Cilvēki jau sen strīdas par to kurš mājdzīvnieks ir viņu labākais draugs: suņi, kaķi, dziedošie putni vai, piemēram, akvārija zivis. Šis strīds ir mūžīgs un principā neatrisināms. Sākotnēji cilvēki bija pieradinājuši šos dzīvniekus visiem saprotamu praktisko iemeslu dēļ. Bet tagad katrs no šiem dzīvniekiem apmierina ne tikai cilvēka utilitārās vajadzības: suņi – vajadzību pēc tuva drauga, kaķi – tieksmi pēc psiholoģiska komforta, dziedošie putni – vēlmi baudīt dabas skaņas, kamēr akvārija zivis dod iespēju gūt prieku no klusas un mierīgas dzīvās dabas vērošanas mājas apstākļos.

Līdz nesenam laikam finanšu tirgus entuziasti zināmā mērā bija apdalīti. Norisinoties pasaules futbola čempionātiem, dzīvniekus – astoņkājus, ziloņus un kaķus – jau iesaistīja pareģu lomā. Tomēr sports nav tiešā veidā saistīts ar finanšu tirgiem. Turklāt turēt astoņkāji vai ziloni mājas apstākļos arī ne vienmēr ir ērti. Par laimi, izskatās, ka šis jautājums ir beidzot atrisināts!

Sākot ar šī gada jūniju, kāmis, vārdā Misters Gokss, ir nopietni ķēries klāt finanšu aktīvu tirdzniecībai. Atzīšos godīgi, man kāmji šķiet simpātiski no klasiskā investora viedokļa: izteikti vientuļnieki, kuriem ir raksturīga kaislīga krājumu veidošanas aizraušanās un kuri necieš citu – sava vai pretējā dzimuma – indivīdu klātbūtni, vienas sugas pārstāvju saskarsmei izraisot ne tikai asu, bet arī hronisku stresu. Citiem vārdiem sakot, kāmis ideāli atbilst veiksmīga kapitālista-mizantropa tēlam tēvoča Skrūdža garā no Dikensa stāsta vai Holivudas multfilmas par Donaldu Daku.

Turklāt Misters Gokss ir ķēries klāt vissvārstīgāko un neprognozējamāko aktīvu tirdzniecībai, tirgojot kriptovalūtas. Viņš ar to nodarbojas no sava “augsti tehnoloģiskā” biroja (skat. 1. attēlu zemāk), izmantojot atbilstošu informatīvo atbalstu (skat. 2. attēlu zemāk). Pabeidzot īsu mācību kursu, viņš tagad demonstrē ieguldījumu rezultātus (skat. 3. attēlu zemāk), kas pārsniedz bitkoina cenas, ASV tehnoloģiju kompāniju akciju indeksa (“Nasdaq 100”) un ASV vadošo kompāniju akciju indeksa (“Standard & Poor’s 500”) dinamiku, kā arī tehnoloģiju pasaules “guru” Ketijas Vudas (“Ark Innovation”), finanšu pasaules “mastodonta” Vorena Bafeta (“Berkshire Hathaway”) ieguldījumu rezultātus, un, protams, ASV banku akciju indeksa dinamiku (“BANK”). Mēs ļoti labi zinām, ka bankām kļūst arvien grūtāk sacensties ar “augsti tehnoloģiskiem uzņēmējiem”, kuri ir relatīvi brīvi no finanšu regulatoru modrajām acīm un stiprajiem, draudzīgajiem apskāvieniem. Daži “Twitter” iemītnieki pat uzskata, ka Misters Gokss varētu vadīt ASV centrālo banku…

Patiesībā runa, protams, nav par kāmjiem, bet par cilvēkiem. Ja kāds jums saka, ka viņa vai viņas ieguldījumu portfelis pēdējā ceturkšņa, pusgada vai gada laikā demonstrē dinamiku, kas pārsniedz daudzu profesionāļu vai pat Vorena Bafeta rezultātus, tad tas noteikti varētu atbilst patiesībai. Bet, kā redzams, īstermiņa perspektīvā straujāku ieguldījumu dinamiku var rādīt pat kāmis. Kas vēlreiz apliecina to, ka īstermiņa panākumi finanšu tirgos negarantē ilgtermiņa ieguldījumu triumfu. Tie var atspoguļot gan spējas, gan vienkārši veiksmi un apstākļu sakritību. Ilgtermiņa perspektīvā būs nepieciešamas arī zināšanas, pieredze un, pats galvenais, disciplīna. Jo investora dzīve, tāpat kā jebkura dzīve, ir maratons. Diemžēl Misters Gokss mums šajā ziņā nepalīdzēs, jo kāmju vidējais dzīves ilgums ir tikai no 2 līdz 4 gadiem. Bet Misters Gokss to nezina. Varbūt tieši tāpēc, būdams brīvs no smagām pārdomām par dzīves jēgu, viņš arī demonstrē tik izcilus ieguldījumu rezultātus.

https://www.bbc.com/news/technology-58707641