Turpinot žurnāla Naudas Lietas aizsāktos ekspertu ieteikumus, savu viedokli par labākajiem ieguldījumiem lasītājiem piedāvā Nataļja Točelovska no SEB bankas un Māris Rambaks no LHV Bankas.
Māris Rambaks, LHV Banka
Māris Rambaks:
100 lati
Ja runa ir par 100 latiem kā sākotnējo ieguldījumu, kuru katru mēnesi varētu papildināt kaut ar 10 latiem, ieteiktu iegādāties kāda plaša mēroga ieguldījumu fonda apliecības. Svarīgākais šeit ir izvēlēties tādu darījuma starpnieku vai brokeri, pie kura ar ieguldījumu saistītās izmaksas ir zemas. Piemēram, vērtspapīru konta atvēršanai un uzturēšanai vajadzētu būt bezmaksas un nevajadzētu būt minimālai komisijai par fondu apliecību iegādi vai pārdošanu. Tādā gadījumā ieguldītājam jārēķinās tikai ar maksu fonda pārvaldītājam par līdzekļu pārvaldīšanu un pirkšanas/pārdošanas komisijas maksām, nevis ar papildus starpnieka vai brokera uzcenojumiem.
1000 lati
Ja runa ir par 1000 latiem kā sākotnējo ieguldījumu, var domāt par atsevišķu akciju iegādi Baltijas biržās. Tiesa gan, arī šeit svarīgākais ir izvēlēties tādu darījumu starpnieku vai brokeri, pie kura ar ieguldījumu saistītās izmaksas būs zemas. Kaut arī vērtspapīru konta atvēršana parasti izmaksās ne vairāk kā 5 latus, var atrast bankas, kas kontu atvērs bezmaksas. Tāpat arī var atrast bankas, kurām nav ikmēneša komisijas par konta uzturēšanu. Tiesa gan, šādu banku ir maz. Tā kā darījumiem ar akcijām parasti ir minimālā komisija, neieteiktu veikt darījumus, kuru summa būtu mazāka par 200 latiem.
10 000 lati
Ja runa ir par 10 000 latiem kā sākotnējo ieguldījumu, dzīve jau kļūst daudz interesantāka, jo var domāt par atsevišķu akciju iegādi ne tikai Baltijas, bet arī ārvalstu biržās. Turklāt, ar šādu summu jau būtu vērts domāt par ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, brīžos, kad akciju tirgiem neklājas tik labi, naudu varētu ieguldīt bankas depozītos un joprojām nopelnīt labus procentus. Tad vēl vajadzētu padomāt par valūtu risku. Mēdz gadīties, ka valūtu kursi ļoti īsā laikā nosvārstās pat par vairākiem procentiem. Pie šādas summas komisijas maksas vairs nebūs tik būtiskas, kā pakalpojumu kvalitāte un pieejamo ieguldījumu iespēju un biržu klāsts. Galvenais, lai komisijas maksas būtu sabalansētas un izdevīgas visiem ieguldītājam, kas veic darījumus gan Baltijas, gan ārvalstu biržās, gan ar akcijām, gan ar fondiem, gan vairākām valūtām.
Nataļja Točelovska, SEB banka
Nataļja Točelovska:
100 lati
Naudas summu 100 lati es ieguldītu Tradicionālajā depozītā – šobrīd ikviena banka Latvijā piedāvā šādu pakalpojumu. Lai izvēlētos, kurā bankā ieguldīt savus naudas līdzekļus, es viennozīmīgi kā galveno kritēriju izvirzītu ilgtermiņa sadarbību un drošību. Gadījumā, ja šie brīvie naudas līdzekļi – 100 lati – būtu regulāri (piemēram, ik mēnesi) pieejami, ko varētu atļauties ieguldīt uz 3-5 gadiem, tad es katru mēnesi šo naudas summu investētu fondu daļu iegādē. Ja tomēr mana riska apetīte nebūtu tik augsta, tad es izvēlētos ieguldīt fondā, kas nodrošina augstāku drošību – Latu rezerves fonds. Ja iedzīvotāja mērķis ir potenciāli augsts ienesīgums, tad vērtīgi ir apsvērt iespēju ieguldīt Attīstības tirgu akciju fondos.
1000 lati
Naudas summa 1 000 lati jau ir interesantāk, jo šajā gadījumā ieguldītājam papildus tradicionāliem depozītiem, kuri pie krītošām lata ieguldījuma likmēm nav pats pievilcīgākais naudas ieguldīšanas veids, ir iespēja izvēlēties agresīvākus risinājumus – piemēram, Progresīvo depozītu (pelņa ir atkarīga no akciju indeksa vai cita rādītāja kustības), ieguldījuma fondus vai vienkārši iegādāties 2 uzņēmumu akcijas Baltijas biržā. Manuprāt, tradicionālais depozīts pamazām zaudē savas pozīcijas pievilcīgo ieguldījumu produktu vidū. Vēl 2 līdz 3 mēnešus atpakaļ to 3, 6, 12 mēnešu likmes bija pāri 10% robežai, taču šobrīd 1 gada likme ir tikai 6%, kas nozīmē 60 latu lielu peļņu gadā.
10 000 lati
Naudas summu 10 000 lati es sadalītu 2 daļās, iegādājoties obligācijas un akcijas. 5 000 lielu naudas summu es ieguldītu obligācijās. Ja man pieejamā naudas summa būtu latos, tad izmantotu Latvijas valdības emitētās un iknedēļās izsolē pārdotās 6 mēnešu vai 1 gada obligācijas. Lai palielinātu to ienesīgumu, es izmantotu bankas REPO produktu, kas nodrošina finanšu sviras efektu jeb sniedz iespēju, ieguldot, piemēram, 10% no summas, pārējos 90% saņemt kā aizņēmumu no bankas. Kaut arī tas ir saistīts ar zināmu risku, pieredze rāda, ka klienti šo ieguldīšanas veidu ļoti veiksmīgi izmanto. Arī pati to jau vairakkārt esmu izmantojusi. Ja man pieejamā naudas summa būtu eiro valūtā, tad es izvēlētos īstermiņa instrumentus – piemēram, Lietuvas valdības 1.5 gada obligācijas ar 4% ienesīgumu gadā. Ieguldīt esošo naudas summu riskantākās obligācijās gan es neizvēlētos, jo šo savu 10 000 latu lielo ieguldījuma daļu vēlētos redzēt kā mazāk riskantu. Vēl 5 000 latus es ieguldītu akciju tirgos. No savas pieredzes varu teikt, ka Baltijas reģiona akcijas nelielām ieguldījuma summām ir ideāls risinājums – zināmas kompānijas, nelielas akciju pirkšanas/ pārdošanas komisijas, vēl joprojām salīdzinoši zemas akciju cenas.
