Pieņemot, ka ikviena indivīda dzīvē var pienākt brīdis, kad parādās lieki 100, 1000 vai 10 000 lati, piedāvājam trīs speciālistu viedokļus, kā vislabāk ieguldīt atšķirīgas naudas summas.
Sandis Kapitonovs, Hipo Fondi
Sandis Kapitonovs:
Ar 100 latiem būtu nedaudz par maz, lai mēģinātu veiksmi biržās, iegādātos vērtspapīrus, arī no depozīta procentiem liela materiāla ieguvuma nebūs, tāpēc varu ieteikt tos ieguldīt zināšanās, izglītībā vai labās grāmatās.
Ar 1000 latiem jau sanāk neliels akciju portfelis Baltijas biržās, kur komisiju maksājumi ir draudzīgāki nekā strādājot ārvalstu tirgos. Šobrīd arī akcijas ir salīdzinoši lētas, liela daļa tiek tirgotas zem 1 lata.
No 10 tūkstošiem latu sanāktu jau diversificēts portfelis, kuru sadalītu starp Baltijas un ārvalstu uzņēmumiem, ieguldījumu fondiem, piemēram, 40% Baltijā, 30% Rietumeiropā un 30% jaunattīstības valstu akciju instrumentos. Nenoteiktas tirgus tendences laikā ieteiktu šo naudu izvietot īstermiņa depozītos (līdz 1 mēnesim) un gaidīt finanšu tirgus piedāvātās iespējas, tādā veidā saglabājot finanšu aktīvu elastību un pieejamību.
Juris Jankovskis:
Tā kā 100 lati nav pārāk liela summa, lai varētu izvērsties ar ieguldījumu veikšanu, šo summu noguldītu bankā kā termiņdepozītu vai ieguldītu sevis attīstībā un izglītībā, nopērkot kādas labas grāmatas vai apmeklējot valodu kursus.
1000 latus es sadalītu uz pusēm, vienu pusi noguldot bankā kā termiņdepozītu, par otru pusi nopirktu Baltijas biržās tirgotu uzņēmumu akcijas, kas tobrīd liktos vispievilcīgākās un stabilākās, rūpīgi izvērtējot gan uzņēmumu finanšu pārskatu, nākotnes perspektīvas un izaugsmes iespējas, gan arī akcijas cenas atbilstību uzņēmuma vērtībai.
Ja man būtu 10 000 latu, daļu no summas, piemēram, 3000 latu, noguldītu bankā dinamiskajā depozītā, kas ļautu gūt peļņu no akciju tirgus kāpuma, bet depozīta pamatsumma termiņa beigās tiek garantēta neatkarīgi no akciju tirgus snieguma. Savukārt par 2000 latiem nopirktu Baltijas biržās tirgotu uzņēmumu akcijas, kuras man uz to brīdi šķistu vispievilcīgākās. Par atlikušo naudu nopirktu dažādus biržā tirgotos fondus (angliski Exchange traded funds jeb ETF), kuri ir piesaistīti noteiktiem akciju indeksiem, izejvielām un citiem aktīviem un tiek tirgoti biržā līdzīgi kā jebkura akcija.
Andrejs Martinovs:
100 latus ieguldītu vienkāršos uzkrāšanas instrumentos, kas nav pārāk apgrūtināti ar fiksētiem izdevumiem (vērtspapīru konta atvēršanas izdevumi, komisija par darījumu slēgšanu, apkalpošanas maksa) un ko piedāvā banka, kas sniedz man ikdienas finanšu pakalpojumus. Izvēle ir plaša – termiņnoguldījumi, krājkonti, ieguldījumu fondi (ja nepiemēro pirkšanas/pārdošanas maksu).
Par Ls 1000 nopirktu akcijas vietējā tirgū. Izvēlētos starp stabilo un salīdzinoši caurspīdīgo emitentu akcijām – Grindeks, Latvijas gāze. Simpātijas izraisa Olainfarm un SAF Tehnikas akcijas. Vietējais akciju tirgus šobrīd ir lēts, tāpēc pāris gados peļņa būs. Ja tomēr akcijas šķiet sarežģīti – visu summu ieguldītu akciju fondos, kas investē vietējā tirgū.
Ls 10 000 sadalītu vairākos grozos, izvēloties gan pēc instrumentu veidiem: akcijas, obligācijas, naudas tirgus instrumenti; gan pēc valūtām, reģioniem, attīstības tirgiem, pēc formas: ieguldījumu fondi, biržā tirgotie fondi (ETF), strukturētie instrumenti; un pēc termiņiem. Manuprāt, šajos apstākļos jāriskē un jāiegulda šobrīd nepopulārās cikliskās nozarēs, kas tirgojas ar diskontu (piem., būvniecība, finanses, autorūpniecība, nekustamais īpašums …) un attīstības tirgos – Baltijā, Austrumeiropā, Krievijā. Visticamāk, ne visas pozīcijas nesīs peļņu, bet kopumā ienesīguma ziņā šāds portfelis pāris gados apmierinās pat ļoti alkatīgus ieguldītājus. Interesanta tēma ir investīcijas nekustamajā īpašumā. Šobrīd tirgū ir vērojamas anomālijas, kuras var izmantot investīciju veikšanai.
