Prakse ir patiesības kritērijs, labākais skolotājs un panākumu atslēga:
kā izveidot ieguldījumu portfeli vienas dienas laikā
Kāpēc tas jādara, kas tas ir un ar ko sākt
Šī īsā ceļveža ceturtajā daļā mēs noformulējām ieguldījumu portfeļa veidošanas pamatprincipus un noteikumus. Ceļveža pēdējā daļā mēs nodemonstrēsim kā neprofesionālis var praktiski izveidot savu ieguldījumu portfeli, izmantojot viņam pieejamos finanšu instrumentus.
Ceļveža otrajā daļā mēs arī noskaidrojām, ka, veicot saprātīgu ieguldījumu portfeļa diversifikāciju, ir iespējams samazināt riska līmeni, saglabājot to pašu ienesīguma līmeni (ieguldījumu atdevi). Kā var panākt šo diversifikāciju? Šo diversifikāciju var panākt, ieguldot līdzekļus nevis atsevišķu kompāniju vai valdību izlaistajos vērstpapīros, bet vērtspapīru indeksos.
Indekss atspoguļo vērtspapīru groza vērtību, tos atlasot atbilstoši kādam noteiktam kritērijam. Piemēram, “Dow Jones Industrial Average” akciju indekss atspoguļo tajā iekļauto 30 lielāko ASV kompāniju (angl. “blue chips” = “zilie žetoni”) akciju groza vērtības dinamiku. Savukārt “Standard & Poor’s 500” indekss atspoguļo 500 lielāko ASV kompāniju akciju groza vērtības dinamiku. Bet tik populārs indekss kā “Nasdaq Composite”, vēsturisku iemeslu dēļ, atspoguļo tehnoloģiju kompāniju akciju groza vērtības izmaiņas. Vērtspapīru – akciju, obligāciju, ieguldījumu, izejvielu un alternatīvo instrumentu fondu – indeksu ir ļoti daudz. Un tos var atlasīt atbilstoši dažādiem kritērijiem: pēc kompāniju lieluma, pēc nozares, pēc ģeogrāfiskā reģiona un tā tālāk. Varētu teikt, ka vērtspapīru indeksa jēdziens ir ļoti tuvu “patēriņa groza” jēdzienam, tam atspoguļojot “vidējā” patērētāja preferences. Tādējādi vērtspapīru indeksa izmaiņas atspoguļo “vidējā” vērtspapīru portfeļa izmaiņas, vērtspapīru atlasei notiekot atbilstoši kādam noteiktam kritērijam.
Kā neprofesionālis var iegādāties vērtspapīru indeksus? Viņš to var izdarīt, iegādājoties biržā tirgotos fondus (“exchange-traded funds, ETFs”). Šo fondu skaits ir ļoti liels, tam augot katru mēnesi. Katrs atsevišķs fonds atspoguļo kāda konkrēta vērtspapīru indeksa vērtību. Un to pirkšana vai pārdošana ir identiska vienkāršu akciju pirkšanai vai pārdošanai. Šos fondus veido un izlaiž lielas bankas vai investīciju kompānijas. Atšķirībā no kopīgo ieguldījumu fondiem (“mutual funds”) bankas vai ieguldījumu kompānijas nepārvalda šos fondus. Tās tikai veido vērtspapīru grozus, sniedzot iespēju neprofesionāliem investoriem iegūt diversificētu pieeju dažādām aktīvu klasēm: akcijām, obligācijām, nekustamā īpašuma ieguldījumu fondiem, izejvielām un alternatīvajiem ieguldījumiem.
Ceturtajā daļā mēs arī noskaidrojām, ka kapitāls nav tikai finanses un diversifikācijas princips ir attiecināms arī uz citām investora darbības jomām. Jo lielāks ir cilvēka “bioloģiskais” un “sociālais” kapitāls, jo lielāku risku viņš var atļauties finanšu ieguldījumu jomā.
Veidojot ieguldījumu portfeli, vissvarīgākais lēmums ir saistīts ar līdzekļu sadalīšanu pa aktīvu klasēm (skat. 5.1. attēlu zemāk). Katras aktīvu klases īpatsvars var atšķirties atkarībā no jūsu mērķa un riska tolerances līmeņa. Jo tālāk nākotnē ir jūsu mērķis (investīciju horizonts), jo lielāku risku jūs varat atļauties. Jo lielāks ir jūsu “bioloģiskais” kapitāls (fiziskā un psihiskā veselība) un “sociālais” kapitāls (darbs, izglītība, pieredze, sakari, ģimenes stāvoklis), jo augstāks ir riskantāku aktīvu īpatsvars ieguldījumu portfelī.
Šajā ceļvedī mēs orientēsimies uz “vidējo” investoru, kura mērķis ir mērens portfeļa pieaugums vidējā un ilgtermiņā. Mēs nodemonstrēsim indeksu piemērus, kuriem ir pieejami biržā tirgotie fondi. Tādēļ to iegādei ir vienkārši jāpārbauda vai šie indeksiem piesaistītie fondi ir pieejami jūsu bankā.
Naudas līdzekļi un īstermiņa naudas tirgus instrumenti: 5% no portfeļa lieluma. Jebkurā brīdī pieejamie naudas līdzekļi ļaus jums samazināt portfeļa vērtības svārstīgumu (volatitāti). Tas arī ļaus jums izmantot interesantas iespējas vērtspapīru iegādei cenu korekciju laikā. Kā alternatīvu tos var ieguldīt īstermiņa valsts vērtspapīros. To var, piemēram, izdarīt, iegādājoties biržā tirgotos fondus, kas atspoguļo šādu naudas tirgus indeksu dinamiku: “ICE U.S. Treasury Short Bond Index” vai “eb.rexx Government Germany 0 -1 yr”.
Alternatīvie ieguldījumi: 5% no portfeļa lieluma. Alternatīvie ieguldījumi ietver biržās netirgoto uzņēmumu akcijas (“private equity”), spekulatīvos vai hedžfondus (“hedge funds”), valūtas un kriptoaktīvus. Lai iegūtu ekspozīciju pret šo aktīvu klasi var iegādāties biržā tirgotos fondus, kuri iegulda līdzekļus šādos indeksos (vērtspapīru grozos): “S&P Listed Private Equity Index” (privātais kapitāls), “db Hedge Fund Index” (hedžfondi), “db Short USD Currency Portfolio Index” (valūtas), “MVIS Global Digital Assets Equity Index” (kriptoaktīvi).
Izejvielas: 5% no portfeļa lieluma. Šajā portfelī ietilpst arī dārgmetāli. Iegādājoties “Bloomberg Commodity Total Return Index” indeksam piesaistīto biržā tirgoto fondu, jūs iegūsiet ekspozīciju pret izejvielām, tai skaitā arī pret dārgmetāliem.
Nekustamā īpašuma ieguldījumu fondi: 10% no portfeļa lieluma. Iegādājoties “Dow Jones Global Select Real Estate Securities Index” indeksam piesaistīto biržā tirgoto fondu, jūs iegūsiet ekspozīciju pret nekustamā īpašuma ieguldījumu fondiem (“real estate investment trusts”, REITs) un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijām (“real estate operating companies”, REOCs). Šiem fondiem komerciālie un dzīvojamie īpašumi, kā arī infrastruktūras objekti, pieder tiešā veidā REIT gadījumā. Vai arī tās ir kompānijas, kas šos nekustamos īpašumus tiešā veidā pārvalda REOC gadījumā.
Atlikušos 75% no portfeļa lieluma mums ir jāsadala starp divām galvenajām finanšu ieguldījumu klasēm: akcijām un obligācijām. Kā mēs noskaidrojām šī ceļveža otrajā daļā, akcijas ir instrumenti ar lielāku potenciālu ieguldītā kapitāla atdevi un lielāku potenciālu risku. Attiecīgi, jūs varat atļauties augstāku akciju portfeļa īpatsvaru, ja jums ir augstāks finanšu, bioloģiskā un sociālā kapitāla līmenis.
Lai vienkāršotu mūsu uzdevumu, mēs varam pieņemt, ka mūsu vecums ir sākotnējais rādītājs mūsu investīciju horizonta novērtēšanai. Pēc tam, ņemot vērā mūsu attieksmi pret risku, mēs varam aprakstīt mūsu riska toleranci kā konservatīvu, mērenu un agresīvu. Pamatojoties uz šiem rādītājiem, pirmajā posmā mēs varam aprēķināt akciju īpatsvaru mūsu ieguldījumu portfelī atbilstoši šādai vienkāršai formulai (skat. 5.2. attēlu zemāk).
Otrajā posmā mēs precizējam akciju īpatsvara lielumu, ņemot vērā mūsu bioloģiskā kapitāla (mūsu fiziskās un psiholoģiskās veselības stāvoklis) un sociālā kapitāla (darbs, izglītība, pieredze, sakari, ģimenes stāvoklis) novērtējumu. Ja mēs vērtējam mūsu bioloģisko un sociālo kapitālu kā “vidējo”, iepriekšējā posmā iegūtais akciju īpatsvars nemainās. Ja mēs vērtējam abu šo kapitālu stāvokli augstāk par vidējo, tad palielinām akciju īpatsvaru par 5 procentpunktiem katram kapitālam.
Piemēram, ja jums ir vidējais riska tolerances līmenis, jums ir 35 gadi, labs veselības stāvoklis (augsts bioloģiskais kapitāls), laba izglītība un darbs (augsts sociālais kapitāls), tad akciju īpatsvars jūsu ieguldījumu portfelim tiek aprēķināts šādi: (110% – 35% + 5% + 5%) * 0,75 = 64%.
Ceturtajā daļā mēs noskaidrojām, ka, veidojot savu ieguldījumu portfeli, var pieturēties pie vienkārša “60/30/10” principa. 60% ieguldījumu ir portfeļa “kodols”, veidojot to no aktīviem, kuru vērtība ir saistīta ar esošo ekonomikas struktūru. 30% līdzekļu var tikt ieguldīti kompānijās no “perspektīvajām” nozarēm un virzieniem, kuriem ir potenciāls kļūt par nākotnes ekonomikas “mugurkaulu”. 10% līdzekļu var ieguldīt spekulatīvos aktīvos (“lētās” problemātisko kompāniju akcijās) un aktīvos “dvēselei” (uzņēmumu akcijās, kuru produkcija ļoti patīk). Šos principus mēs varam piemērot, veidojot gan obligāciju, gan akciju portfeli (skat. 5.3. attēlu zemāk).
Obligācijas. 60% no obligāciju portfeļa var ieguldīt investīciju līmeņa parāda vērtspapīros, piemēram, iegādājoties biržā tirgoto fondu, kas ir piesaistīts “Bloomberg Global Aggregate Bond Index” indeksam. 30% varētu tikt ieguldīti likvīdo augsta ienesīguma obligāciju fondā, kas ir piesaistīts “Markit iBoxx Global Developed Markets Liquid High Yield Capped” indeksam. 10% varētu novirzīt spekulatīva līmeņa, augsta ienesīguma vai konvertējamo obligāciju iegādei pēc jūsu ieskatiem. Tirgū ir pieejami biržā tiegotie fondi tādiem indeksiem kā “ICE BofAML Diversified High Yield US Emerging Markets Corporate Plus Index”, “Bloomberg Global Corporate ex EM Fallen Angels 3% Issuer Capped Index”, “Refinitiv Qualified Global Convertible Index”, “Iboxx Contingent Convertible Liquid Developed Europe AT1 Index” un citi fondi no spekulatīva līmeņa, augsta ienesīguma un konvērtējamo obligāciju segmenta.
Akcijas. 60% akciju portfeļa var ieguldīt biržā tirgotajā fondā, kas ir piesaistīts “MSCI AСWI Index” indeksam. Šis indekss ietver gan attīstīto, gan attīstības valstu kompāniju akcijas. 30% var ieguldīt vairākos (no pieciem līdz desmit) fondos, kas ir piesaistīti dažādiem tematiskiem indeksiem. Tematiskos indeksus veido no tā saucamo perspektīvo nozaru, virzienu vai reģionu kompāniju akcijām: dažādas augstas un revolucionāras tehnoloģijas, biotehnoloģijas, automatizācija un robotizācija, digitalizācija, videospēles un e-sports, mākslīgais intelekts, inovācijas veselības aprūpes jomā, elektromobili un autonomās mašīnas, bateriju ražošana elektromobiliem, tīrā enerģija, kiberdrošība, nākotnes ražošana, mākoņskaitļošana un lielie dati, blokķēde, finanšu tehnoloģijas, iedzīvotāju novecošana, attīstības valstis no dažādiem reģioniem, attīstības valstu patērētāji un tā tālāk (skat. sarakstu ar atbilstošiem indeksiem 5.4. attēlā). Tirgū regulāri laiž jaunus “tematiskos” fondus, aptverot jaunas nozares, virzienus un reģionus. 10% varētu tikt novirzīti spekulatīvu akciju iegādei pēc jūsu ieskatiem, ieskaitot biržā tirgotos fondus, kas izmanto atvasinātos instrumentus (“derivatives”), aizņemtos līdzekļus (fondi ar “sviras finansējumu” jeb “leverage”) vai specializētas iegādes kompānijas (SPACs).
Mainoties situācijai, jebkuras aktīvu klases īpatsvaru var piekoriģēt. Ja jūsu veselības stāvoklis ir pasliktinājies, jūsu bioloģiskā kapitāla novērtējums ir jāsamazina. Tas nozīmē to, ka akciju īpatsvars arī ir jāsamazina, jo tā ir augstāka riska līmeņa aktīvu klase. Ja jums ir problēmas pašreizējā darba vietā vai jūs piedzīvojat attiecību krīzi, tad jūsu sociālais kapitāls samazinās. Tādos apstākļos arī labāk samazināt augstāka riska līmeņa aktīvu klases īpatsvaru. Un, otrādi, ja jums ir panākumi karjeras veidošanā, tad jūs varētu atļauties palielināt riskantāku aktīvu īpatsvaru.
Aktīvu klašu īpatsvaru koriģēšanu var veikt arī ārējo faktoru iedarbības dēļ. Ja jūs uzskatāt, ka procentu likmes pārskatāmā nākotnē augs, tad jūs varat palielināt naudas tirgus fondu īpatsvaru, jo tie iegulda līdzekļus īstermiņa parāda instrumentos.
Ja jums jau ir lieli ieguldījumi nekustamajā īpašumā, tad var samazināt nekustamā īpašuma ieguldījumu fondu īpatsvaru. Ja jūs esat ļoti konservatīvi noskaņots, tad var palielināt dārgmetālu, īpaši zelta, portfeļa īpatsvaru. Ja jūs vēlaties izvairīties no spekulācijām, tad pastāv iespēja novirzīt šos līdzekļus tematisko akciju fondu iegādei. Pastāvīgi sekojiet jaunu tematisko akciju fondu laišanai tirgū, jo tie var ļaut jums ieguldīt līdzekļus perspektīvajās nozarēs, virzienos un reģionos.
Un pats galvenais: rīkojieties! Jo tikai prakse ir patiesības kritērijs, labākais skolotājs un panākumu atslēga!
Autors: Oļegs Jemeļjanovs, LinkedIn profile
Līdzīgi raksti
