Neizbēgami pieaugs Millennials paaudzes loma ekonomikā un politikā

Pētījumi liecina, ka piederībai pie vienas vai otras paaudzes mēdz būt ietekme uz to, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Pašlaik daudz teorijas tiek izvirzītas saistībā ar tā saucamās Millennials paaudzes investēšanas paradumiem (par Millennials jeb Y paaudzi tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā no 1980. līdz 2000. gada (dažkārt tiek izcelti arī nedaudz citi laika periodi)). Jāņem vērā, ka laiks neizbēgami iet uz priekšu un sagaidāms, ka tieši tieši šīs paaudzes pārstāvju rokās būs galveno ekonomisko sviru kustināšana, un tie būs atbildīgi par patēriņa tendencēm. Investīciju bankas un lielie korporatīvie milži jau laikus grib saost, kur virzīsies nauda, kas nozīmē, ka arī tie sīkāk analizē paaudzes paradumu kopumu.

Sagaidāms, ka Millennials paaudzes pārstāvji aktīvāk sāks dibināt ģimenes, kas nozīmē, ka to tēriņi, piemēram, uzrodoties bērniem, tikai pieaugs (jeb – ģimenes dibināšanu daudzi Millennials mūžīgi atlikt nevarēs). Pašlaik populāri ir izcelt vairāku kompāniju akcijas, kuras varētu smelt lielāko labumu no Millennials paaudzes ekonomiskās nozīmes palielināšanās.

Jānorāda gan, ka Millennials paaudzes pārstāvji bieži tiek raksturoti visai švaki investētāji akcijās un krājēji kā tādi. Tiek norādīs, ka mūsdienās ļoti daudz cilvēku samērā bezrūpīgi dzīvo vismaz līdz 30 gadu vecumam, kad tie pamazām sāk domāt par precībām, ģimenes dibināšanu ar bērniem, un tie sāk ņemt hipotekāros kredītus. Tas savukārt nozīmē, ka pēkšņi tiem jāsaskaras ar veselu virkni finanšu izaicinājumiem, kuros ir viegli kļūdīties – sevišķi, ja pirms tam nav veikti uzkrājumi un nav ne pieprasts pie krāšanas, ne apgūtas attiecīgās iemaņas. Tas ilgākā termiņa daudzus var novest pie visai nepatīkamam vecumdienām, kad pastāvēs būtisks ienākumu krituma risks.

Millennials iemesli neinvestēšanai akcijās ir dažādi. ASV aptaujas dati liecina, ka daudzi Millennials (aptuveni puse) norāda, ka to vienkārši nevar atļauties. Tāpat liela daļa atklāj, ka vērtspapīru tirgu nesaprot (aptuveni ceturtā daļa). Vēl daudzi izceļ, ka akcijas ir pārāk riskantas vai to, ka tie neuzticas vērtspapīru brokeriem un finanšu padomdevējiem.

Eksperti norāda, ka šīs paaudzes skepsei par ieguldījumiem ir arī zināms pamats, jo tā piedzīvojusi trīs milzīgus akciju tirgus krahus (1987, 2001 un 2008. gadā). Ierindas cilvēks ir būvēts tā, ka vairāk atceras un koncentrējas uz negatīvajiem notikumiem (koncentrēšanās uz sliktajiem scenārijiem ir bijis cilvēces aizsargmehānisms, kas mūsu sugai, iespējams, palīdzējis izdzīvot), kas nozīmē, ka cilvēki vienmēr atcerēsies krīzes un straujākas izpārdošanas. Savukārt pēc tam sekojošajai atgūšanai uzmanība tiek pievērsta daudz mazākā mērā (pat, ja sekojošais kāpums ar uzviju atspēlē agrāk ciestos zaudējumus). Tas visai negatīvi var iespaidot investēšanas paradumus.

Ja runā par iepirkšanās paradumiem, tad eksperti norāda, ka tūkstošgades paaudzes pārstāvji mazākā mērā ir lojāli kādiem noteiktiem brendiem. Tāpat lielu daļu izpētes par kādu konkrēto preci šīs paaudzes pārstāvji veic ar interneta palīdzību. «Viņu mīļākais brends ir tas, ko tajā brīdī saka viņu viedtālrunis,» teic New York University’s Stern School of Business mārketinga profesori.

Pastāv viedoklis, ka nākotnē, tiešsaistes tirdzniecībai ieņemot nozīmīgu lomu, labumu no šīm tendencēm var gūt iegādājoties, piemēram, Amazon.com akcijas. Ja Amazon ies labi, tad labi varētu klāties arī starptautiskai piegādes kompānijai FedEx. Savukārt no konkrētākiem mazumtirgotājiem vairāki eksperti izceļ apģērbu pārdevēju Nike un Under Armour akcijas.

«Viņi grib to, ko grib un kad to grib. Sevišķi tas attiecas uz medijiem, kurus viņi grib patērēt pēc pašu noteikumiem. Viņi necieš domu, ka kāds varētu noteikt, kad viņi varēs redzēt kādu kinofilmu vai pārraidi,» skaidro minētās Ņujorkas Universitātes eksperti. Valdot šādam fonam, populārs ieteikums, ir, piemēram, interneta televīzijas kompānijas Netflix akciju iegāde.

«Tā ir «Es» paaudze. Šis vārds iezīmē šīs paaudzes psiholoģiju. «Es negribu, lai tu man saki, ko pirkt», «Es gribu iesaistīties procesā», «Es esmu svarīgs», «Klausies manī» – šīs ir atslēgas tēmas šai paaudzei,» uzskata ASV psiholoģe Džīna Tvenge, kura ir autore tādai grāmatai kā «Generation Me: Why Today’s Young Americans Are More Confident, Assertive, Entitled — and More Miserable Than Ever Before».

Interesanti, ka patēriņa tendences liecina, ka Millennials paaudzes pārstāvji krietni lielākos apjomos patērē kafiju, kas savukārt var nākt par labu, piemēram, Starbucks akcijām. «Mūsu vecvecākiem patika skoču viskijs, bet mūsu vecākiem – marihuāna. Millennilas savukārt ir atkarīgi no kafijas,» spriež Stern School of Business profesori. Turklāt Starbucks gadījumā tiek izcelta kompānijas pieeja klientu apkalpošanas jautājumiem un tas, ka patērētājiem pieejamas ļoti plašs klāsts dažādu produktu.

Tāpat ir visai acīmredzami, ka šai paaudzei ļoti svarīgi ir dalīties ar citiem visās savās jūtās un novērojumos un tikt pie kāda pozitīva virtuāla novērtējuma no citu puses. Visi šie procesi notiek ar interneta sociālo tīklu un mobilo tehnoloģiju palīdzību. Populāri uz pārējo fona tādējādi ir izcelt, piemēram, Facebook un Alphabet akcijas. Liela loma sadzīvē ir datoriem un viedtālruņiem, kuri tiek aktīvi izmantoti izklaidei – arī dažādu spēļu spēlēšanai. No to izstrādātājiem var minēt Take-Two Interactive Software, Activision Blizzard un Electronic Arts. No tehnoloģiju kompānijām vēl var izcelt Tesla akcijas, jo  Millenailas vismaz virtuālajā vidē aktīvi iesaistās par tīru enerģiju un šajā vidē ir arī aktīvi pamācītāji un cīnītāji par «pareizu dzīvi» dažnedažādos citos virzienos.

Jāņem vērā, ka Milleannials mūžīgi netiks asociēti ar jauniešiem – arī šīs paaudzes pārstāvji novecos. Daži eksperti arī neizslēdz, ka dažas Milleannials iezīmes varētu būt vairāk saistītas ar «jaunības faktoru» un to, ka «pašlaik ir tāds laikmets». Bloomberg aptaujātie eksperti gan piebilst, ka tieši daudzi Millennials paaudzes pārstāvji daudz mazākā mērā ir ieinteresēti precībās, bērnu radīšanā un mājokļu iegādē nekā pirms tam izceltās paaudzes.