Ceturtā daļa. Ieguldījumu portfeļa veidošana: kā piepildīt “amerikāņu sapni”, kas jāzina, lai no miljardiera atkal nekļūtu par miljonāru, un “ABBA” dziesma kā mūsu dzīves spogulis.

Kāpēc tas jādara, kas tas ir un ar ko sākt.

Šī īsā ceļveža trešajā daļā mēs noskaidrojām kā tiek noteikta dažādu aktīvu fundamentālā vērtība, kā arī kādi principi jāievēro, nosakot akcijas vērtību ilgtermiņa un īstermiņa perspektīvā.

Apgalvo, ka slavenais investors un spekulants Džordžs Soross reiz teica, ka, lai kļūtu par miljardieri vienkārši jāpalielina savs kapitāls vismaz par 20% gadā. Bet tam ir nepieciešamas zināšanas, pieredze, sakari, resursi un psiholoģiskā spēja izmantot gandrīz visus likumā neaizliegtos paņēmienus, pat neraugoties uz to, ka daži no tiem var šķist apšaubāmi no morāles viedokļa. “Amerikāņu sapnis”, tāpat kā skaistums, prasa upurus un ne tikai jūsu paša upurus. Ceļš uz jūsu “diženumu” var neprognozējami ietekmēt arī citu cilvēku dzīvi.

Var atgādināt, ka Soross savu karjeru finanšu jomā sācis 24 gadu vecumā un ilgus gadus strādājis kā treiders un analītiķis pirms sava ieguldījumu fonda nodibināšanas. Viņš to izdarīja tikai tad, kad bija sasniedzis 39 gadu vecumu, tai skaitā ieguldot arī savus personiskos līdzekļus 250 tūkstošu dolāru apmērā. Par miljardieri viņš kļuva tikai 62 gadu vecumā, sagraujot ne tikai Lielbritānijas mārciņas kursu, bet arī Lielbritānijas valdības un centrālās bankas reputāciju 1992. gadā.

“Kā kļūt par miljonāru” tematam veltīto grāmatu un publikāciju ir tik daudz, ka to pārdošana dažiem autoriem tiešām palīdzēja kļūt par miljonāriem. Tāpēc šajā daļā mēs labāk apspriedīsim to kādiem ir jābūt ieguldījumu portfeļa veidošanas pamatprincipiem un ieguldījumu stratēģiju īstenošanai, lai no miljardiera atkal nekļūtu par “vienkāršu” miljonāru.

Veidojot savu ieguldījumu portfeli, var pieturēties pie vienkārša “60/30/10” pieejas (skat. 1. attēlu zemāk).

Tas nozīmē, ka 60% ieguldījumu ir portfeļa “kodols”, veidojot to no aktīviem, kuru vērtība ir saistīta ar esošo ekonomikas struktūru. Piemēram, finanšu tirgu kontekstā, tie var būt vērtspapīri, ko ir izlaiduši uzņēmumi, kuri veido šodienas ekonomikas “mugurkaulu”.  Akciju atlase portfeļa “kodolam” notiek, balstoties uz trešajā daļā apspriestajiem aktīvu vērtības noteikšanas fundamentālajiem principiem.

30% līdzekļu var tikt ieguldīti kompānijās no “perspektīvajām” nozarēm un virzieniem, kuriem ir potenciāls kļūt par nākotnes ekonomikas “mugurkaulu”. Tas nozīmē to, ka šo nozaru kompāniju saražotās preces vai sniegtie pakalpojumi var kļūt par “tradicionālajiem” tuvāko 5 gadu laikā. Atlasot akcijas šai portfeļa sastāvdaļai, ņem vērā gan fundamentālos, gan psiholoģiskos faktorus. Interesantu un dzīvotspējīgu ieguldīšanas variantu pareizākai noteikšanai ir jāsaglabā reālistisks noskaņojums, vienlaikus neaizmirstot nodarbināt iztēli. Par klasisko piemēru var kalpot mobilie sakari un internets. 1990. gados tos uzskatīja par “perspektīvajiem” virzieniem, bet šodien tie jau ir kļuvuši par pirmās nepieciešamības pakalpojumiem. Nav nekādu šaubu, ka “perspektīvo” virzienu apzināšanas process nav vienkāršs un prasa pašmācīšanos vai konsultēšanos ar speciālistiem, tomēr tas ir ļoti svarīgs nākotnes finansiālās labklājības nodrošināšanai.

10% līdzekļu var ieguldīt spekulatīvos aktīvos (“lētās” problemātisko kompāniju akcijās) un aktīvos “dvēselei” (uzņēmumu akcijās, kuru produkcija ļoti patīk). Veidojot šo portfeļa sastāvdaļu, mēs ņemam vērā psiholoģiskos faktorus, izmantojot arī tehniskās analīzes metodes.

Visbeidzot, diversifikācijas principa ievērošana – “neglabāt visas olas vienā grozā”, “nepārvadāt visas preces uz viena kuģa” u.tml. – bija, ir un būs veiksmīga ieguldījumu procesa pamats.

Tātad, veidojot akciju portfeli, mēs varam noformulēt zināmus noteikumus katrai iepriekš minētajai portfeļa sastāvdaļai (skat. 2. attēlu zemāk). Šie noteikumi paredz, ka

1)     veidojot portfeļa “kodolu”, mēs atlasām stabilo un tradicionālo kompāniju akcijas, paļaujoties uz trešajā daļā apspriestajiem fundamentālajiem faktoriem. Tas savukārt nozīmē to, ka mēs iegādājamies akciju tajā gadījumā, kad tās tirgus vērtība ir zemāka par tās fundamentālo vērtību. Fundamentālā vērtība tiek noteikta, balstoties uz iepriekš minētajiem fundamentālajiem modeļiem.

2)     veidojot portfeļa “nākotnes kodolu” un atlasot “perspektīvo” kompāniju akcijas, mums jābūt vienlaikus reālistiskiem un radošiem. Reālistiskums nozīmē, ka mēs paļaujamies uz tiem pašiem fundamentālajiem faktoriem, ko mēs izmantojam, veidojot “kodolu”. Radošums nozīmē to, ka mums jāiegādājas kompāniju akcijas, kuru peļņas pieauguma tempi var pārsniegt vidējo tirgus izaugsmes tempu tuvāko piecu gadu laikā.

3)     veidojot portfeļa “spekulatīvo” daļu, mums ir jātiecas iegūt kompāniju akcijas, kuru cenas strauji un spēcīgi aug absolūti dažādu iemeslu dēļ. Tieši tāpēc spekulācijas kontekstā mums ir jāiegādājas kompāniju akcijas, kuru peļņas pieauguma tempi var, piemēram, pārsniegt vidējos tirgus izaugsmes tempus tuvāko piecu gadu laikā. Vai arī mums jāiegādājas “harizmātisko” kompāniju akcijas, kas piesaista investoru uzmanību. Vislabākais scenārijs ir iegādāties šādas kompāniju akcijas, kas atbilst abiem kritērijiem. Tehniskās analīzes metodes ir izmantojamas ieguldījumu lēmuma ātrākai pieņemšanai, strauji mainoties akciju cenām.

Tagad mēs varam apkopot akciju portfeļa veidošanas principus (skat. 3. attēlu zemāk):

1)     potenciāli augstāks peļņas līmenis no ieguldījumiem vienmēr ir saistīts ar augstāku riska līmeni. Tas, protams, neattiecas uz situācijām, kad mēs saskaramies ar insaideru veiktajiem darījumiem, proti, ar publiski nepieejamas informācijas izmantošanu, tādējādi iegūstot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem investoriem. Par izņēmumiem var uzskatīt arī gadījumus, kad mēs saskaramies ar nepareizu akcijas vērtības novērtējumu. Vairums veiksmīgo, tradicionālo investoru tieši ar to arī nodarbojas, meklējot netaisnīgi nenovērtētas akcijas.

2)     jo garāks ir investīciju horizonts, jo zemāks ir ar šo ieguldījumu saistītais riska līmenis. Tas nozīmē to, ka ilgtermiņā izšķirošā loma būs fundamentālajiem faktoriem. Savukārt īstermiņa perspektīvā akcijas cena var būtiski novirzīties no savas fundamentāli pamatotās vērtības.

3)     riska līmeņa mazināšanai var izmantot “vidējošanas” metodi. Tas nozīmē, ka portfeļa veidošanai jānotiek pakāpeniski, iegādājoties akcijas regulāri, piemēram, reizi mēnesī, reizi ceturksnī vai reizi pusgadā. Veidojot portfeli šādā veidā, palielinās varbūtība, ka mums izdosies izvairīties no katastrofiskiem satricinājumiem finanšu tirgos, kas ļaus izlīdzināt “vidējo” portfeļa vērtību.

4)     jo labāks ir kompānijas finansiālais stāvoklis, jo zemāks ir ar to saistītais risks. Šis princips ir pilnīgi acīmredzams.

5)     no fundamentālās teorijas viedokļa ir jāiegādājas kompāniju akcijas, kuru tirgus vērtība ir zemāka par to fundamentāli pamatoto vērtību.

6)     par “perspektīvajām” var uzskatīt kompānijas, kuru peļņas pieauguma tempi var pārsniegt vidējo tirgus izaugsmes tempu tuvāko piecu gadu laikā.

7)     investoru uzmanību piesaistošo “harismātisko” kompāniju akcijas iegādājas, lai izmantotu noteiktas cilvēka psihes īpatnības.

Visbeidzot, mēs varam noformulēt dažus noteikumus – nosauksim tos par investīciju baušļiem neprofesionāļiem – kas izskatās sekojoši (skat. 4. un 5. attēlu zemāk) [1]:

1.      Ātri likvidējiet neienesīgas pozīcijas. Nepārdodiet ienesīgas pozīcijas pārāk agri. Samaziniet pozīcijas ar neapmierinošu cenu dinamiku vai pārdodiet tās tirgus “atlēcienu” laikā. Ir teiciens, ka daudziem investoriem ilgtermiņa ieguldījumu portfeli lielākoties veido neveiksmīgas īstermiņa spekulācijas. No šādām situācijām būtu jāizvairās.

2.      Investīcijas bez mērķa ir nepamatotas, jo tās palielina portfeļa riska līmeni. Nosakiet kādus mērķus un konkrētus rādītājus jūs vēlaties sasniegt.  Neatkarīgi no tā vai jūsu ieguldījumi ir ilgtermiņa investīcijas vai īstermiņa spekulācijas ir jābūt rīcības plānam veiksmes vai neveiksmes gadījumā.

3.      Jebkādiem emocionāliem aizspriedumiem nav vietas ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā. Tas nozīmē to, ka ieguldījumu pozīcijas vislabāk “vērt vaļā” un “slēgt”, pamatojoties uz zināmiem noteikumiem, kas ir formulēti jau pirms ieguldījumu veikšanas.

4.      Sekojiet trendam. 80% no ieguldījumu portfeļa vērtības dinamikas nosaka tajā brīdī dominējošais trends. Ilgtermiņa investīcijām “trends ir jūsu labākais draugs”. Veiksmīgāko ilgtermiņa investīciju pieauguma temps ir mērens, bet konsekvents.

5.      Neļaujiet peļņai pārvērsties par zaudējumiem. Akcijas cenai ļoti strauji augot, būtu ieteicams daļēji fiksēt peļņu. Profesionāļiem ir labs teiciens, ka “jūs nepieļaujat kļūdu, fiksējot peļņu.” Tas galvenokārt attiecas uz jūsu spekulatīvajiem darījumiem.

6.      Izredzes gūt panākumus būtiski uzlabojas, tehniskās analīzes parametriem arī atbalstot ieguldījumu fundamentālo novērtējumu. Šis aspekts ir svarīgs, jo, sakrītot šiem diviem faktoriem, jūs pievienojaties gan tradicionālajiem investoriem, kuri pieņem savus investīciju lēmumus, balstoties uz fundamentālajiem faktoriem, gan investoriem, kuri seko tehniskās analīzes parametriem. Tas būtiski paplašinās investoru bāzi, potenciāli stiprinot cenu pieauguma trendu.

7.      Nepalieliniet neienesīgu pozīciju apmēru. Šādu pieeju sauc par “vidējošanu uz leju” un tās efektivitāte ir neliela. Īstenībā tas nozīmē, ka vislabāk ievērot diversifikācijas principu un “nelikt visas olas vienā grozā”.

8.      “Buļļu” tirgus laikā turiet “neitrālās” vai “garās” pozīcijas. “Lāču” tirgus laikā palieliniet naudas atlikumu apmēru. “Buļļu” jeb augošā tirgus un “lāču” jeb krītošā tirgus definīciju ir daudz. “Buļļu” tirgus ir parasti novērojams periodos, kad ekonomiskais stāvoklis kļūst spēcīgāks vai jau ir spēcīgs: iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi ir strauji, bezdarba līmenis samazinās, kas bieži veicina arī kompāniju peļņas pieaugumu. Investoru noskaņojums arī uzlabojas, stimulējot pieprasījumu pēc akcijām. Papildus visam iepriekš minētajam, šajā periodā palielinās arī kompāniju akciju sākotnējās izvietošanas līmenis (IPO). “Lāču” tirgus ir novērojams tad, kad akciju cenas samazinās vairāk nekā par 20% pēc savas maksimālās vērtības sasniegšanas. Parasti tam seko investoru noskaņojuma kritums, pasliktinoties arī ekonomikas attīstības perspektīvām. “Lāču” tirgus raksturs var būt gan ciklisks, gan ilglaicīgs. Cikliskie kritumi turpinās vairākas nedēļas vai mēnešus, kamēr ilgtermiņa kritumi var turpināties vairākus gadus vai pat desmitiem gadu. Cenšoties nopelnīt krītošā tirgus un akciju cenu apstākļos, investori var izmantot šādas metodes un finanšu instrumentus kā “īsā pārdošana”, pārdošanas opcijas (iespēju līgumi) vai “apgrieztie” biržā tirgotie fondi (“inverse exchange-traded funds, inverse ETF”).

9.      Tirgiem vai portfeļa pozīcijām būtiski novirzoties no ilgtermiņa tendencēm, “vēriet vaļā” pretējās pozīcijas, tādējādi tirgojot pret “pūli”. Matemātiski runājot, akcijas cenai novirzoties 2-3 standartnovirzes no savas vidējās vēsturiskās dinamikas, pastāv liela varbūtība (95% -99%), ka tā var “nokoriģēties”.

10.  Pirkšanas un pārdošanas signāli ir vērtīgi tikai tad, ja tiem seko rīcība. Tas nozīmē to, ka jūsu ieguldījumu noteikumiem jābūt praktiskiem un lietišķiem. Ja ir izstrādāti zināmi finanšu instrumentu pirkšanas vai pārdošanas noteikumi, tad tie ir jāpielieto arī praksē.

11.  Pārvaldot ieguldījumu portfeli, jātiecas gūt panākumus 70% gadījumu. Ilgtermiņa perspektīvā panākumu gūšana ir atkarīga no konsekventuma. Ja jūsu veiksmīgo darījumu varbūtība ir zemāka par šo rādītāju, jums ir jāpārskata ieguldījumu stratēģija.

12.  Kontrolējiet savu pozīciju riska un svārstīguma līmeni, nevis to ienesīgumu. Finanšu tirgos bieži saka, ka “jaunie” treideri, pieredzes nevis vecuma ziņā, domā par peļņu, kamēr “vecie” treideri, pieredzes nevis vecuma ziņā, domā par zaudējumiem. Šis teiciens liecina par to, ka finanšu tirgi nepiedod stratēģiskas kļūdas. Un visbiežāk neļauj restartēt “spēli” no jauna.

Turklāt nav jāaizmirst, ka kapitāls nenozīmē tikai finanses. Diversifikācijas princips ir jāpaplašina arī uz citām investora darbības jomām. Ar kapitālu parasti saprot finanšu līdzekļus. Bet cilvēka fiziskā un psiholoģiskā veselība nav mazāk svarīga sastāvdaļa, kas nosaka viņa labklājību. Šo komponentu var saukt par “bioloģisko” kapitālu. Savukārt īpašību esamība, kas ļauj normāli funkcionēt sociālajā vidē – izglītība, pieredze, komunikācijas prasme – ļauj cilvēkam veidot savu “sociālo” kapitālu. Visi šie trīs kapitāla veidi mijiedarbojas. Jo lielāks ir cilvēka “bioloģiskais” un “sociālais” kapitāls, jo lielāku risku viņš var uzņemties, veicot finanšu ieguldījumus. Un pretēji, akla tiekšanās tikai pēc finanšu panākumiem, nodarot kaitējumu savai veselībai un sociālajām prasmēm, arī nav uzskatāma par perspektīvu.

Tāpēc, kad jums atkal ienāk prātā rindiņa no populārās “ABBA” dziesmas (skat. 6. attēlu zemāk) – “And win a fortune in a game, my life will never be the same” – atcerieties, ka šajos vārdos ir vairāk ironijas nekā realitātes.

Atsauces:

[1] Daļēji ir izmantota Lānsa Robertsa pieeja no “RIA Advisors”.

Autors: Oļegs Jemeļjanovs, LinkedIn profile