15 April 2016
Ziņas un Viedokļi
Informācija var arī kaitēt

db.lvSvarīgi neapmaldīties sociālo mediju viedokļu plašajā laukā. Par 50% var palielināties to akciju cenu svārstīgums, kuras sociālajos tīklos minētas biežāk.

Sociālajiem tīkliem ciešāk savijoties ar mūsdienu cilvēka ikdienu, arī tendences akciju tirgū arvien vairāk ietekmē tas, kas notiek populārajās interneta vietnēs. Oksfordas Universitātes pētījumi liecina, ka ziņu apritei sociālajos tīkos ir papildu ietekme uz akciju vērtību izmaiņām – cenas svārstās straujāk. Turklāt minētās universitātes pētnieki secinājuši, ka ziņām un spriedelējumiem sociālajos tīklos, kas ietekmē akcijas cenas kustību, nebūt nav nepieciešams būt jauniem.

Piemēram, Twitter fenomens esot, ka bieži ar šī sociālā tīkla palīdzību tiek pasniegtas vecas ziņas, bet investori uz tām reaģē, it kā tās būtu jaunas. «Sociālajos tīklos notiek nepastarpinātu ziņu un viedokļu plūdi, kā rezultātā kāda akcija nedēļām piedzīvo lielākas svārstības. Tas notiek, neskatoties uz to, ka pamatā šīm svārstībām ir vieni un tie paši jau agrāk zināmie fakti,» raksta arī Bloomberg un secina, ka acīmredzot pietiekami liela daļa investoru neapzinās, ka kādi jaunumi jau ir publicēti.

Svārstās straujāk

Pieejamā pētījuma (Social Media, News Media and the Stock Market) informācija liecina, ka to akciju cenas, kuras Twitter ir minētas biežāk, svārstās straujāk. Sociālajā tīklā visbiežāk minēto akciju volatilitāte esot pat par 50% lielāka nekā vidējais tirgus rādītājs. Turklāt ietekme esot visai ilga un šo akciju tirdzniecības apjoms nākamo 30 tirdzniecības sesiju laikā mēdzot pieaugt pat par 25%, liecina pētījumi. «Twitter jau gandrīz pēc definīcijas nozīmē ziņu atkārtošanu. Rezultātā daudzi cilvēki vecas ziņas uzskata par jaunām. Ja visi zinātu, ka tās ir vecas ziņas, tad nebūtu vērojama tik liela tirgus cenu reakcija,» spriež pētījuma «Social Media, News Media and the Stock Market» līdzautors Ansgars Valters.

Pētījuma autori piebilst, ka Twitter un Facebook aktīvo lietotāju skaits esot aptuveni 1,8 miljardi. Daudzi mūsdienās tieši ar sociālo tīklu palīdzību uzzina informāciju, kas līdzi sev nes risku, ka tā jau ir, piemēram, interpretācija. Arī agrāk vērtspapīru tirgus dalībnieki sprieduši, ka akciju cenas dažkārt sociālo tīklu milzīgas ietekmes rezultātā pārlieku reaģē uz dažādām ziņām un viedokļiem.

Jau ziņots, ka mūsdienās simtiem miljonu cilvēku lieto sociālos tīklus, kas viņiem ļauj daudz vieglāk uzzināt to, ko dara un domā citi. Šajā pašā laikā palielinās arī viņu jutība pret tirgus cenu svārstībām. Jebkuram investoram ir vēlme kādu vērtspapīru nopirkt pēc iespējas lētāk, lai to savukārt pārdotu pēc iespējas dārgāk. Tiesa gan, pārāk daudz informācijas par to, ko dara un ko domā citi, mēdz jaukt galvu un notiek pakļaušanās pūlim. Pūļa princips bieži nozīmē, ka tiek izdarīts pretējais – akcijas tiek pārdotas, kad tirgū cenas ir zemas, bet atpakaļ tiek pirktas tad, kad tās jau ir kļuvušas dārgas. Viss, protams, ir atkarīgs no indivīda, lai gan lielākajai daļai investoru, sevišķi, ja ieguldījumu termiņš ir garāks, ļoti skeptiski vajadzētu vērtēt milzīgo informācijas klāstu sociālajos tīklos.

Ņem vērā

Katrā ziņā sociālo mediju ietekme uz akciju cenām un tirdzniecības apjomiem ir pietiekami liela (cits jautājums ir par šīs ietekmes pamatotību), turklāt šī ietekme sākusi pati sevi barot.
Mūsdienās gan analītiķi, gan liels apjoms elektronisko programmatūru seko līdzi tam, kas par kādu vērtspapīru tiek teikts sociālajos tīklos. Šādu informāciju analizē, piemēram, algoritmiskās programmas, kas pašas veic darījumus vērtspapīru tirgū vai sniedz attiecīgo informācijas fonu lēmumu pieņēmējam-cilvēkam. Tādējādi, ja kāda akcija nonāk sociālo mediju uzmanības centrā, attiecīgo pirkšanas vai pārdošanas pogu spiedīs arī roboti un profesionālie tirgoņi-cilvēki. Līdz ar to arī no šī skatu punkta sanāk, ka tam, kas notiek sociālajos medijos, var būt visai liela ietekme uz cenu svārstībām finanšu tirgū (jo akcijas «mīlētību» sociālajos tīklos ņems vērā arī lielie tirgus dalībnieki).

Spekulatīva prakse

Nav arī izslēgta dažāda mazāk godīga prakse. Piemēram, līdz ar sociālo tīklu uzplaukumu tajos apzināti tiek palaista kāda bauma, kas izraisa konkrētas akcijas cenas samazināšanos (Short and distort taktikas paveids, kad tiek izplatīta nepatiesa informācija,ko gan grūti pierādīt, ja tas pasniegts kā viedoklis).

Tāpat elektroniskajā laikā visas iespējas īstenot ir arī tā saucamo pump and dump taktiku. Sākotnēji spekulants iegādājas akcijas par lētu cenu (parasti tās ir mazu kompāniju akcijas). Vēlāk tiek izplatīti maldinoši paziņojumi, izmantojot internetu (sociālos tīklus) un e-pastu (agrāk tā uzreiz bija pārdošana pa telefonu), lai atrastu šīm akcijām pircējus nu jau par krietni augstāku cenu. Populāri šiem krāpniekiem ir, piemēram, norādīt, ka tiem pieejama kāda insaideru informācija.

Protams, ar sociālo mediju palīdzību var atrast arī derīgus viedokļus. Jebkurā gadījumā – ierindas investoram gan būtu vēlams neapmaldīties mūsdienu milzīgajā un ļoti dažādajā informācijas laukā.

Raksts publicēts sadarbībā ar www.db.lv.
Raksta autors: Jānis Šķupelis