Pirms pieciem gadiem, gatavojot materiālu par dažādiem finansu instrumentiem, Kluba galvenais redaktors Juris Šleiers pirmoreiz iegādājās Latvijas uzņēmumu akcijas. Šodien viņam ir neliels akciju portfelis, kura vērtības samazināšanās savulaik uzskatāmi parādīja diždimbas sākumu, gan arī ekonomikas atveseļošanos tagad.
Cik gara ir tava pieredze ar ieguldījumiem akcijās?
Pirmo akciju nopirku pirms pieciem gadiem, kad parādījās tāda iespēja, izmantojot hanzanet. Tās bija akcijas no biržas pirmā saraksta – Ventspils nafta, Latvijas gāze, Grindekss un Olainfarm. Diezgan klasiski iesācējam.
Kas bija iemesls tam, ka sāki ieguldīt naudu finanšu instrumentos?
Klubam rakstīju par akcijām un nolēmu pats to izmēģināt. Protams, sākumā tas bija panaivi, jo par akciju pirkšanu, neatkarīgi no to daudzuma, bija jāmaksā konstanta summa. Nopirku desmit Ventspils naftas akcijas, samaksāju par tām Ls 20, divi lati maksāja darījums. Laika gaitā esmu apguvis iemaņas amatieru līmenī. Pēdējā interesantā mācībstunda bija slavenā diždimba. Biju izveidojis sev portfeli aptuveni Ls 2000 vērtībā. Kad viss sākās, akciju vērtība nokritās līdz Ls 300. Kad cena bija Ls 800, ar interesi skatījos – nu cik zemu? Tagad mana portfeļa vērtība jau ir Ls 1400. Kā notiek ekonomikas atveseļošanos, redzu pēc tā, cik maksā mans portfelis. Man gan ir ne tikai akcijas, bet arī fondi, kurus dažbrīd pirku. Taču pa lielam man ir skaidrs viens – ilgtermiņā viss iet ar plusa zīmi.
Juris Šleiers
Kā tu seko līdzi saviem uzkrājumiem?
Agrāk, kad viss gāja plusos, katru dienu sekoju tam līdzi Swedbank internetbankā. Tur varēju redzēt summu un svārstības. Kā bankas kontā. Tagad NASDAQ OMX Riga ir izveidojusi iPhone aplikāciju, kur var redzēt Latvijas uzņēmumu akciju vērtību. Ideāli. Tagad varu sekot līdzi savam ieguldījumu portfelim no telefona.
Kad cenas sāka krist, nebija vēlēšanās uzreiz akcijas pārdot?
Zinu stāstu par lāču un buļļu tirgiem. Es gan neesmu ieguldījis summu mājas vai auto vērtībā. Tas man ir tikai maziņš hobijiņš, kā makšķerēšana. Vairāk to daru intereses pēc, ne naudas pelnīšanas nolūkā.
Tev nav mērķis nopelnīt noteiktu naudas summu?
Manuprāt, ja gribi nopelnīt ar akcijām, tev ir jāizglītojas un jāseko tam līdzi katru dienu pastāvīgi, nevis tikai vienu reizi. Tad vajag lasīt arī speciālo literatūru, sekot līdzi vispārējām tendencēm, bet es tā nedaru. Taču saprotu, ja daudzus gadus Grindex akcijas maksāja Ls 6-8, bet pēkšņi tās maksā gandrīz Ls 2, protams, es kādu simtiņu piepirku klāt.
Cik procentuāli lielu summu atvēli saviem ienākumiem, lai iegādātos akcijas?
Par to vajag domāt kā par telefona rēķinu. Amatiera līmenis būtu aptuveni Ls 40-50 mēnesī. Vienīgais, ko tagad vēlos saprast – par starptautisko uzņēmumu akcijām. Tas būs mans nākamais solis, jo mūsu tirgus nav liels. Vienu brīdi nopietni interesējos par Audi akcijām, bet viena akcija maksāja 500 eur. Viena gada laikā zemākais punkts bija 300 eur, augstākais 600 eur. Tas man raisīja pārdomas, jo biju gatavs nopirkt aptuveni desmit akcijas. Tur jau ir pavisam cita lieta. Ja nopērc desmit akcijas par 600 eur, noķer mirkli, kad cenas iet uz augšu un, ja nopelni vismaz 20%, tas jau pavisam cits vēriens.
Kā ir ar izglītošanos šajā jomā?
Saproti, tu nevari iemācīties runāt svešvalodā vienā dienā, nedēļā vai mēnesī. Tas ir pastāvīgs treniņš un interese. Tas, ka tev kāds pateiks: tagad jāpērk Grindekss, tev tas neko nedos. Bet neviens jau tāpat visu nezina, pat labākie vīri no Volstrītas.
Lipmans reiz teica, ka Grindekss grasās ieiet Ķīnas tirgū. Vai seko līdzi globālām tendencēm?
Jā! Skatos pārskatus par uzņēmumu peļņu, kādas investīcijas tas veiks, jo tas jau uzņēmums vērtību tikai palielina. Tad man iedegas lampiņa, nevis kā spekulantam, bet vairāk domāju, ka uzņēmuma akcijām ir kāds segums.
Vai British Petroleum naftas torņa uzsprāgšana Meksikas līcī, būtu tev likusi pārdomāt par ieguldīšanu auto rūpniecībā?
Es ar savām desmit akcijām būtu pavisam sīks spēlētājs. Savulaik jau barels naftas maksāja pie divsimts ASV dolāriem un Krievija nezināja, kur likt naudu. Tagad, man liekas, barels maksā ap 70 USD par barelu, iedomājies, kādas tur ir svārstības. Ar visiem zināmajiem uzņēmumiem kā Apple, Microsoft ir jāseko līdzi ikdienas svārstībām, jo tur ikviens kompānijas paziņojums nospēlē uz akcijas cenu, tas ir savādāk.
Tagad Apple paziņoja, ka iegādājies kanādiešu uzņēmumu Poly9, kas līdz šim bija zināma kā virtuālu 3D karšu izstrādātājs.
Apple akcijas arī savulaik ir piedzīvojušas ļoti lielas svārstības, īpaši, kad uzņēmums tirgū ieviesa Ipod un Iphone. Tad jābūt baigam vizionāram, lai saprastu. Mums ir labs piemērs ar SAF tehnika akcijām. Kad uzņēmums ienāca biržā, akcija maksā Ls 14. Tagad tā maksā latu un varbūt tagad ir pats labākais laiks pirkt šī uzņēmuma akcijas, jo varbūt čaļi pēc trīs, četriem gadiem būs turpat augšā, kur sāka (redakcijas piezīme: intervija notika jūlija sākumā, kopš tā laika SAF tehnika akcijas cena ir pieaugusi līdz 3.5 Ls par akciju).
Pensiju fondos ieguldi?
Izmantoju praktiski visus amatieriem pieejamos instrumentus, man ir apdrošināšana meitai, pašam, bet kopš es redzu, ka pensiju fondiem absolūti neiet, esmu samazinājis iemaksas. Pagaidīšu, kad viss nostabilizējas un no jauna sākšu veikt izmaksas. Vēl aktīvi izmantoju depozītus. Kad bija labas procentu likmes, biju sastrukturējis savu brīvo naudu tā, ka katru mēnesi man beidzās kāds depozīts, un es varēju ieguldīt to labākajos depozītos. Nevis ieliekot visu naudu vienā depozītā, bet sadalot un ieliekot vienu summu uz trīs mēnešiem, vienu uz sešiem, vienu uz gadu. Un protams, visu naudu nevajag glabāt vienā bankā. Vienā brīdī darbojos ar trīs bankām – Parex, Latvijas Krājbanku un Swedbanku.
Kāds būtu tavs praktiskais ieteikums citiem?
Sākt! Nevis atlikt un gaidīt, kad būs vairāk naudas un zināšanu.
