Obligācijas var uzskatīt par drošāko investīciju avotu kāds vien ir pieejams, drošāks varētu būt vienīgi depozīts bankā, bet no tā īsti nopelnīt nevarēs. Tāpēc ir vērts uzzināt vairāk par obligācijām, kā tās darbojas, kas tās ir, kāda ir to struktūra un būtība.

Kopumā obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi. Iestāde, kas laiž apgrozībā obligācijas, izveido līgumsaistības, ka tā maksās konkrētus procentus noteiktā datumā (kuponus) un norādīs datumu, kad investora aizdotais naudas apjoms ir jāatdod atpakaļ. Kompānijas un valdības galvenokārt izmanto obligācijas ar mērķi, lai finansētu kādus konkrētus projektus, aktivitātes vai nosegtu parāda maksājumus.

Valdības obligācijas, kuras ir izlaidusi valsts ar augstu kredītreitingu (virs BBB), var uzskatīt par drošāko investīcijas avotu pasaulē, jo vienīgais iespējamais variants nenopelnīt, ir pie nosacījuma, ka šī valdība bankrotē un nespēj veikt maksājumu, kas valstij ar reitingu BBB ir 2.11%. Jo augstāka ir obligācijas piedāvātā fiksētā vai mainīgā procentu likme, jo augstāka ir varbūtība, ka kompānija vai valdība bankrotēs un nespēs izpildīt saistības.

Korporatīvās obligācijas ir riskantāks investīciju avots nekā valdības obligācijas, jo kompānijām vajag peļņu, lai veiktu maksājumus, kamēr valdības ienākumus var palielināt vienkārši paaugstinot nodokļu likmes, bet korporatīvās obligācijas līdz ar to piedāvā augstāku procentu likmi un jebkurā gadījumā ir drošāks investīcijas avots nekā akcijas, jo kompānijas bankrotēšanas gadījumā, korporatīvo obligāciju īpašniekiem ir primārās tiesības uz kompānijas rīcībā palikušajiem aktīviem. Tas ir dēļ tā iemesla, ka korporatīvās obligācijas īpašnieks ir kompānijas kreditors, kamēr akciju īpašniekam ir daļa kompānijas kapitālā.

Obligāciju struktūra

Obligācijām ir savas īpašības, kuras investoram ir ļoti svarīgi izprast.

Pirmkārt, obligācijas par jeb face vērtība ir vērtība, kuru investors saņems, kad obligācijas līgumsaistību periods būs beidzies. Obligācija, kas pirmo reizi ir laista apgrozība, parasti tiek piedāvāta par vērtību jeb summu, kas ir vienāda ar obligācijas pēdējo maksājumu noņemot nost pēdējo procentu maksājumu. Korporatīvo obligāciju vērtība lielākajā daļā gadījumu ir $1000, bet valdības obligāciju vērtība var būt arī daudz lielāka.

Ļoti bieži cilvēki kļūdās domājot, ka obligācijas vērtība ir arī obligācijas cena, bet tā tas nav. Obligācijas cena mainās visa obligācijas perioda ietvaros (par to kāpēc un kā tas notiek tālāk rakstā).

Otrkārt, jebkura obligācija veic kupona maksājumus. Teiksim, obligācijas kupona likme ir 5%, kas nozīmē, ka obligācija ar izlaišanas vērtību $1000, katru gadu izmaksās $50 lielu kuponu. Tas ir ļoti parocīgi investoram, jo investors vienmēr zinās, kāds būs viņa ROI, protams, pie nosacījuma, ka obligācijas izlaidējs nebankrotē.

Pie fiksēta maksājuma gan ir arī sava tumšā puse, jo fiksēta maksājuma gadījumā investors vienmēr saņem konkrētu summu un pie pozitīvas inflācijas, investora patiesais ieguvums samazinās, jo saņemtā kupona summa sniedz mazāku pirktspēju. Kupona maksājums var būt arī ar mainīgo likmi un tādā gadījumā kupona maksājums ir piesaistīts tirgus likmēm caur indeksu, kā piemēram valdības obligāciju procentu likme.

Obligāciju termiņš var būt no vienas dienas līdz 30 gadiem. Kopumā, jo garāks ir obligācijas termiņš, jo riskantāka ir obligācija, jo tās prognozējamība ir mazāka.

Procentu likme un cena

Iespējams, vissarežģītākais attiecībā uz obligācijām ir cenu izmaiņa un obligācijas vērtība. Patiesība ir tāda, ka liela daļa jauno investoru ir pārsteigti, ka obligācijas vērtība mainās katru dienu, gluži tāpat kā akciju cena.

Procentu likme norāda uz ienākumu, kādu Tu gūsti no obligācijas, kas ir tavā īpašumā. Visvienkāršākais veids procentu likmes aprēķināšanai:
Procentu likme = kupona apmērs/cenu

Kad investors iegādājas obligāciju par vērtībā, procentu likme ir vienāda ar kupona likmi.

Piemēram, ja Tu iegādājies obligāciju ar 10% lielu kuponu un $1000 par vērtību, tad obligācijas procentu likme ir $100/$1000 = 10%. Ļoti vienkārši patiesībā. Bet, ja obligācijas cena nokrīt līdz $800, procentu likme pieaug līdz 12.5% un tas ir tāpēc, ka Tu saņem tos pašus $100 par aktīvu, kas tagad ir vērts $800, tas pats ir attiecināms arī pretējā virzienā.

Īstajā dzīvē gan situācija ir nedaudz sarežģītāka. Kad investors runā par procentu likmi, viņš bieži vien atsaucas uz YTM (yield-to-maturity) jeb procentu likmi līdz obligācijas termiņa beigām. YTM aprēķināšana ir nedaudz advancētāka, jo tā norāda uz kopējo investora ieguvumu, ja investors sagaidīs obligācijas termiņa beigas. Šobrīd nav svarīgi kā tieši šī likme tiek aprēķināta, bet galvenais ir zināt, ka tā ir daudz labāka obligāciju salīdzināšanai un saprašanai, kura obligācija ir vērtīgāka.

Saliekot to visu kopā mēs varam arī izprast saikni starp obligāciju likmi un cenu, proti, ja obligācijas vērtība pieaug, tad tās procentu likme nokrīt un tāda pati ir arī patiesība uz pretējo pusi. Ja mēs izmantotu tehnisku terminu, tad saikne starp procentu likmi un cenu ir inversa.

Obligāciju tirdzniecība

Liela daļa no obligācijām ir tirgotas atvērtajā tirgū, bet ir arī daļa, kas tiek tirgota OTC (over-the-counter). OTC būtība ir tieši tāda pati kā atvērtajam tirgum, vienīgā atšķirība ir tāda, ka OTC tirdzniecība parasti notiek ar kādu starpnieku (brokeri), kurš palīdz abām pusēm vienoties par līguma nosacījumiem, pašam paņemot komisijas maksājumu par to.

Obligāciju tirdzniecība darbojas gluži tāpat kā akciju, ieinteresētā persona var iegādāties obligāciju un līdz ar to pārņemt līgumsaistības, kas bija obligācijas pārdevējam ar iestādi, kas izlaida obligāciju apgrozībā.

Ja investors nav spējīgs iegādāties obligāciju dēļ tās augstās cenas, tad var izmantot dažādus fondus, kas specializējas obligāciju investēšanā.

Galvenais ir atcerēties, ka obligācijas ir nepieciešams izpētīt gluži tāpat kā akcijas pirms to iegādes, jo citādāk, Tev var nākties palikt zaudētājos.

Šis pārskats ir tikai informatīvs materiāls un nav iecerēts kā rekomendācija konkrētu lēmumu pieņemšanai darījumiem finanšu tirgū.
Publicēts LHV finanšu portālā.