Iemaksu atcelšana pensiju otrajā līmenī graus uzticību pensiju sistēmai kopumā, un cilvēkiem var zust motivācija maksāt nodokļus, jo tiek noņemta personīgā atbildība par saviem nākotnes ienākumiem, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina banku eksperti.
“SEB atklātā pensiju fonda” valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna atgādina, ka brīdī, kad Latvijā tika ieviesta trīs līmeņu pensiju sistēma, galvenais vadmotīvs bija nodrošināt ikviena strādājoša Latvijas iedzīvotāja līdzdalību sava pensiju uzkrājuma veidošanā, kā arī mazināt spiedienu uz valsts budžetu.
Dace Brencēna, SEB banka
Pensiju otrais līmenis tika veidots ar mērķi, ka katram cilvēkam, izvēloties savu pārvaldītāju, ir iespēja daļu no sociālā nodokļa ne tikai novirzīt nākotnes pensijai, bet visu šo gadu laikā arī vairot, jo pensiju otrā līmeņa kapitāls tiek ieguldīts ar mērķi pelnīt. Izveidojot šādu sistēmu, bija plānots pensiju sistēmu virzīt vairāk pašfinansēšanas virzienā, pastiprinot nodokļu maksāšanas motīva svarīgo lomu. Savukārt pirmais līmenis nāktu no ekonomikas pieauguma, norāda Brencēna.
“Ja paskatāmies uz situāciju pašlaik no sociālā aspekta, tad ekonomikas pieaugums ir nosacīts, sarūk iedzīvotāju skaits, palielinās dzīves ilgums, dzimstība negatīva, migrācija negatīva. Pārliekot otrā līmeņa iemaksas uz pirmo līmeni, valstij jāuzņemas garantija, ka pensiju izmaksas pēc noteikta laika tiks veiktas bez kavējumiem un citiem ierobežojumiem, neradot papildu slogu uz strādājošajiem,” uzsver eksperte.
Viņas skatījumā, ideja otrā līmeņa iemaksas pārlikt uz pirmo līmeni ir tikai īstermiņa vajadzību lāpīšana. Ja vērtē no ekonomiski finansiālā aspekta – otrais līmenis paredz, ka cilvēku veiktās iemaksas caur ieguldījumiem finanšu instrumentos nonāk atpakaļ ekonomikā, līdz ar to vairojot kopējo labvēlību. Brencēna uzskata, ka tas, kas valsts līmenī būtu jādara, – jāveido infrastruktūras projekti, kuros varētu šo otrā līmeņa kapitālu ieguldīt, emitējot vērtspapīrus. “Nevis samazināt iemaksas, bet radīt objektus, kur šos līdzekļus ieguldīt. Tad ieguvēji būtu visi,” atzīst eksperte.
Pēc viņas teiktā, pašlaik pensiju otrā līmeņa kapitāls visbiežāk tiek ieguldīts valsts obligācijās un depozītos.
Daiga Auziņa-Melalksne
Biržas “NASDAQ OMX Riga” vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne teica, ka regulāri atņemot līdzekļus pensiju sistēmai Latvijā, tiek samazinātas ne tikai iedzīvotāju pensijas nākotnē, bet iedzīvotāju acīs tiek grauta ticība valstij un nodokļu maksāšanas liederīgumam.
Kā neloģisku izskanējušo priekšlikumu vērtēja arī “Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds. “Man šķiet dīvaini, ka kā risinājums budžeta konsolidācijai tiek piedāvāta pilnīga iemaksu atcelšana pensiju otrajā līmenī, jo, ja tas ir uz vienu – nākamo – gadu, tad aiznākamajā gadā budžeta deficīts automātiski atkal pieaug par to pašu apjomu, par kuru nākamgad šķietami samazināts,” teica Strazds.
Savukārt atteikšanās no otrā pensiju līmeņa pilnībā, viņaprāt, grautu jau tā ne pārāk lielo uzticību pensiju sistēmai un nozīmētu vienu no trim izvēlēm nākotnē – vai nu lielākus sociālās apdrošināšanas maksājumus vai mazākas pensijas, vai līdzekļu pārdali no valsts pamatbudžeta, tādējādi atvēlot mazākus līdzekļus citām vajadzībām.
“Šādā gadījumā varam iegūt paradoksu, kad budžeta deficīta samazinājums šodien nozīmē nepieciešamību paaugstināt nodokļus vai samazināt izmaksas jau tālākā nākotnē. Visbeidzot, nav arī skaidrs, kas šādā gadījumā notiktu ar pensiju otrajā līmenī līdz šim uzkrātajiem līdzekļiem, kas ir visai ievērojami – ap 700 miljoniem latu,” saka Strazds.
Jau ziņots: kā vienu priekšlikumu 2011.gada budžeta konsolidācijas veikšanai Reformu vadības grupas pārstāvji minējuši pensiju otrajam līmenim sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi noteikt 2% apmērā, tāpat kā patlaban. Ir zināms, ka saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu no 2011.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi plānots noteikt 4% apmērā no iemaksu objekta. 2008.gadā pensiju otrajā līmenī tika iemaksāti 8% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, savukārt 2009.gadā un 2010.gadā šīs iemaksas tika samazinātas līdz 2%.
