoju SEB Latvija mobilās aplikācijas pakalpojumu Roboinvestors ar regulārām ikmēneša iemaksām, es pievienoju bildi ar mana portfeļa indeksu ETF izmaiņām 2023. gadā. Visi ETF ir plusos un vidējais rezultāts ir tuvu S&P500 sasniegumiem (jo dažādu ETF proporcijas portfelī ir atšķirīgas). Kopumā kopš indeksu ETF portfeļu palaišanas 2022. gada maijā mans portfelis uzrāda +12%, kas ir ļoti labi, ja ņemam vērā to bedri, kuru akciju tirgus pārdzīvoja 2022. gada oktobrī.

29. SEB Roboinvestora indeksu ETF izmaiņas 2023. gadā salīdzinot ar Nasdaq un S&P500 (LSEG dati)

Kā tad bez crypto pasaules pieminēšanas. 2023. gadā beidzās kārtējā crypto “ziema” un gada otrajā pusē bija vērojams ļoti labs cenu kāpums, kuru 30. bildē īsti neredz, jo pavisam negaidīti crypto birža Coinbase akciju tirgū sasniedza daudz labākus rezultātus (+391%) nekā Bitcoin (+153%) vai Ethereum (+91%). Iespējams, ir arī kāds cits crypto aktīvs ar labākiem rezultātiem, bet es šim tirgum nesekoju pārāk daudz līdzi. Mana interese jau sen aprobežojās ar 3-5 izstrādājumiem bez regulārām investīcijām un investētā summa kopējā portfelī ir <9%. Loterijas biļete.

30. Bitcoin, Ethereum, Coinbase cenu un Nasdaq indeksa izmaiņas procentos 2023. gadā (LSEG dati)

Indeksu top veiksminieki un zaudētāji 2023. gadā

Zemāk 8 bildes bez īpašiem komentāriem. Tie ir dažādu indeksu 2023. gada veiksminieki un neveiksminieki un tā kā es neanalizēju uzņēmumus, tad man nav ko komentēt par veiksmes vai neveiksmes faktoriem. Šķiet, visus uzņēmumus var atrast Google Finance vai Yahoo Finance un paskatīties gan uzņēmumu datus, gan palasīt ar šiem uzņēmumiem saistītās ziņas.

31. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

Neskatoties uz to, ka indekss gadu pabeidza labos plusos, no indeksa 3416 uzņēmumiem 1753 gadu pabeidza mīnusos, kas ir 51% no saraksta.

32. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

Gadu mīnusos pabeidza tikai 18 uzņēmumi no 100.

33. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

Mīnusos 180 uzņēmumi jeb 36%.

34. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

Arī Euronext100 mīnusos ir mazākums, 27 uzņēmumi.

35. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

Mīnusos pagājušā gadā palika 32 uzņēmumi.

36. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

56 no 82 jeb 68% no uzņēmumiem gadu noslēdza mīnusos. Jau vairākus gadus visšvakāk performējošais tirgus.

37. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

Japānā mīnusos palika 40 no 225 uzņēmumiem, bet Nikkei225 indeksam līdz 1989. gada decembra rekordam joprojām ir kādi 16% ko kāpt.

38. Indeksa uzņēmumu lielākie kāpumi un kritumi 2023. gadā (LSEG dati)

Baltijā no 70 uzņēmumiem visos četros sarakstos (Baltijas Oficiālais, Baltijas Otrais, First North akciju un Baltijas First North Ārvalstu akciju saraksti) gadu mīnusos noslēdza 45 uzņēmumi.

Kas būs ar 2024. gadu?

Kas notiks ar procentu likmēm 2024. gadā? Tas laikam ir galvenais jautājums lielai daļai tirgus dalībnieku. Mums svarīgi ir ECB lēmumi, tādēļ 39. bildē ir redzams ECB vadības sapulču kalendārs.

39. ECB 2024. gada monetārās politikas sapulču grafiks

Par nākamā gada izredzēm decembrī labi papļāpājām ar raidījuma Nākotnes Kapitāls vadītājiem Konstantins Kuzikovs un Raivis Vilūns. Ja ir laiks, var paskatīties ierakstu Youtube:

Atgādinu, ka, diemžēl, neviena augstskola nepiedāvā sertificētu gaišreģu apmācības programmu…

Ko es varētu izdarīt 2024. gadā?

Es neesmu labs investors. Akciju tirgus man ir vairāk kā spēle vai loterija, kurā saprātīgi lēmumi mijas ar oprtūnistiskiem izgājieniem, jo atkārtošu, kāpēc es to varu atļauties izmantojot citātu no mana 2022. gada apskata:

“Plānojiet! Plānojiet, kā ieņēmumus (reiziniet ar 0.8), tā arī tēriņus (reiziniet ar 1.2) un regulāri, cik iespējams, atlieciet nelielas naudas summas. Vienalga, vai tie ir santīmi, vai eiro, vai liekat naudu zem matrača, vai pārvietojat naudu uz otru kontu (kuram nav “piesieta” norēķinu karte), vai investējat pensiju 3. līmenī, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā, fondos, akcijās vai obligācijās. Jebkurš pozitīvs cipars uzkrājumu ailītē ir labāks par nulli!”

P3L un uzkrājums ar dzīvības apdrošināšanu ir mans drošības spilvens, kas ar papildus iekrāto naudu ļauj agresīvāk rīkoties akciju tirgū. Savu investīciju “karjeru” ar spekulatīviem meme stocks pirkumiem gan nevajadzētu sākt.

Mani pagaidām apmierina mans investīciju portfeļa saturs (neapmierina dažu akciju iegādes cenu līmenis 🤣), bet ja atbrīvotos brīvi līdzekļi tad es pieskatu 40. bildē redzamos uzņēmumus. No tiem pāris kādreiz ir bijuši manā portfelī, bet Roblox es labprāt papildinātu, ja cenu līmenis būtu pieņemams. Tabulā sarkanie cipari ir pamats manām bažām (cena pārāk daudz uzkāpusi vai arī ir tuvu jauniem rekordiem).

40. Uzņēmumi, kurus ik pa laikam vēroju (nav investīciju padoms! LSEG dati)

Nagi niez šo to vēl vairāk diversificēt. Eiropa ir, ASV ir, Ķīna arī, kas tad man vēl atlicis? Indija? Starp citu, 2023. gada aprīlī Indijas iedzīvotāju skaits pārsniedza Ķīnas iedzīvotāju skaitu, bet iedzīvotāju skaits vien jau nenosaka ekonomikas spēku (potenciālu gan). Šobrīd gan ETF cenām bijis diezgan būtisks kāpums, kas iegādes ideju liek atlikt uz vēlāku laiku, ja būs brīvi resursi un pievilcīga cenu korekcija. Parasti cenu korekcija aizslauka daļu vērtības un brīvu resursu tad parasti arī nav.

41. Ar Indiju saistīti ETF (Google Finance dati)

Viedokli par investīcijām Indijā izteica arī Investoru klubs. Es piekrītu, ka riski ir lieli. Pieliku 42. bildi ar Investoru kluba rakstā pieminēto Ķīnas piemēru, kad 2015./2016. gadā plīsa burbulis, kurš balstījās tajā skaitā uz privātpersonu ažiotāžu vērtspapīru tirgū spekulējot arī ar aizlienētu naudu.

42. Ilgtermiņa skats uz Ķīnas Shenzhen indeksu (LSEG dati)

Lūk tāda ir mana bilžu grāmata par 2023. gadu. Ceru, ir kas noderīgs, vai vismaz pietiekoši daudz vielas pārdomām. Novēlu visiem 2024. gadā lielisku veselību un stabilu naudas plūsmu!

Saistību atruna

Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš trešo gadu desmitu strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju.

 

Autors: SEB Head of Markets Andris Lāriņš, Linkedin profile