Uz jautājumiem par ieguldījumu risku atbild Jānis Rozenfelds, SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs

Cik droši vispār ir ieguldīt naudu akcijās, fondos u.c. vērtspapīros? Kas var notikt sliktākajā gadījumā ar maniem ieguldījumiem?

Pēc riska pakāpes izšķir dažādus ieguldījumu un investīciju pakalpojumus: naudas tirgus fondi un obligācijas ir vērtspapīri ar zemāku risku, akcijas un atvasinātie finanšu instrumenti – ar augstāku riska pakāpi. Ieguldījumi fondos un citos vērtspapīros neparedz nekādas garantijas: ja vērtspapīru tirgū ir lejupslīde, tad ieguldītā summa var būtiski samazināties, un otrādi – summa var arī palielināties. Svarīgi atcerēties, ka zems risks nozīmē, ka zaudējumu iestāšanas varbūtība ir neliela, taču tā tomēr pastāv.

Ja ieguldītājam ir vēlme izmantot netradicionālos ieguldījumu veidus, tomēr saglabāt zemu riska pakāpi, var sākt ar naudas tirgus fondiem. Naudas tirgus fondu līdzekļi tiek izvietoti konservatīvos finanšu instrumentos – depozītos, kā arī valsts un korporatīvajās obligācijās. Naudas tirgus fondi ir izdevīgi tiem ieguldītājiem, kas novērtē naudas pieejamību jebkurā laikā un paredz fondus izmantot īstermiņa uzkrājuma mērķa sasniegšanai. Naudas tirgus fondiem var izdalīt divas funkcijas – uzkrājumu veidošana, veicot regulārus fonda apliecību pirkumus, kā arī esošā uzkrājuma vērtības palielināšana.

Vai iespējams apdrošināties pret jebkāda veida zaudējumiem ar akciju tirdzniecību?

Akcijas pēc savas definīcijas ir riskants finanšu instruments, kas nozīmē, ka nepastāv nekādas garantijas attiecībā uz ieguldīto summu. Tirgū pastāv atvasinātie finanšu instrumenti, ar kuru palīdzību profesionālie līdzekļu pārvaldnieki savā veidā apdrošina ieguldījumus pret tirgus negatīvām svārstībām, taču darbs ar minētiem instrumentiem prasa no ieguldītāja padziļinātas zināšanas, līdz ar to neprofesionālam ieguldītājam tas nebūtu piemērotākais finanšu produkts. Ja ieguldītājs vēlās piedalīties akciju tirgū, tai pat laikā nevēlās uzņemties papildu risku, pastāv strukturētie ieguldījumu produkti, kuriem ir raksturīgs minētais apdrošināšanas mehānisms. Tiesa gan – atvasināto instrumentu iegāde ir saistīta ar papildu izmaksām, līdz ar to potenciālā atdeve no akciju tirgus ir samazinās par atvasināto instrumentu cenu.

Ja mans konsultants iesaka man pirkt kāda konkrēta uzņēmuma akcijas, jo tām celsies kurss, bet patiesībā viss notiek otrādi, un es piedzīvoju pamatīgus zaudējumus, vai tos kādam paredzēts segt, lai es neiegūtu morālu traumu pret šāda veida ieguldīšanu vispār?

Galvenais konsultanta uzdevums ir veikt ieguldītāja riska profila novērtējumu, lai precizētu viņa pieredzi darījumos ar finanšu instrumentiem un attiecīgi pieļaujamo riska līmeni. Katram konkrētam riska profilam profesionāls konsultants piedāvā klientam piemērotākos ieguldījumu produktus, detalizēti skaidrojot produktu veidus, nosacījumus un ar piedāvāto finanšu instrumentu izmantošanu saistītos riskus. Lēmumu par konkrēta finanšu instrumenta vai ieguldījuma produkta iegādi pieņem ieguldītājs un apliecina to ar savu parakstu. Tā var būt konsultanta ieteiktā rīcība vai arī ieguldītājs patstāvīgi izlemj izmantot ieguldījumu pakalpojumus, kas iespējams neatbilst viņa riska profilam – abos gadījumos tā ir ieguldītāja atbildība par savu finanšu lēmumu.

Ja tagad ikviens iedzīvotājs pēc Bankas Baltijas bankrota zina, ka depozīti uz 80% gadā ir fantastika, vai pastāv kādi procentu pieaugumi saprāta robežās uz akcijām?

Akcijas pēc savas definīcijas ir riskants finanšu instruments. Risks un ienesīgums iet roku rokā, un šeit darbojas sekojoša likumsakarība – jo lielāku peļņu ieguldītājs vēlas saņemt, jo lielāks risks ir jāuzņemas. Attiecībā uz darījumiem ar akcijām nepastāv nekādi ierobežojumi uz peļņas potenciālu, kā arī uz zaudējumu apjomu: akciju tirgū pastāv lielas svārstības gan pieauguma, gan lejupslīdes virzienā. Tikai 30% gadījumos pēdējo 100 gadu laikā akciju ienesīgums viena gada laikā ir bijis robežās no -10% līdz + 10%, kas liecina par to, ka svārstību amplitūda akciju tirgos ir liela.

Akciju ienesīgums atkarīgs no daudziem apstākļiem: kas notiek globālajā ekonomikā, kādas ekonomiskās norises ir aktuālas konkrētajā reģionā, nozarē, kādi ir uzņēmuma darbības rezultāti utt.  Vēsturiskie ienesīgumi negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē, tāpēc ir svarīgi apzināties, ka peļņa pagātnē nevar būt indikators lēmumu pieņemšanā.

Ar akcijām ieteicams darboties tikai tad, ja ieguldītājam ir specifiskās zināšanas, pieredze un atbilstošs riska līmenis. Risku var noteikt, ņemot par pamatu nevis peļņas potenciālu, bet gan zaudējumu varbūtību – cik procentuāli ieguldītājs ir gatavs zaudēt pie negatīvas notikumu attīstības. Tā arī ir riska tolerance. Ja ieguldītājs apzinās visus riskus, spēj noteikt pareizos darījumu veikšanas brīžus, kā arī orientējas makroekonomiskajos procesos kopumā, tad akcijas kā ieguldījuma instruments viņam ir piemērotas.