Vai fondi ir piemēroti īstermiņa ieguldīšanai?

Jānis Rozenfelds, SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs

Atbild Jānis Rozenfelds: Atkarībā no pieņemama riska līmeņa, mērķa un vēlama uzkrājuma termiņa arī ieguldījumu fondi var būt piemērots finanšu instruments, kas varētu apmierināt visas klienta prasības. Viens no svarīgākajiem īstermiņa ieguldīšanas nosacījumiem ir naudas līdzekļu pieejamība jebkurā laikā un nelielas vērtības svārstības. Ja ieguldītāja uzkrātie līdzekļi būs nepieciešami tuvākā gada laikā un ieguldītājam ir salīdzinoši maza ieguldījumu pieredze, tad piemērotāki būtu naudas tirgus fondi.

• Galvenā naudas tirgus fondu priekšrocība ir likviditāte: ieguldītājam ir iespēja jebkurā laikā izmantot savus līdzekļus īstermiņa mērķu īstenošanai.

• Naudas tirgus fondu līdzekļi tiek izvietoti konservatīvajās aktīvu klasēs: tādos finanšu instrumentos kā depozīti, obligācijas un ķīlu zīmes, tādejādi nodrošinot fonda daļas vērtības minimālās svārstības un diversifikāciju starp dažādiem instrumentiem un finanšu institūcijām.

• Fonda portfelī iekļautie finanšu instrumenti ir īstermiņa, līdz ar to naudas tirgus fondu ienesīgums ir pielīdzināms tajā iekļauto finanšu instrumentu ienesīgumam.

• Naudas tirgus fondi var būt arī viena no ieguldītāja portfeļa sastāvdaļām, kas diversificē kopumā ilgtermiņa ieguldījumus.

• Īpaši aktuāli naudas tirgus fondi ir uzņēmumiem: var parādīties brīži, kad uzņēmumu nauda „nestrādā”, atrodoties norēķinu kontā. Tas brīdis ir piemērots līdzekļu izvietošanai naudas tirgus fondos, lai nodrošinātu nepārtrauktu naudas pelnītspēju.

Cik bieži ir vērts sekot līdzi ieguldījumu un arī pensiju 2. līmeņa fondu rezultātiem?

Atbild Anželika Berga-Berķe, Hipotēku bankas valsts fondēto pensiju projektu vadītāja:

Anželika Berķe-Berga, Hipotēku bankas valsts fondēto pensiju projektu vadītāja

Pensiju 2. līmeņa fondu rezultātiem vajadzētu sekot līdzi vismaz reizi gadā. To var ērti izdarīt www.manapensija.lv mājaslapā. Objektīvam vērtējumam svarīgs ir ilgtermiņa rādītājs (2 gadi
un vairāk). Ja cilvēks ir no tiem, kurš pensiju plānu maina samērā reti (reizi 3–5 gados), ir svarīgi, kāda stratēģija (konservatīva, sabalansēta vai aktīva) ir izvēlēta. Piemēram, ja t. s. treknajos gados pensija tiek krāta aktīvajā pensiju plānā, tad, sākoties pirmajām krīzes pazīmēm, ieteicams to mainīt uz kādu no konservatīvajiem, un otrādi. Tas ir tādēļ, ka krīzes periodā fondu ar ieguldījumiem akciju tirgos vērtība – līdz ar to arī ienesīgums – krītas.
Attiecībā uz ieguldījumu fondiem sekošanas biežums varētu būt dažāds – tas atkarīgs no ieguldījumu stratēģijas un arī ieguldīšanas termiņa. Ja tas ir naudas tirgus vai obligāciju fonds, tā daļas vērtības svārstīsies ne tik strauji, līdz ar to būs pietiekami, ja vismaz reizi mēnesī pārbaudīsiet, kā izmainījusies fonda daļas vērtība. Savukārt akciju ieguldījumu fondu vērtība var mainīties diezgan strauji, tādēļ daļas vērtības svārstības ir vērts aplūkot pat vairākas reizes nedēļā. Kas attiecas uz termiņu – jo īsāks ir vēlamais ieguldīšanas termiņš, jo biežāk jāseko līdzi ienesīgumam.

Atbild Jānis Rozenfelds: Tas ir fondu vai pensiju 2. līmeņa pārvaldītāja būtisks uzdevums sekot līdzi ieguldījumiem un atkarībā no laika un notikumiem ekonomikā reaģēt, lai mazinātu iespējamos zaudējumus un izaugsmes laikā maksimāli vairot šo kapitālu. Ieguldītāja galvenais uzdevums ir izvēlēties pārvaldnieku kā uzticamo sadarbības partneri ilgtermiņā. Taču katrs esam savas naudas saimnieks, un regulāra pārvaldīšanas rezultātu izvērtēšana ir nepieciešama.

Pensiju 2. līmenis

• vienu reizi gadā vajadzētu izvērtēt sava pensijas plāna pārvaldīšanas rezultātus, pieprasot VSAA atskaiti par iepriekšējo gadu internetbankā, bankas filiālē vai VSAA nodaļās.
• ir svarīgi novērtēt, kāda ir bijusi pensiju plāna peļņas dinamika ilgākā laika posmā. Der arī salīdzināt, kāds ienesīgums bijis vidēji tirgū, izpētot pārējo pensiju plānu finanšu rādītājus.

Fondi

• ir divas iespējas: izvēlēties jau gatavo stratēģiju – fondu fondus, kur tieši pārvaldnieka komandas uzdevums sekot līdzi portfelim un pieņemt finanšu lēmumus par fondu pirkšanu/pārdošanu. Otrais variants ir pašam sastādīt savu portfeli no esošā fondu piedāvājuma: klients patstāvīgi lemj, kuru fondu iekļaut savā portfelī attiecīgajā brīdī un kuru – pārdot.  Tomēr abos gadījumos vajadzētu vismaz reizi gadā izvērtēt fondu ilgtermiņa rezultātus, atbilstoši tirgus situācijai.
• ja klients nav profesionāls ieguldītājs, fondi nav domāti spekulatīviem darījumiem: „lēkāšana” no fonda uz fondu, izvērtējot tikai konkrēta fonda īstermiņa rezultātus var novest pie situācijas, kad klients pazaudēs vairāk, nekā pieturoties pie konsekventas ieguldīšanas stratēģijas.
• nepieciešams izvērtēt ne tikai ienesīgumu, bet arī standarta novirzi jeb rādītāju, kas parāda fonda daļas vērtības svārstības – jo lielāks ir rādītājs, jo lielākas ir iespējamas svārstības, kā rezultātā – ir lielāka varbūtība, ka fonda īstermiņa rezultāti var būt ļoti atšķirīgi kā ar + zīmi, tā arī ar  – zīmi.
• ikvienam tagad ir pieejami dažādi tirgus apskati: klientam, pieņemot lēmumu, gan jāseko līdzi fonda darbībai, gan jāizvērtē kopumā tirgus situācija.